Jauni dokumenti apliecina Valensas sadarbību ar komunistu specdienestiem 0
Jaunatrasti dokumenti sniedz “papildus apstiprinājumu”, ka neatkarīgās arodapvienības “Solidaritāte” līdzdibinātājs un atjaunotās Polijas pirmais prezidents Lehs Valensa savulaik bijis komunistiskā marionešu režīma slepeno dienestu ziņotājs, trešdien paziņojis vēsturnieks Slavomirs Cenckevičs.
Militārās vēstures biroja (WBH) direktors Cenckevičs atsaucas uz iepriekš nezināmiem komunistiskā režīma dokumentiem, kurus poļu žurnālistu grupa uzgājusi ASV, vēsta ziņu vietne “niezalezna.pl”.
Materiāli atrasti Stenfordā izvietotajā Hūvera institūta arhīvā, kur glabājas vairāki simti lapaspušu komunistiskās režīma drošības dienesta dokumentu, tostarp kādreizējā iekšlietu ministra Česlava Kiščaka personīgās piezīmes.
un ka [pēc komunistiskā režīma krišanas 1989.gadā] šī lieta kļuvusi par valsts noslēpumu,” norādīja Cenckevičs.
Ar dokumentiem iepazinušies arī laikraksta “Rzeczpospolita” un Polijas Radio žurnālisti.
Intervijā “Radio 24” Cenckevičs atzinis, ka Kiščaks “bija ļoti svarīgs šī atmiņas zuduma sargātājs”.
Vēsturnieks pieļāva iespēju, ka pēc bijušā ministra nāves Kiščaka atraitne dokumentus pārdevusi.
“Patiesībā dokumentu bija darījumu priekšmets arī pirms viņa nāves,” norādīja Cenkevičs, piebilstot, ka “Kiščaks pats piedalījās finansiālās sarunās ar amerikāņiem”.
Starp jaunatklātajiem dokumentiem ir Valensas vēstule pēdējam komunistiskā marionešu režīma līderim ģenerālim Voiceham Jaruzeļskim.
“Es nekad neesmu sadarbojies ar komunistu dienestiem. es nekad neesmu bijis komunistu pusē,” pagājušā gada augustā intervijā raidorganizācijai “Polsat News” uzsvēra Valensa, komentējot Polijas Nacionālās piemiņas institūta (IPN) veikto pārbaudi.
IPN, kura pilnvarās ir izmeklēt Polijā pastrādātos nacistu un komunistu noziegumus, pamatojoties uz Kiščaka mājā pēc viņa nāves atrasto dokumentu grafoloģisko ekspertīzi, pagājušā gada janvārī atzina, ka Valensa bijis apmaksāts komunistiskā režīma slepeno dienestu aģents.
Jaunatklātā “Kiščaka kolekcija” satur arī dokumentus, kas liecina par karastāvokļa ievešanu Polijā 1981.gadā. Tāpat tie varētu atklāt jaunus faktus par pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados komunistisko varasiestāžu pastrādātajām studenta Gžegoža Pšemika un priestera Ježija Popeluško slepkavībām, vēsta “niezalezna.pl.”.