“Jaunie Austrumi”. Saruna ar Andri Teikmani 5
“Ukraina ir iezīmējusi jaunu situāciju, kad gadu desmitiem ilgais miera periods ir beidzies un ir noticis tas, ko Eiropa nebija gaidījusi un kam varbūt īsti nebija gatava, proti, ka Eiropā var rasties valsts, kas sāk apšaubīt eksistējošās robežas,” tā sarunā ar “Latvijas Avīzi” norāda Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.
Viņu sastopu Oksfordas universitātē, Svētā Antonija koledžā, kur A. Teikmanis uzstājas programmas “Modernā Polija” rīkotajā paneļdiskusijā “Austrumu partnerības perspektīvas 2015. gadam”.
Andris Teikmanis: – Tas tiešām ir jauns izaicinājums Eiropas Savienībai, un tā ir arī zināma vērtību cīņa. Tās vērtības, kas Eiropas Savienībā šķiet pašsaprotamas, kas balstās uz demokrātiju, likuma varu, uz demokrātiskiem pamatiem un principiem, tā demokrātijas elpa, pēc kuras tiecas daudzas valstis, gan Eiropas Savienības kandidātes, gan vēl citas, kas tikai uzdrošinās minēt savu eiropeisko piederību, pēkšņi tiek izaicināta.
Tādēļ šī situācija ir interesanta arī akadēmiskajai domai, proti, kā kaut kas tāds var rasties. Kāpēc it kā pašsaprotamas lietas, pēc kurām tiecas arī valstis ārpus Eiropas, kā to pierādīja, piemēram, Arābu pavasaris, pēkšņi tiek apšaubītas pašā Eiropā? Process, kurā valstis pašas tiecas izdarīt savu izvēli šo vērtību virzienā, tiek izaicināts, apšaubīts, kavēts pat ar militāriem līdzekļiem. Austrumu partnerība ir arī viena no Latvijas prezidentūras ārpolitiskajām tēmām, es pat teiktu, galvenā ārpolitiskā tēma, un ļoti gribu cerēt, ka pasākumi, kas ir ieplānoti Latvijas prezidentūras laikā, piesaistīs politiķu, politologu un akadēmiķu uzmanību.
– Vai Krievijas rīcība Eiropai varēja būt kāds īpašs pārsteigums, zinot un redzot, kā daudzkārt tā rīkojusies gan attālākā vēstures laikā, gan pēdējos gados – Gruzijas karš, gāzes strīdi un tamlīdzīgi?
– Jā un nē. Man pašam ir interesanti vērot, kā attīstās britu sabiedriskā un politiskā doma. Briti vēsturiski arī ir bijuši pietiekami lieli ģeopolitiķi, pārvaldot savu britu impēriju, taču tagad ir interesanti redzēt, kā viņi vērtē jaunās reālijas, kas iestājušās Eiropā. Attieksme pret jauno, lielo, paplašināto Eiropas Savienību, kuras dibinātāji, jāteic, gan briti nav, jo paši tai pievienojušies vēlāk, tomēr ir ļoti dažāda. Piemēram, man bija liels pārsteigums, ieraugot, ka ietekmīgā avīze “The Guardian” savos politisko ziņu klāstos ir ieviesusi jaunu dimensiju – “Jaunie Austrumi”, kas, vienkārši sakot, ir bijusī Padomju Savienība. Ziņas no bijušās PSRS, tāda līķa reanimēšana, taču viņiem tas laikam joprojām šķiet aktuāli, jo viņi varbūt nav pamanījuši, ka trīs Baltijas valstis jau desmit gadus ir Eiropas Savienībā un pavisam citā dimensijā, taču “The Guardian” tā liekas inovācija. Tas mani pārsteidz.
– Vai tas nozīmē, ka Latvijai, izmantojot Eiropas Savienības prezidentūras priekšrocības, būs vairāk jāstāsta un jāatgādina par sevi, par to, kādēļ esam ES?
– Domāju, ka īpaši latviešu diplomāti ir nolemti līdz sava mūža galam to darīt, un to mēs arī esam darījuši un darām, tā ka mums tas nekāds liels jaunums nebūs.
