4
Produkta atdarināšana
Augļu un dārzeņu pārstrādātājs “Kronis” novērojis, ka ārvalstu produkti no Latvijas tirgū pieejamajiem atšķiras ar citām garšas niansēm vai iepakojumu. Uzņēmums meklē iepakojuma materiālus, ko būtu iespējams termiski apstrādāt autoklāvā, lai pagarinātu produkta realizācijas termiņu.
“Latvijas Pārtikas kompetences centrā mums ir iespēja strādāt pie jauniem produktiem, un mēs to izmantojam. Pētām daļu produktu, kas jau ir mūsu sortimentā, ar domu tos pilnveidot. Apskatām arī tādus produktus, kas nav mūsu sortimentā, bet ir līdzīgi mūsu ražotajiem produktiem un pārsvarā sastopami ārzemju tirgos. Plānojam saražot analogus produktus ārvalstīs pieejamajiem un piedāvāt tos ārzemju tirdzniecības ķēdēm,” iepazīstina uzņēmuma valdes loceklis Aivars Svarenieks.
Piemērs ir termiski apstrādāti dārzeņu produkti, kas būtu tādi paši kā ārvalstīs, piemēram, tuvējā Skandināvijā ražotie. “Dānijā, piemēram, ir piecu veidu marinētas bietes, bet divas ir populārākas. Mēs šīs divas populārākās analizējam šeit uz vietas. Pētām, kāda ir marināde, kāds ir bietes griezums vai iepildīšanas veids, kāds ir iepakojuma tilpums, realizācijas termiņš, un tad cenšamies to pašu atkārtot. Tā, varētu teikt, ir produkta klonēšana,” skaidro Svarenieks. Latvijā tos var saražot lētāk, pateicoties zemākām darbaspēka un ražošanas izmaksām nekā Skandināvijā.
Atšķirīgo garšas īpašību dēļ Latvijas tirgū šie produkti, visticamāk, nebūs pieejami. “Dažādu valstu iedzīvotājiem ir atšķirīgi ēšanas paradumi un pat ļoti līdzīgiem produktiem dažādas garšas īpašības. Marinēti gurķi Latvijā pēc garšas diezgan būtiski atšķiras no marinētiem gurķiem Zviedrijā. Latvijas marinētos gurķus ir grūti pārdot Zviedrijā, jo viņi šo garšu neakceptē. Esam identificējuši vairākus tādus produktus, kam ir it kā visiem saprotams nosaukums, bet garšas īpašības stipri atšķirīgas,” stāsta Svarenieks. Kompānija izzina iespējas pielāgot produktus arī Vācijas, Polijas un Krievijas patērētāju garšas kārpiņām. Nav izslēgta iespēja izstrādāt arī rūpnieciskos produktus ārvalstu ražotājiem, piemēram, mērces, ko izmantot sviestmaižu ražošanā.
Rietumu plauktu lasītāji
Zivju konservu “Kaija” ražotājs “Karavela” pirms vairākiem gadiem paziņoja par plāniem izstrādāt jaunu produktu – “Baltijas sardīnes eļļā”, ko piedāvāt Rietumu tirgiem. “Pirms pieciem gadiem, kad vērām vaļā ražotni, mums bija prezentācija par Baltijas sardīni. Projekts ir izgājis laika pārbaudi, un šodien mēs esam atraduši to formu un veidu, kādā tas ir lietojams. Esam ļoti tuvu noslēgumam,” intervijā “LA” norāda Jānis Endele, “Karavelas” līdzīpašnieks. Garšas ziņā produkts būs mazliet līdzīgs siļķei un konkurēs ar zivju produkciju vidējā cenu segmentā. Endele pagaidām neatklāj, uz kuriem tirgiem produktu plānots eksportēt. Tā kā jaunievedums neietilpst Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozā, vietējā tirgū tas nebūs pieejams.
Lai sekmīgāk apgūtu ārvalstu tirgus, “Karavela” ir izveidojusi izpētes un attīstības nodaļu, kurā apvienojušies uzņēmuma pārtikas tehnologi un mārketinga speciālisti. “Mārketinga daļa apzina Rietumu valstu veikalu plauktos pieejamo sortimentu. To mēs saucam par plauktu lasīšanu. Skatāmies, kādi produkti ir Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un ASV, fotografējam un iegādājamies tos. Tādā veidā veidojam savu izpratni par to, kādi produkti konkrētā valstī ir pieprasīti un ko mēs paši mākam uztaisīt. Vienmēr rodas jautājums, vai konkrētas valsts, piemēram, Vācijas, produktam varam piešķirt kaut ko tādu, ko nav spējuši izdarīt citi ražotāji vai esošie tirgus dalībnieki. Esam nonākuši pie slēdziena, ka vecajās Eiropas valstīs patērētāji nepērk produktus, ko nepazīst,” stāsta Endele. Šī iemesla dēļ uzņēmumam Rietumu valstīs kādu laiku neizdevās pārdot šprotes, jo klienti tās pazina ar nosaukumu “kūpinātas sardīnes”. Tā kā tas noskaidrojies, “Karavelai” nesen pavērušās iespējas realizēt šprotes inovatīvā iepakojumā Vācijas tirdzniecības tīklā “Aldi”. Pirmās produkcijas kravas šogad ceļo arī uz Japānu.
