Jaunības aizlauztie spārni. Maijai Kreklei jauns romāns “Klusums izmisīgs” 0
Sākam publicēt Maijas Krekles romānu “Klusums izmisīgs”.
Ar Maiju Krekli lasītāji nav jāiepazīstina – labā atmiņā gan viņas triloģija “Vita brevis. Vēlreiz”, “Brisele. Tu. Brisele. Es” un “Zeme mani nes”, gan pazīstamām Latvijas personībām veltītie darbi, no kuriem svaigākais – nupat vasaras nogalē iznākušais biogrāfiskais romāns “Melanholiskais valsis. Emīla Dārziņa sapnis par mīlestību”.
2018. gada pavasarī pie lasītājiem nonāca romāns “Dzīvības spītīgie asni” par skarbo laiku pēc Otrā pasaules kara, cilvēkiem, viņu izvēlēm un likteņiem. Tur jau iepazīta Antonija, Arvīds un viņa it kā draugs, čekists Jānis. Kopš iepriekšējā romāna notikumiem ir pagājuši aptuveni 20 gadi – ne daudz, ne maz, tieši tik, lai uz jaunības sapņu spārniem lidotu ne vairs Antonija un Arvīds, bet viņu meitas Liesma un Lelde.
Liesmas sapņiem jau pirmajā studiju gadā spārnus skarbi aizlauž dzīves realitāte, kura 1973. gadā – atgādinu tiem, kuri neatceras, jo šo laiku nav piedzīvojuši, – bija visai skarba. Pat viens kļūmīgs solis varēja satriekt sapņus druskās, it īpaši, ja šis solis 18. novembrī ar sarkanbaltsarkanām svecītēm aizvedis uz Meža kapiem.
Liesma kopā ar draugu nokļūst čekistu rokās. Ļoti pieklājīgu, humānu čekistu rokās – vairs nav 40. gadi, kad aizturētos sita un naktīs neļāva gulēt. Un te nu var paskatīties uz čekas maisu lietu no to puses, kuri nedz spēja sevi pārliecināt, ka, iepinoties čekas valgos, iespējams saglabāt dvēseli, nedz arī, saudzējot tuviniekus, lepni atteikties no sadarbības.
Kā ikvienā Maijas Krekles romānā, arī šajā ievīta reāla cilvēciska traģēdija, rakstnieces bērnības draudzenes liktenis: “Reiz dzīvoja meitene ar skanīgu balsi – gudra, simpātiska, humora un dziesmu pilna. Bija labākā skolniece klasē, rakstīja brīnišķīgus sacerējumus, jūsmoja par dzeju un teātri. No veselīgas bižaines pārtapa par inteliģentu, elegantu pirmā kursa filoloģijas studenti. Pēc neilga laika viņa pārvērtās par sīku, trauslu, vienmēr salstošu būtni ar milzīgām zilām acīm. Septiņus mēnešus pēc skolas beigšanas meitenes vairs nebija.”
Maijas Krekles draudzenes bojāejas cēloņi tā arī netika noskaidroti. “Klusums izmisīgs” nav stāsts par viņu. Kā saka rakstniece, tas “radies no manām sāpēm un manām fantāzijām, no bijušā un nebijušā, no mūsu abu jaunības sapņiem un skumjām, dziesmām un dzejas, no izmisīgajām alkām pēc mīlestības un sapratnes”.
