Jauni atradumi “Pandoras lādē”: karaļi un prezidenti nobēdzina naudu ārzonās 19
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kārtējā ziņojumā, ko svētdien publiskoja Pētniecisko žurnālistu starptautiskā apvienība, atklātas vairāk nekā 330 dažādas nodarbes naudasmaisu slepenās bagātības un finanšu darījumi ārzonu bankās, kas apkopoti tā dēvētajos Pandoras dokumentos.
Karaļi un prezidenti nobēdzina naudu ārzonās
Noplūdināto un publiskoto dokumentu milzīgās paketes lielākā daļa attiecas uz ārzonu firmām un bankām Britu Virdžīnu salās, Seišeļos, Honkongā un Belizā, taču virkne dokumentu attiecas arī uz darījumiem ASV štatos, tajā skaitā Floridā un Dienviddakotā.
Finanšu dokumentos ir karaļu, prezidentu, ietekmīgu politiķu, uzņēmēju, reliģisko vadoņu, miljardieru, narkobaronu un izklaides slavenību vārdi, kas ārzonu bankās no nodokļu inspektoriem nobēdzinājuši triljoniem dolāru ieguldījumus nekustamajos īpašumos, jahtās, dārgakmeņos, gleznās.
Dokumentos kā patiesā labuma guvēji identificēti Jordānijas karalis Abdulla II, Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs, Britānijas ekspremjers Tonijs Blērs, Kenijas prezidents Uhuru Keniata, Ekvadoras prezidents Gilermo Laso, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un Pakistānas premjerministram Imranam Hanam pietuvinātas personas.
Naudas izcelsmi noslēpj veikli juristi un finansisti
Daudzi dokumenti ir veiklu juristu un finansistu sastādīti, lai noslēptu naudas izcelsmi un nemaksātu nodokļus. Jordānijas karalim uz vairāku desmitu čaulas firmu vārda tikuši noformēti īpašumi ASV un Britānijā. Šis atmaskojums nācis karalim Abdullam neērtā brīdī, jo nesen izcēlās skandāls, kad karaļa pusbrālis bijušais kroņprincis Hamza apsūdzēja karaļnamu korupcijā un nekompetencē.
Karalis apgalvoja, ka esot kļuvis par ļaunprātīgas sazvērestības upuri, ievietoja savu pusbrāli mājas arestā un nodeva tiesai divus bijušos padomniekus. Karaļa noalgotie britu juristi paziņojuši, ka pēc Jordānijas likumiem viņam nevajagot maksāt nodokļus un ka drošības un privātuma apsvērumu dēļ viņam esot jāglabā uzkrājumi ārzonu firmās.
Pakistānas premjers paziņojis, ka valdība izmeklēs to personu darbību, kas minētas publiskotajos dokumentos. Kremlis nav reaģējis uz starptautiskās žurnālistu grupas atklājumu, ka prezidenta Vladimira Putina tēla veidotājs un Krievijas televīzijas 1. kanāla izpilddirektors Konstantīns Ernsts ar atlaidi nopircis virkni kinoteātru ēku Maskavā. Putina radiniekiem noformēts prestižs īpašums Monako.
Tonijs Blērs, Britānijas premjerministrs no 1997. līdz 2007. gadam, 2017. gadā kļuva par īpašnieku 8,8 miljonu dolāru vērtam vēsturiskam namam Londonā, nopērkot Britu Virdžīnu salās reģistrētu firmu, kam šis nams piederēja agrāk. Tagad ēkā atrodas juridiskais birojs, kas pieder Blēra sievai Čerijai. Nopērkot firmas akcijas, bet ne pašu namu Londonā, Blēru ģimene ietaupīja vairāk nekā 400 000 dolāru, kas būtu jāmaksā nodokļos.
Kā ziņo britu mediji, izmeklēšanā Čerija Blēra apgalvoja, ka viņi sākotnēji neesot zinājuši, ka darījumā iesaistīta vēl viena puse. Viņai esot bijis nodoms “ievest firmu un ēku atpakaļ britu nodokļu un regulācijas sistēmā”, bet pārdevējs esot gribējis pārdot tikai firmu.
2009. gadā Čehijas premjers Andrejs Babišs ieguldīja 22 miljonus dolāru, nopērkot no čaulas firmām greznu īpašumu Francijas dienvidos netālu no Kannām. Darījums netika atainots Babiša īpašumu deklarācijā. Izmeklēšanā atklāts, ka 2018. gadā nekustamo īpašumu firma, kas netieši piederēja Babišam, nopirka Monako firmu, kam piederēja īpašums.
Babišs apgalvo, ka neesot darījis neko nelikumīgu vai politiķim neatbilstošu. Šīs nedēļas nogalē Čehijā paredzētas parlamenta vēlēšanas.
Ceļ trauksmi par izvairīšanos no nodokļiem
Kārtējai, jau ceturtajai un visplašākajai Pandoras dokumentu publiskošanai kopš 2013. gada beidzot jākļūst par trauksmes signālu, paziņojis Svens Gigolds, Eiroparlamenta deputāts no Vācijas Zaļo partijas. “Izvairīšanās no nodokļiem veicina globālu nevienlīdzību, tāpēc mums jāpastiprina pretdarbība šādām aktivitātēm,” viņš uzsvēris intervijā aģentūrai “Associated Press”.
Humānās palīdzības organizācija “Oxfam” apsveikusi finanšu dokumentu publiskošanu, kas atmasko nekaunīgas alkatības piemērus. Šāda rīcība atņem valstīm nodokļu ieņēmumus, ko varētu izmantot projektiem sabiedrības labā. “Kad politiķis vai uzņēmējs apgalvo, ka neesot naudas klimata problēmu risināšanai vai pandēmijas apkarošanai, viņi zina, kur šo naudu meklēt,” paziņojis “Oxfam” pārstāvis.
Patiesā labuma guvēji slēpjas aiz aptuveni 95 000 čaulas firmu izkārtnēm ārzonās. Izmeklēšana liecina, ka Alijevu ģimenei Britānijā pieder īpašumi vairāk nekā 400 miljonu mārciņu vērtībā. Britu mediji atzīmē, ka valdība tā arī nav izveidojusi ārzonu noguldījumu īpašnieku sarakstu, lai gan vairākkārt solīja to izdarīt.
