Zemes darījumu ierobežošanai tik daudz priekšlikumu, ka likumu var nepieņemt 7
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, otrajam lasījumam gatavojot likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumus, kas paredz lauksaimnieciski izmantojamās zemes lietderīgu izmantošanu un spekulatīvu darījumu ierobežošanu, saņēmusi 61 priekšlikumu.
Otrdien notikušajā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti spēja vienoties vien par to, ka deputāta Edvarda Smiltēna (“Vienotība”) vadībā īpaši izveidota darba grupa divās nedēļās izsijās priekšlikumus, lai sagatavotu likumprojektu otrajam lasījumam Saeimā.
Jauni priekšlikumi
Starp otrajam lasījumam komisijai iesniegtajiem ir Edvarda Smiltēna paša priekšlikums iekļaut likumprojektā sadaļu par Latvijas zemes fonda izveidošanu. Tās saturs ir tas pats, kas bija pirms diviem gadiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā Zemes pārvaldības likumprojektā, kuru pagājušā gada rudenī apstiprināja valdība. Par Latvijas zemes saimniecisku izmantošanu un aizsardzību reizē gādātu gan valsts, gan vietējās pašvaldības. No valsts puses zemes pārvaldnieks un starpnieks darījumiem ar zemi būtu Zemkopības ministrijai pakļautais Lauku attīstības fonds (LAF). Bet vietējās pašvaldības pārvaldītu zemi savās administratīvajās teritorijās.
Edvards Smiltēns ierosina izspriest, kāda varētu būt maksimāli vienā īpašumā pieļaujamā zemes platība. Viņa priekšlikums paredz, ka viena fiziska vai juridiska persona varētu iegādāties līdz 2000 vai līdz 6000 hektāriem zemes. Šāds ierobežojums būtu nepieciešams tāpēc, ka pārāk lielu saimniecību veidošanās veicina laukos dzīvojošo iedzīvotāju aizplūšanu uz pilsētām vai ārzemēm.
Viņš un deputāts Jānis Dombrava (“TB”/LNNK) gribētu, lai zemes pircēji rakstiski apliecina, ka lauksaimnieciski izmantojamas un iepriekšējā gadā vienotās platības maksājumiem pieteiktās zemes izmantošanu uzsāks jau gada laikā pēc tās iegādes. Pirmajā lasījumā paredzētie trīs gadi būtu vien par aizlaistu zemi. Jānis Dombrava ierosina, ka fiziskām personām ierobežojumi neskartu līdz 10 hektāru platības.
Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Klāvs Olšteins ierosina, lai likumprojektā paredzētā īpašumu pirmpirkuma tiesības skartu ne tikai zemi, bet arī mežus.
Divas nometnes
Saeimā skatītie likuma grozījumi sašķēluši priekšlikumu autorus divās pretēju uzskatu nometnēs, tāpēc diezin vai būs tik viegli izšķirt, kurš priekšlikums būtu pieņemams. Pirmajā nometnē, piemēram, ir Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācija un citas lauksaimnieku organizācijas, kas, atbalstot Zemkopības ministrijā sagatavoto un valdības jau apstiprināto likumprojektu, stingri iestājas par zemes lietderīgu izmantošanu, spekulāciju izskaušanu, pašmāju ražotāju lielākām iespējām.
Otrajā nometnē sauc, ka, lūk, ar šiem likuma grozījumiem tikšot mākslīgi “aizvērts” lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgus un būšot aizskartas Latvijas un citu ES pilsoņu tiesības. Skaļākie protestētāji galvenokārt ir ar ārzemju kapitālu saistītas privātfirmas, kurām varētu zust iespēja krietni nopelnīt par darījumu starpniecības pakalpojumiem.
Piemēram, ar Dānijas uzņēmēju biznesa interesēm Latvijā cieši saistītā SIA “ActusQ” ar iebildumiem un sūdzībām par Saeimā gatavotajiem grozījumiem paguvusi nobombardēt teju visas valsts pārvaldes iestādes, tostarp Latvijas tiesībsargu. Tiesībsargam norādīts, ka ierobežojumi darījumiem ar zemi neatbilstot Satversmes 105. un 91. pantiem. Tie nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Latvijas tiesībsargs J. Jansons uzskata, ka gatavotie grozījumi nekādus Satversmes pantus nepārkāpj un ka nekāda atsevišķa pārbaude nebūtu vajadzīga.
Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētājs Džerijs Virts biedē ar investīciju apsīkumu Latvijā, ja šādi likuma grozījumi tomēr tikšot pieņemti.
Pērn dibinātās biedrības “Lauku aizsardzības padome” valdes loceklis Jānis Rudaks spriež, ka likumprojekts ir mīkstināts. Sākotnēji paredzētais ierobežojums, kas ļautu pirkt zemi tikai personām, kuras vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas Latvijā guvušas ieņēmumus vismaz 51% apmērā no lauksaimnieciskās ražošanas, tagad sarucis līdz trešdaļai. Biedrības pārstāvis uzskata, ka jānovērš iespēja iegādāties zemi trešo valstu pilsoņiem, norādot uz lielāko bļāvēju par cilvēka tiesību pārkāpumiem SIA “ActusQ” valdes priekšsēdētāju Evu Brantu-Nellemani, kas kopā ar diviem Ukrainas pilsoņiem nodibinājusi 10 komercsabiedrības un 2012. gadā Latvijā iegādājās gandrīz 1000 hektārus, tikpat lielas zemes platības arī 2013. gadā. Viņaprāt, likumprojektā jāiekļauj prasība par naudas izcelsmi šādos darījumos, jo var pieļaut, ka šādos darījumos tiek atmazgāta noziedzīgā ceļā iegūta nauda.
“Zāģē” likumprojektu pašā saknē
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja D. Meistere sniegusi Saeimas komisijai atzinumu, ka ar šādiem grozījumiem šie Satversmes panti tomēr būšot pārkāpti. Nevienā likumā, lūk, neesot noteikts, ka visa lauksaimnieciski izmantojamā zeme noteikti būtu jāizmanto tikai lauksaimnieciskajā ražošanā, liekot pircējam sākt to apstrādāt viena vai triju gadu laikā pēc tās iegādes. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja iebilst arī pret pārdevējiem paredzēto pienākumu atrast piemērotu pircēju – ar lauksaimniecisku vai tai pielīdzināmu izglītību vai pieredzi lauksaimniecībā. Pircējus, viņasprāt, ierobežo arī pienākums piedāvāt noskatīto zemi citiem, ar to domāta likumprojektā paredzēto pirmpirkuma tiesību izmantošanu kopīpašniekiem, nomniekiem un pierobežniekiem. D. Meistere uzskata, ka prasības pircējiem un pārdevējiem un sarežģītā pirmpirkuma tiesību kārtība pārmērīgi ierobežos darījumus ar zemi.
Būtiskākie ierosinājumi
1. divlīmeņu Zemes fonda izveide: LAF un pašvaldībās
2. ļaut iegādāties līdz 2000 (vai līdz 6000) ha zemes
3. apsaimniekošana jāuzsāk gada laikā pēc iegādes
4.ierobežojumi neskartu līdz 10 ha platības
5.pirmpirkuma tiesības skartu ne tikai zemi, bet arī mežu
