Jauni ģenētiskie testi Latvijā: iespēja prognozēt slimību riskus vai “spēlēšanās” ar ģenētiskiem datiem? 0
Drīzumā “Centrālajā laboratorijā” būs iespējams veikt trīs jaunus, inovatīvus laboratoriskos izmeklējumus – ģenētisko testu, infekciju molekulāro diagnostiku un neinvazīvo prenatālo testēšanu. Vai jaunās ģenētisko testu iespējas ir unikāla iespēja vai diskutabls risinājums?
Laboratorijas vadītājs Uģis Bērs stāsta, ka pacienta ģenētiskais profila noteikšana ir unikāls projekts, ko “Centrālā laboratorija” nodrošinās sadarbībā ar ASV medicīniskās diagnostikas kompāniju “Pathway Genomics”. Ar testa palīdzību iespējams noteikt, kādu fizisko slodzi organisms spēj izturēt un kāda ir vēlamā slodze, prognozēt sirds un asinsvadu slimību risku, izprast noteiktu uzturvielu lietošanas ietekmi un organisma spēju tās sašķelt, pārstrādāt, kā arī atklāt dažādu minerālvielu nepietiekamību, noskaidrot, vai izvēlētais sporta veids un citas sportiskās izklaides formas piemērotas konkrētam cilvēkam. To veicot, iespējams arī pārbaudīt, vai pacientam ir nosliece uz ādas problēmām, piemēram, paātrinātu novecošanu, grumbu veidošanos, sausumu. Ģenētiskā profila noteikšana varētu būt aktuāla gan profesionāliem sportistiem, gan cilvēkiem, kam rūp sava veselība un izskats.
Vai šādu ģenētisko testu profilakses nolūkos būtu lietderīgi veikt arī tiem, kas pievērsušies veselīgam dzīvesveidam ? Kādu informāciju tas var sniegt pašam cilvēkam, ārstam? “Pirms ieteikt pacientam šādu ģenētisko testu, vēlētos no laboratorijas iegūt pilnvērtīgu informāciju par izmeklējuma saturu. Nevaru par to pilnvērtīgi spriest, nezinot, kādu gēnu mutāciju vai polimorfismu -izmaiņas DNS secībā, analīze tiek piedāvāta,” uzskata ārste ģenētiķe Liene Korņejeva. “Lielākā daļa šādu piedāvājumu balstās uz atsevišķu gēnu izmaiņu analīzi, pieņemot, ka konkrētā gēna izmaiņas ietekmēs noslieci uz vienu vai citu organisma īpašību, piemēram, asinsreces intensitāti vai holesterīna vielmaiņu. Lielākā problēma ir tā, ka daļai no šīm izmaiņām ietekme uz cilvēka organismu nav pierādīta. Šādā veidā netiek noteiktas diagnozes, līdz ar to informācija, kuru klients iegūst pēc analīžu veikšanas, visbiežāk seko klasiskajām veselīga dzīvesveida pamatnostādnēm. Ar ģenētiskas analīzes palīdzību var iegūt datus par dažu mikroelementu vielmaiņu, bet konstatēt to nepietiekamību tādā veidā nevar. Uzskatu šādas analīzes vairāk par “spēlēšanos” ar ģenētiskiem datiem, nevis ikdienas nepieciešamību.”
Vēl ir pieejami jauni izmeklējumi – , infekciju molekulārā diagnostika un neinvazīva prenatālā testēšana. Pirmā ir padziļināta testēšanas pieeja infekciju diagnostikā. Otrā ļaus ļoti precīzi, turklāt grūtniecei drošā, neinvazīvā un nesāpīgā veidā, izvērtēt, vai gaidāmajam bērnam ir ģenētisko anomāliju risks.
