Jauni fakti par “airBaltic”! Izskatās, ka mūsu nacionālais lepnums starptautiskās likumdošanas aizsegā jau ir klusu nonācis cita īpašnieka rokās 36
Šodien plašu uzmanību guvis portāla NRA.LV raksts par situāciju “airBaltic”. Žurnāliste Kristīne Kravcova izpētījusi situāciju un publiskojusi interesantu informāciju.
Izrādās, ka “airBaltic” manta jau ir ieķīlāta Lielbritānijā reģistrētai trasta pakalpojumu kompānijai U.S. BANK TRUSTEES LIMITED, par ko liecina Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistra dati. Tas nozīmē, ka 97,97% uzņēmuma īpašniecei valstij patiesībā pieder tukša čaula ar dažādām parādsaistībām. Izskatās, ka mūsu nacionālais lepnums anglosakšu likumdošanas aizsegā jau ir klusu nonācis cita īpašnieka rokās.
Kā norāda NRA.LV, U.S. BANK TRUSTEES LIMITED nosaukums maldinoši vēsta, ka tam ir kāda saistība ar ASV valsts kasi. Taču tas ir tikai nosaukums. Atšķirībā no Latvijas, Lielbritānijas uzņēmumu reģistrā drīkst nesalīdzināmi brīvāk izvēlēties kompāniju nosaukumus. Tā kā noskaidrot patiesos labuma guvējus trasta kompānijai atbilstoši anglosakšu likumdošanas īpatnībām ir ļoti grūti, varam izvirzīt ticamu pieņēmumu, ka aiz slepenības plīvura slēpjas iespējamie nākamie “airBaltic” saimnieki.
2024. gada sākumā “airBaltic” ilggadējā valde (Martins Gauss, Pauls Cālītis un Vitolds Jakovļevs) tika pārvēlēta vēl uz trim gadiem. Pārvēlētā valde ar jaunu sparu turpināja “airBaltic” pārvaldīšanu, kā rezultātā varbūt pat jau netieši “airBaltic” ir ieguvis jaunus saimniekus. Proti, 2024.gada 28.maijā tika uzsākts “airBaltic” mantas ieķīlāšanas sprints. 2024.gada 25.oktobrī kopējā ķīlas summa sasniedza 494 miljonus eiro, liecina Uzņēmuma reģistra Komercķīlu reģistra dati. Pusmiljarda eiro parādsaistības ir nostiprinātas par labu Lielbritānijā bāzētai trasta (uzticības operāciju) pakalpojumu sniedzējiem, holdingkompānijai U.S. BANK TRUSTEES Ltd., reģistrācijas Nr.02379632.
U.S. BANK TRUSTEES Ltd. nav ne banka, ne krājaizdevumu sabiedrība, bet gan uzņēmums ar reģistrētu komercdarbības veidu “citur nekvalificēta finanšu starpniecība”. Šis kantoris savas pastāvēšanas vēsturē nosaukumu mainījis vismaz deviņas reizes.
U.S. BANK TRUSTEES Ltd. 2023. gada pamatdarbības ieņēmumi ir 6,67 miljoni Lielbritānijas sterliņu mārciņu (GBP). Uzņēmums gadu noslēdzis ar niecīgu 397 tūkstošu GBP peļņu pēc nodokļu nomaksas. Šāda peļņa tik nopietna kredīta izsniedzējam, nopietnam finanšu tirgus spēlētājam izklausās smieklīgi niecīga. No minētajiem rādītājiem nerodas uzticība un priekšstats par krietnu sadarbības partneri.
Tas vēl nav viss. U.S. BANK TRUSTEES Ltd. pārskats par 2023. gadu liecina, ka vēl 2022. gadā nodarbināto personu skaits bija apaļa nulle. Tas, vai tā tas ir bijis arī 2023. gadā, nav īsti zināms, jo 2023. gada pārskatā ailītē par nodarbināto skaitu ir ierakstīta nulle un atsauce uz 2022. gadu.
Zīmīgi, ka tieši šādam īpatnējam finanšu tirgus spēlētājam par labu “airBaltic” valde ieķīlā vērtīgāko, kas ir “airBaltic” gada aktīvu sadaļā. Tiek ieķīlāta kā lietu kopība “Iekārtas un ierīces” un “lidmašīnu aprīkojums” (izņemot lidmašīnu dzinējus un kapitalizētās tehniskās apkopes izmaksas), “Airbus A220 D līmeņa pilna lidojuma simulators”; “ķermeniskie pamatlīdzekļi (Konvertējams mācību simulators DA40NG/42IV)”; abu “airBaltic” piederošo meitas uzņēmumu 100% kapitāldaļas: BALTIJAS KRAVU CENTRS, SIA, reģistrācijas Nr. 40003458674 un “Air Baltic Training”, SIA, reģistrācijas Nr. 40103272422, kā arī visas 38 preču zīmes.
Šeit svarīgi atgādināt, ka “airBaltic” finanšu plānu neizpildes gadījumā U.S. BANK TRUSTEES Ltd. kā komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot visu šo mantu bez izsoles. “airBaltic” ir nostiprināts aizliegums visu iepriekš uzskaitīto ieķīlāto komercķīlas mantu atkārtoti ieķīlāt. Tas nozīmē, ka ikviens “airBaltic” potenciālais investoros zina, ka lielākā daļa “airBaltic” aktīvu, praktiski visi, ir ieķīlāti par labu Lielbritānijā reģistrētai trešajai personai un aviokompānijas iepriekšējo gadu nesegtie zaudējumi uz 31.12.2023. bija vismaz 685 miljoni eiro. Šādā situācijā “airBaltic” atliek tikai gaidīt atjājam princi baltā zirgā ar naudas maisu mugurā.
Esošais komerciālo valsts uzņēmumu pārvaldības modelis ir izsmēlis savu potenciālu
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs šodien izsūtījis medijiem savas pārdomas par šo tēmu. Publicējam turpinājumā.
Pašreizējais decentralizētais valsts uzņēmumu pārvaldības modelis, kurā dažādas ministrijas pieņem akcionāra lēmumus, ir neefektīvs un izsmēlis savu potenciālu. Profesionālas un konsekventas valsts kā akcionāra uzdevumu izpildes trūkums kavē uzņēmumu valdes un padomes spēju pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas, neveicina valsts uzņēmumu attīstību eksporta tirgos un līdz ar to negatīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju. Ir būtiski jau tuvākajā laikā pakāpeniski virzīties uz centralizēta valsts komerciālo uzņēmumu pārvaldības modeļa ieviešanu ar mērķi palielināt aktīvu vērtību.
Centralizēts valsts komerciālo uzņēmumu pārvaldības modelis jāsagatavo un jāievieš jau 2025. gadā, lai veicinātu tautsaimniecības turpmāko izaugsmi un labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu pēc būtības. Tautsaimniecības izaugsmi var sasniegt, investējot eksportā un inovācijās. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma un liels neizmantotais potenciāls šajā jomā. Tas palīdzētu stiprināt Latvijas pozīcijas globālajos tirgos, palielinātu eksportu un līdz ar to ekonomisko izaugsmi. Pretējā gadījumā pastāv risks atkal un atkal atgriezties pie tādām problēmām kā nepamatota politiska iejaukšanās, korupcija, vāji finanšu rādītāji, neefektīva pārvaldība.
Šobrīd nav ieviests efektīvs veids kā nodalīt dažādās valsts lomas – valsts kā akcionārs, pakalpojumu pasūtītājs, nozares politikas veidotājs. Pastāv atšķirīga pieeja uzņēmumu pārvaldībā, piemēram, mērķu un atalgojuma noteikšanā. Joprojām ir piemēri nepamatotai politiskai ietekmei uzņēmumos, tajā skaitā par amatpersonu ievēlēšanu un atsaukšanu, piemēram, AirBaltic vadības jautājumā. Vērojama politiķu iesaiste operacionālu lēmumu ietekmēšanā, līdz pat uzņēmuma darbinieku atalgojuma regulēšanai, pārkāpjot OECD korporatīvās pārvaldības principus. Turklāt ministrijām jau šobrīd trūkst zināšanu un kapacitātes pārvaldīt uzņēmumus, jo ir nokavēti termiņi valdes un padomes locekļu atlasei, pagaidu padomes locekļi ir amatos ilgstoši, par ko pamatoti kritizē arī Valsts kontrole. Tikai nelielai daļai uzņēmumu definētas akcionāra gaidas finanšu un nefinanšu mērķiem, aptuveni piektā daļa no valsts kapitālsabiedrībām strādā bez apstiprinātas stratēģijas. Ministrijām trūkst arī drosmes uzņemties lielākus riskus, ko darbība eksporta tirgos paredz.
Neraugoties uz valdības 2023. gada deklarācijā pausto apņemšanos virzīt valsts uzņēmumus uz biržu un sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027. gadam, būtisks progress šajā virzienā nav panākts. Stratēģisko uzņēmumu, piemēram, AirBaltic, Rail Baltica, Latvijas Pasts, LMT un TET pārvaldībā nereti dominē īstermiņa politiski apsvērumi, kas kavē investīciju piesaisti biržā. Šāda prakse tikai attālina no mērķa – panākt valsts komerciālo uzņēmumu ilgtermiņa vērtības pieaugumu un būtībā nozīmē politisko īstermiņa ambīciju apmierināšanu uz sabiedrības interešu rēķina.
Valsts kā akcionāra definēto stratēģisko gaidu, uzņēmuma biznesa plāna un mērķu skaidrība ir būtiska valdes un padomes darba novērtēšanai. AirBaltic gadījumā, neatkarīgi no Satiksmes ministrijas lēmuma par izmaiņām uzņēmuma padomes sastāvā 2025.gada 21.janvārī, valdības pārstāvju, kā, piemēram, ekonomikas ministra publiskie izteikumi investora piesaistes procesā un gatavojoties IPO, grauj uzņēmuma reputāciju, apdraud potenciālo investoru uzticēšanos un var negatīvi ietekmēt gan uzņēmuma attīstību, gan valsts ekonomiskās intereses. Tas būtu salīdzināms ar situāciju, kad grasāmies pārdot mums piederošo mašīnu, bet publiski teiktu, ka noteikti jāmaina mašīnas motoru uz jaunu. Kurš par to uzņemsies atbildību? Diemžēl, šie piemēri ir sistemātiska problēma, kas atkārtojas valstij piederošajos uzņēmumos, kur nepamatots politiskais spiediens, nedefinētas valsts kā akcionāra gaidas, nepietiekama, nesaskaņota un neskaidra komunikācija starp uzņēmumu, ministriju un politiķiem, kā arī nesaprotami vai nepieņemti lēmumi kavē efektīvu uzņēmumu darbību un attīstību.
Nesen veiktie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz valsts uzņēmumu grupēšanu pēc finansēšanas avotiem (komerciālie vs. nekomerciālie), kā arī pienākumu definēt valsts kā akcionāra gaidas no uzņēmuma, sniedz iespēju virzīties tālāk un ieviest komerciālo valsts uzņēmumu pakāpenisku centralizāciju zem viena profesionāla aktīvu pārvaldnieka. Tas palīdzētu stiprināt Latvijas pozīcijas globālajos tirgos, palielinātu eksportu un līdz ar to ekonomisko izaugsmi.
