Jaunie ārsti un mediķu arodbiedrība nav mierā ar piedāvāto mediķu atalgojuma modeli 0
Veselības ministrijas (VM) piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un iet pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
VM rosinājusi nākamgad par 20% palielināt rezidentu zemāko darba samaksu, bet par 10% – pārējo ārstniecības personu zemāko darba samaksu. Ministrija lūgusi valdības konceptuālu atbalstu šim piedāvājumam, lūdzot par to lemt steidzami.
Un tas tiks darīts šodien – izbraukuma sēdē Alūksnē.
LVSADA priekšsēdētājs pavēstīja, ka šāds priekšlikums netika apspriests nevienā Stratēģiskās padomes sēdē. Viņaprāt, tas principā iet pretrunā ar iepriekš izteikto mediķu pārstāvju prasību par vienlīdzīgu atalgojuma pielikumu.
“Principā šis ir vērtējams kā klasiskais gājiens – skaldi un valdi,” paziņoja Keris. Viņaprāt, solot rezidentiem divreiz lielāku atalgojuma pielikumu nekā pārējiem medicīnas darbiniekiem, ministrija ir mēģinājusi “atšķelt no mums” jaunos ārstus.
“Šis ir pirmais pārbaudījums tam, cik protestētāji spēs būt vienoti, prasot likumu izpildi vienādā mērā pret visiem nozares darbiniekiem,” sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs.
Savukārt LJĀA valdes priekšsēdētājs Rācenis sacīja, ka kopumā tas nav slikti, ka tiek atbalstīti jaunie ārsti, tomēr izvēlētais veids, viņaprāt, nav godīgs.
Viņš domā, ka ministrijai nevajadzētu fokusēties uz rezidentiem vai kādu konkrētu medicīnas nozares darbinieku grupu, bet gan domāt par visiem medicīnā strādājošajiem.
“Kāpēc māsas ir sliktākas nekā jaunie ārsti?” vaicāja Rācenis, atzīmējot, ka šādā priekšlikumā balstīta atalgojuma sistēma radīs sašķeltību starp medicīnas darbiniekiem.
“Tie kuri skaļāk runā, tiem arī vairāk kaut ko piesaista, bet šis nav tas princips, ko mēs vēlējāmies. Mūsu princips bija, ka visiem medicīnas darbiniekiem ir vienāds pieaugums, kas iepriekš arī bija runāts,” sacīja jauno ārstu pārstāvis, piebilstot, ka šobrīd šis ir tiesisks jautājums.
Rācenis uzsvēra, ka “nekas īsti nav mainījies” un, ka LJĀA pozīcija paliek nemainīga, proti, visiem medicīnas nozares darbiniekiem ir jābūt 20% atalgojuma pieaugumam.
Lai gan Keris atzina, ka būtu gatavs runāt par šo priekšlikumu, ja tiktu sasaukta Stratēģiskā padomes sēde, viņš akcentēja, ka pašlaik piedāvājums ir diskriminējošs un pretrunā tam, par ko tika runāts pagājušajā padomes sēdē, proti, ja notiek samaksas pieaugums, tad “visām kategorijām vienlīdzīgā veidā”.
Kā ziņots, nākamgad ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam plānots atvēlēt papildu 60,1 miljonu eiro.
Plānots, ka darba samaksa palielināsies tiem, kuriem tā nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.
Šī gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 1083 eiro, bet neto darba samaksa jeb pēc nodokļu nomaksas bija 799 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lai veicinātu paaudžu nomaiņu ārsta profesijā un līdzsvarotu profesijas attīstību ilgtermiņā, kā arī lai mudinātu medicīnas studentus savu turpmāko profesionālo darbību veidot Latvijā, VM rosina rezidentiem zemāko darba samaksu palielināt 20% apmērā, tam novirzot 4,04 miljonus eiro.
Pārējām ārstniecības personām zemākās mēnešalgu likmes tiek rosināts palielināt 10% apmērā. Tas nozīmē, ka zemākā darba samaksa palielināsies ārstniecības personām, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus gan slimnīcās, gan ambulatorajā sektorā, tai skaitā ģimenes ārstiem, ievērojot vienlīdzības principu. Šim mērķim iezīmēti 48,2 miljoni eiro.
10% pieaugums plānots arī VM padotības iestāžu ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, tam paredzot 6,26 miljonus eiro. Savukārt, lai palielinātu darba samaksu arī citu budžeta resoru ārstniecības personām, iezīmēti 1,6 miljoni eiro.
VM norādījusi, ka ziņojums tika nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai.
Ministrija to virza steidzamības kārtībā, uzsverot, ka tas jāizskata pirms Saeima lemj par nākamā gada budžetu.
Saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi.
LVSADA priekšsēdētājs Keris jau brīdinājis, ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.
