Niklass: Jauni pavērsieni karā 4
Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš 29. augusta mazrunīgi kļuvuši Ukrainas prezidenta padomnieki. Viņi pat atļāvās norāt žurnālistus par ziņkārību. Septembra sākumā Volodimirs Zelenskis ASV telekanālam ABC licis noprast, ka pretuzbrukumi sākušies ne tikai Hersonas virzienā, atturoties detalizēti komentēt operācijas, lai krieviem būtu pārsteigums.
Kopš Otrā pasaules kara laikiem esam pieraduši, ka lielas kaujas operācijas sākās ar masīvu artilērijas apšaudi un aviācijas uzlidojumiem. Šoreiz tas viss izpalika.
Par panākumiem liecina atbrīvoto apdzīvotu vietu nosaukumi. Arī šie fakti kļūst zināmi ar divu trīs dienu novēlošanos.
NATO Stratēģiskās komunikācijas Izcilības centra direktors Jānis Sārts tviterī raksta, ka pretuzbrukums dod pirmos augļus.
Stratēģija, taupot cilvēku dzīvības, vienlaikus uzturot “spiedienu” visā dienvidu virzienā un plosot piegādes ķēdes, ir sākusi degradēt Krievijas spēku spēju pretoties.
Te nu patiešām uzslavu pelnījušas 16 amerikāņu raķešu iekārtas HIMARS. Nav tādas dienas, kad ar precīziem trāpījumiem nebūtu iznīcināta okupantu munīcijas noliktava vai komandpunkts.
Ne velti ukraiņu aizsardzības ministrs ir teicis – ja viņu rīcībā būtu vismaz simts šādu iekārtu, karš beigtos krietni ātrāk.
Savdabīgu nodarbi kara jomā atraduši arī ukraiņu hakeri, uzdodoties par “daiļavām”, tādējādi sarakstē iespējams izsekot okupantu dislokācijas vietas koordinātām. Tālāk darbs ukraiņu artilērijai.
Ukrainas aizstāvjiem jauni izaicinājumi. Neskatoties uz ASV sankcijām un aizliegumu, Irāna tomēr ir noslēgusi līgumu par 1000 dronu pārdošanu Krievijas Federācijai.
Kā izrādās, pirmie bezpilota lidaparāti nonākuši kaujas zonā un dažās jomās pārspēj Turcijas dronus. Irānas lidaparāti lidojot par diviem kilometriem augstāk, sasniedzot astoņu kilometru augstumu.
Daži avoti ziņo, ka pretgaisa aizsardzības jomā “jaunpienācēji” esot Krievijas dronu līmenī un notriecami.
Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs, lai atrastu ieganstu un varētu aizbildināties ar darba grafiku, un nebūtu jāpiedalās PSRS prezidenta Gorbačova bērēs, ar lidmašīnu virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem bija aizlavījies līdz Kaļiņingradai. 1. septembrī prezidents uz dažām stundām bija kļuvis par skolotāju mācību priekšmetu laureātiem, vadīdams atklāto nodarbību, un paudis jaunu viedokli par karu (piedodiet, “specoperāciju”) Ukrainā.
Galvenais uzdevums esot likvidēt pretkrievisku anklāvu (domāta Ukraina), kas apdraud valsti. Tāpēc vīri Donbasā aizstāv gan iedzīvotājus, gan Krieviju.
Tika atkārtota vecā dziesma, ka “neviens nesaprot un nezina, ka pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gadā Doneckā, Luhanskā un Krimā iedzīvotāji jebkurā gadījumā nevēlējās atzīt šī apvērsuma rezultātus”. Tāda Ukrainas valsts nekad neesot pastāvējusi. Pēc 1917. gada revolūcijas izveidojās PSRS, radās Ukrainas komunistiskā partija, kura radīja federatīvo republiku.
Ukrainai pieder liela daļa Krievijas vēsturiskās teritorijas, tostarp Donbass, kuru Ļeņins atdevis ukraiņiem.
Mācību stundu Krievijas prezidents noslēdza ar kritiku, cik aplami vēsture tiekot mācīta Ukrainas skolās. Taisnības labad gan jābilst, ka komunisti bija tie, kas likvidēja Ukrainas Tautas republiku, kura, tāpat kā Baltijas valstis, savulaik bija iesniegusi savu pieteikumu Parīzes Miera konferencei.
Ar interesantu priekšlikumu klajā nācis bijušais ASV Eiropas pavēlniecības komandieris ģenerālis Bens Hodžess, ka laiks domāt par Krievijas “deimperializāciju”.
Viņš atgādināja, ka savulaik mēs nebijām gatavi PSRS beigām. Tiktāl varētu piekrist, taču nestādos priekšā, kā to praktiski var realizēt.
Manā ieskatā pamatnosacījums – ukraiņiem jāokupē Krievija. Taču vietā atgādināt Putina savulaik teikto: “Ja nav Krievijas, tad nebūs arī pasaules”, liekot saprast, ka šādā situācijā tikšot nospiesta sarkanā kodolpoga.
