Jaunie ārsti bieži vien ir spiesti strādāt ārkārtīgi ilgas stundas, pārsniedzot likumā noteikto. Vai par to tiek atbilstoši maksāts? 37
Jaunie ārsti bieži vien ir spiesti strādāt ārkārtīgi ilgas stundas, pārsniedzot likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku – 32 stundas mēnesī. Situāciju pasliktina tas, ka, slimnīcai likums neļauj samaksāt par virsstundām, kas pārsniedz šo likumā noteikto robežu. Tas nozīmē, ka, ja slimnīcai nauda ir, tad tas būtu nelikumīgi, ja tā izmaksātu rezidentiem algu par šīm virsstundām.
Kāds jaunais āŗsts, kas vēlējās palikt anonīms, vērsās TV24, stāstot, ka mēnesī ir strādājis pat 60 virsstundas. Jaunie ārsti ir mūsu nākotne. Jautājums – vai valsts amatpersonas plānto nodrošināt godīgu atlīdzību topošajiem ārstiem?
MARTA KRĪGERE, TV24 ŽURNĀLISTE: TV24 saņēma trauksmainu vēstījumu no jaunajiem ārstiem, ka viniem reizēm nākas strādat vairāk virsstundu, nekā to ļauj likums, bet viņu darbs netiek attiecīgi atalgots. Kādēļ šāda problēma radusies, un vai ir plānots to risināt?
Pandēmijas laikā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums ārstiem ļāva strādāt vairāk virsstundu nekā Darba likumā noteiktais maksimālais virsstundu laiks, kas ir vidēji 32 stundas mēnesī. Par nostrādātajām papildu stundām tobrīd ārstiem maksāja, tagad vairs nē. Šobrīd likums vairs nav spēkā, bet daļai ārstu-rezidentu slodze nav mainījusies, virsstundu darba laiks mēnesī mēdz sasniegt pat 60 stundas, kas ir gandrīz uz pusi vairāk. Šobrīd likums paredz samaksu tikai par 32 virsstundu darbu, kas nozīmē, ka par pārējām nostrādātajām stundām jaunajiem ārstiem netiek maksāts.
ĀRSTS-REZIDENTS: “Līdz janvārim mums maksāja par šīm papildu virsstundām, par šo pārstrādi, jo Covid – 19 pārvaldības likums to ļāva. Taču tagad mums vairs nemaksā un pārstrāde ir kādēļ vispār slimnīcas tagad var darboties.”
Pandēmijas laikā virsstundu darbs slimnīcās bija visintensīvākais. Taču arī šobrīd darbaspēka trūkuma dēļ pārslodze ārstiem ir saglabājusies. Vairākās slimnīcās ir bijušas diskusijas par to, kā censties mazināt virsstundu darbu, jo tas rada papildu izmaksas, paaugstina darbinieku izdegšanas un pacientu drošības risku, tā apliecina Latvijas Jauno ārstu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Vētra.
JĀNIS VĒTRA, LATVIJAS JAUNO ĀRSTU ASOCIĀCIJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS: “Kopumā tur veidojas tādā zināmā pretruna. Jo, ja likums neparedz, ka varētu strādāt vairāk, tad diemžēl arī nu nav tāda īsta, tiesiska pamata apmaksāt šādas te virsstundas. Un tur veidojas tā pretruna. Šajā gadījumā tas būtu jautājums gan katram jaunajam ārstam, gan arī katram klīnikas vadītājam. Kādā veidā tiek plānots vispār darbs konkrētajā nodaļā? Jo tas darbs būtu jāplāno tā, lai šādas te virsstundas, kas veidojas virs tām trīsdesmit divām nebūtu.”
Veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda, ka jau šobrīd notiek diskusija un virzīti noteikumi, kas paredz mainīt virsstundu apmaksas sistēmu. Taču pagaidām nav zināms, kad izmaiņas stātos spēkā. Paredzēts uzlabot arī jauno ārstu ikdienu – darba vidi, atalgojumu, pilnveidot apmācības un darbu pēc rezidentūras beigšanas.
HOSAMS ABU MERI, VESELĪBAS MINISTRS (JV): “Protams, ir problēma, jo ir konkrētas stundas, cik viņš var strādāt. Ir konkrētas stundas, kur viņš var dabūt, piemēram, dubultojas un ir stundas, kurās vispār nevajag strādāt. Bet, ņemot vērā situāciju Latvijā, ka mums trūkst mediķi visur, līdz ar to var tikai paprasīt, vai viņi nevar pastrādāt vairāk. Jā, visi mēs strādājām, Jā, bet šeit ir jautājums par apmaksu, ka mēs nemaksājam. Tāpēc šie jautājumi būs jāskatās kopumā.”
Ministrs uzsver, ka Latvijas Jauno ārstu asociācijai viņa kabineta durvis vienmēr ir vaļā. Viņš esot gatavs uzklausīt jebkuru sūdzību.
