Migranti Eiropā ierodas straujāk, nekā ES institūcijas spēj atrisināt ar to uzņemšanu saistītās problēmas 74
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Migrācija bija galvenais ieplānotais jautājums pašreiz notiekošajā ES līderu samitā jeb Eiropadomē, kuru Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ierašanās atbīdīja otrajā plānā. Arī karš Ukrainā sasāpinājis jautājumu par migrāciju, neattiecinot šo tēmu tikai uz aizjūras un Tuvo Austrumu valstīm, jo Eiropas valstīs izmitināti aptuveni astoņi miljoni bēgļu no kara plosītās Ukrainas.
Jauno paktu par migrāciju un patvērumu Eiropas Komisija ierosināja 2020. gada septembrī, un tā mērķis ir radīt sarežģītu migrācijas plūsmu pārvaldības sistēmu. Taču darbs buksē, jo dažas Centrāleiropas valstis noraida migrācijas sloga dalīšanas principu.
Sagaidāms, ka šoreiz ES valstu vadītāji prasīs virzību jaunā patvēruma un migrācijas pakta izstrādāšanā.
Kā iepriekš atzinusi ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone, ES ir vērojama lielākā bēgļu krīze kopš Otrā pasaules kara. Kā iecerēts risināt ar patvēruma meklēšanu saistītos jautājumus?
Arvien vairāk ierodas nelikumīgi
Debates šoreiz, visticamāk, koncentrēsies uz ES ārējo robežu kontroli, uz to, kā vislabāk sadarboties ar trešajām valstīm, un uz to patvēruma meklētāju atgriešanas palielināšanu.
Kā zināms, kopš pagājušā gada jūnija pēc Francijas ierosinājuma uzsākts brīvprātīgais solidaritātes mehānisms, ko atbalstīja 19 dalībvalstis un kas paredz 8000 migrantu pārvietošanu gadā no pārslogotajām Dienvideiropas valstīm uz citām dalībvalstīm, bet pagaidām pārvietoti tikai 435 migranti no Itālijas un Kipras.
Tas ir niecīgs skaits salīdzinājumā ar 924 000 patvēruma pieprasījumiem, ko pērn saņēmušas Šengenas un ES valstis.
Turklāt ES robežu pārvaldības aģentūra “Frontex” pērn līdz oktobrim bija reģistrējusi aptuveni 28 tūkstošus nelikumīgas ierašanās gadījumu – par 77% vairāk nekā 2021. gadā un vislielāko skaitu kopš tā sauktās bēgļu krīzes augstākā līmeņa 2015. un 2016. gadā.
Krievijas karš pat radījis izmaiņas cilvēku kontrabandistu tīklos – migrantu vešanā pa jūras ceļu no Turcijas uz Itāliju ukraiņu jūrnieki tiek aizstāti ar Krievijas pilsoņiem, noskaidrojusi nevalstiskā organizācija “Arci Porco Rosso”.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Itālijas policija arestējusi vismaz 14 Krievijas valstspiederīgos, apsūdzot viņus patvēruma meklētāju nelegālā pārvadāšanā.
Polija un Baltijas valstis bažījas, ka Krievija un Baltkrievija turpinās palīdzēt migrantiem šķērsot robežas, lai destabilizētu Eiropu.
Savukārt “Frontex” brīdinājusi, ka “teroristu grupas varētu izmantot migrācijas plūsmas, lai šķērsotu Eiropu un pieņemtu darbā jaunus dalībniekus no starptautisko migrantu vidus”.
Tiesājas, bet nenotiesā
Lauvastiesu patvēruma meklētāju tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ nākas uzņemt Itālijai – pērn tā fiksējusi 103 tūkstošus pieprasījumu. Tā visādi ir centusies ierobežot migrantu plūsmu – griezt atpakaļ bēgļu laivas pie Āfrikas krastiem, nelaist savās ostās citzemju nevalstisko organizāciju kuģus, kurus tā vainojusi cilvēku kontrabandā.
Ir pārmetumi par laikus neveiktu glābšanu. Bet līdz šim tiesās apstrīdētie gadījumi nav guvuši notiesājošu spriedumu.
Nupat strīdīgi tiek uztverts jaunākais janvārī pieņemtais dekrēts par migrantu meklēšanu un glābšanu. Tajā noteikta kārtība, ka pēc katras glābšanas kuģim jāatgriežas ostā ar izglābtajiem.
Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas un tagad arī Eiroparlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) to kritizē un aicina Eiropas Komisiju rīkoties: “Šis dekrēts var būtiski ietekmēt pamattiesības uz dzīvību, jo civilie glābšanas kuģi tagad ir spiesti nekavējoties doties uz noteiktu Itālijas ostu pēc katras glābšanas, savukārt citi cilvēki varētu atrasties briesmās jūrā un viņiem būtu nepieciešama glābšana.”
Arī pēdējās nedēļas laikā ir upuri. Vismaz trīs migranti gājuši bojā un vairāki pazuduši pēc tam, kad otrdien apgāzās un pie Grieķijas Lesbas salas nogrima migrantu laiva. Laiva, kurā atradās vismaz 41 pasažieris, nogrima pēc ietriekšanās klintīs, 16 migranti tika izglābti. Divas dienas agrāk nogrima kuģis pie Lerosas salas un gāja bojā četri migranti, tostarp trīs bērni.
Pret tukšu deklarāciju
Austrija un Nīderlande īpaši cenšas panākt konkrētus risinājumus migrācijas shēmām, jo strauji pieaudzis to iebraucējus skaits, kuri ES robežas šķērso nelikumīgi.
Piemēram, Austrija pieprasījusi divus miljardus eiro no ES budžeta žoga pagarināšanai uz Bulgārijas robežas ar Turciju. Arī Latvija kopā ar sešām citām valstīm pievienojusies Austrijas pozīcijai, vēstulē Eiropadomei un Eiropas Komisijai pieprasot stiprināt bloka ārējās robežas. Bet Eiropas Komisija pagaidām stāv iepriekšējās pozīcijās – “jaunas sienas uz ES robežas nebūvēt”.
Austrijas kanclers Karls Nēhamers intervijā vācu laikrakstam “Die Welt” atzinis, ka ir gatavs bloķēt ES samita gala dokumentu, ja netiks panākta konkrēta vienošanās par nelegālās imigrācijas apkarošanu. Ar tukšiem vārdiem nepietiek, trešdien publicētajā intervijā uzsvēris Nēhamers.
Nesenajās debatēs Eiropas Parlamentā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nosauca termiņu, līdz kuram likumdošanas darbs jāpabeidz, – 2024. gada pavasaris. Vienlaikus ir papildus jānostiprina ārējās robežas un jānodrošina ātrāka un cilvēka cienīga migrantu atgriešana savās izcelsmes vai tranzīta valstīs, jāuzlabo brīvprātīgā solidaritāte, jārisina migrācijas pamatcēloņi trešajās valstīs un jāiedibina droši un likumīgi patvēruma meklētāju ierašanās ceļi Eiropā.
