2020.gads nodokļu maksātājiem: svarīgākās izmaiņas ienākumos un izdevumos 1
Mūsu lasītājiem būs svarīgi laikus uzzināt, kādas pārmaiņas viņu ienākumos un izdevumos gaidāmas jaunajā gadā, lai tās nepārsteigtu viņus nesagatavotus.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Nākamgad iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem pieaugs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā daļa.
No 2020. gada 1. janvāra maksimālais gada neapliekamais minimums palielināsies līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī), savukārt ar IIN apliekamiem ienākumiem, kuriem piemērojams maksimālais neapliekamais minimums pieaugs līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī). Tādējādi nākamgad maksimālais neapliekamais minimums 300 eiro mēnesī skars tos iedzīvotājus, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro mēnesī.
Kopš 2018. gada uzsāktās nodokļu reformas ietvaros diferencētā neapliekamā minimuma un IIN likmju piemērošana atkarībā no ienākumu apmēra darba ņēmējam var radīt IIN pārmaksu vai iedzīt parādos. Nodokļu starpība var veidoties galvenokārt tiem iedzīvotājiem, kuri:
• saņēmuši ienākumus no vairākiem ienākumu avotiem;
• iepriekšējā gadā nav strādājuši visu gadu vai uzsākuši strādāt, vai atgriezušies darbā pēc pārtraukuma);
• mainījuši darbavietu.
Nākamgad Valsts ieņēmumu dienests (VID), prognozējot mēneša neapliekamo minimumu, pielietos jaunu ienākumu pieauguma koeficientu 1,09. Tas tiek ieviests, lai iespējami novērstu situācijas, kad iedzīvotājiem gada laikā, pieaugot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu apmēram, ir piemērots lielāks VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, nekā tas patiesībā būtu piemērojams. Ar to VID mēģinās mazināt iespēju, ka kāda daļa iedzīvotāju iekrīt nodokļa parādos vai to pārmaksā.
Gada apliekamā ienākuma apmērs, kuru pārsniedzot nepiemēros gada diferencēto neapliekamo minimumu 2020. gadā – 14 400 eiro.
Atvieglojuma apmērs apgādniekam par apgādājamo būs 3000 eiro (250 eiro mēnesī).
Iedzīvotājiem, kuriem ir piešķirta pensija atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, neapliekamais minimums būs 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī).
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par profesionālu sportistu turpmāk netiks piesaistītas minimālās algas apmēram. No 2020. gada 1. janvāra profesionālam sportistam tās būs 860 eiro apmērā.
Pensiju saņēmējiem
Nākamgad tiesības saņemt valsts vecuma pensiju būs iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 63 gadu un 9 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.
Iedzīvotājiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t. i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Tādējādi 2020. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 9 mēnešu vecumu.
No 2014. gada pensionēšanās vecums ik gadu palielinās par trim mēnešiem. 2025. gadā varēs pensionēties iedzīvotāji, kuri būs sasnieguši 65 gadu vecumu.
No 2020. gada 1. janvāra noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri. Iedzīvotājiem ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs būs 88 eiro, bet iedzīvotājiem ar invaliditāti kopš bērnības – 134,96 eiro.
Ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro, bet iedzīvotājiem ar invaliditāti kopš bērnības – 159,50 eiro.
Ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 120 eiro, bet iedzīvotājiem ar invaliditāti kopš bērnības – 184,04 eiro.
Ja apdrošināšanas stāžs ir vismaz 41 gads un vairāk, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 208,57 eiro.
Jaunie minimālo vecuma pensiju aprēķini atkarībā no personas apdrošināšanas stāža balstās uz valstī noteikto minimālo vecuma pensiju 80 eiro, bet iedzīvotājiem ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro apmērā.
No 2020. gada 1. janvāra iedzīvotājiem ar invaliditāti palielināsies minimālās invaliditātes pensijas no 64 eiro līdz 80 eiro, savukārt ar invaliditāti no bērnības – no 106,72 eiro līdz 122,69 eiro mēnesī.
Pirmās invaliditātes grupas iedzīvotājiem minimālā invaliditātes pensija būs 128 eiro, bet ar invaliditāti no bērnības – 196,30 eiro mēnesī. Otrās invaliditātes grupas iedzīvotājiem – 112 eiro, bet ar invaliditāti no bērnības 171,77 eiro mēnesī. Trešās invaliditātes grupas iedzīvotājiem – 80 eiro, bet ar invaliditāti no bērnības 122,69 eiro mēnesī.
Nekustamā īpašuma nodoklis
Nodoklis, kuru vietējās pašvaldībās aprēķina, balstoties uz zemei un ēkām noteiktajām kadastrālajām vērtībām, nākamgad vēl necelsies. Jau pērn solīto jauno kadastrālo vērtību ieviešana ar grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā atlikta līdz 2021. gadam.
Tādējādi 2020. gada kadastrālo vērtību aprēķini balstīsies uz 2014. gadā noteiktajām. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra to aprēķiniem izmantos datus par tirgus darījumiem no 2017. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 1. jūlijam.
Iedzīvotājiem gan jāņem vērā, ka zemes kadastrālais novērtējums un līdz ar to aprēķinātā nodokļa summa var mainīties, ja vietējā pašvaldība noteikusi citu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.
Piemēram, lauksaimniecībā izmantojamo zemi pārveido par apbūves zemi vai dzīvojamās apbūves zemi izmanto komercdarbībai. Tāpat vērtības var mainīties, mainoties zemes kopplatībai vai tai noteiktajiem apgrūtinājumiem.
Lauku teritorijās zemes kadastrālā vērtība mainās, ja lauku īpašumā uzbūvē dzīvojamo māju, ja atbilstoši meža inventarizācijai noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Līdz 2025. gadam par trim hektāriem lielākai lauksaimniecībā izmantojamai zemei aiz pilsētas robežām nekustamā īpašuma nodokli aprēķina, balstoties uz īpaši noteiktu vērtību, kuras palielinājums gadā nepārsniedz 10 procentus no iepriekšējam gadam noteiktās vērtības.
Tāpat kadastrālās vērtības var mainīties ēkām, ja mainīts to lietošanas veids, piemēram, dzīvojamās telpas tiek pārveidotas par biroja telpām vai otrādi, ja precizēts ēkas fiziskais nolietojums, tāpat ja tai piebūvēts vai nojaukts stāvs.
Nodokļa maksāšanas paziņojumi pašvaldībām jānosūta īpašniekiem vai daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem līdz 2019. gada 15. februārim. Tos nesaņemot, maksātājiem pašiem rakstiski par to jāpaziņo pašvaldībām līdz 15. martam. Ja nodokļa maksāšanas paziņojums nav saņemts, nodokļa aprēķins tik un tā būs spēkā 22. martā.
Aprēķināto nodokli var samaksāt uzreiz visu vai maksājot to četrās daļās, bet ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī. Ja nodoklis nav samaksāts, tad pašvaldībā automātiski “ieslēdzas skaitītājs”, kurš skaita soda naudu par katru nokavēto dienu.
Automašīnu īpašniekiem
Ar IIN neapliekamās ienākumu daļas palielinājumu iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem nākamgad “noēdīs” krass degvielas cenu kāpums. No 2020. gada 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam celsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centu kilogramā.
Tā kā akcīzes likmi vēl apliek ar 21% pievienotās vērtības nodokli (PVN), par 95. markas benzīna litru pircējam būs jāmaksā aptuveni par sešiem centiem dārgāk nekā līdz šim. Degvielas cenu var celt arī biokomponentu obligātā piemaisījuma palielināšana.
No 2020. gada 1. janvāra akcīzes nodoklis celsies arī tabakas izstrādājumiem. Bet no 2020. gada 1. marta palielināsies akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%).
Traktoru piekabju īpašniekiem
No 2020. gada 1. janvāra, lai reģistrētu jaunu traktora piekabi, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā tās īpašniekam būs jāiesniedz atbilstības sertifikāts. Ar ražotāja izsniegtu atbilstības deklarāciju varēs reģistrēt tikai tās piekabes, kuru tehniskie dati būs salīdzināti līdz 2019. gada 31. decembrim. 2019. gada 31. decembrī beidzas pārejas posms, reģistrējot traktora piekabes, kā atbilstību apliecinošu dokumentu varēja iesniegt atbilstības deklarāciju vai atbilstības sertifikātu.
Suņu īpašniekiem
Ar grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā noteikti jauni dzīvnieku īpašnieku vai turētāju pienākumi:
• nodrošināt, lai suns līdz četru mēnešu vecumam ir apzīmēts ar mikroshēmu;
• lai tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase;
• lai tas ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē;
• ja suns līdz četru mēnešu vecumam tiek atsavināts, tad viņa apzīmēšana ar mikroshēmu līdz četru mēnešu vecumam, mājas (istabas) dzīvnieka pase un tās reģistrēšana Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē – jāizpilda līdz atsavināšanas brīdim uz atsavinātāja vārda,
• suņiem, kuriem jau ir izsniegta vakcinācijas apliecība līdz 2019. gada 23. decembrim, kad stājās spēkā grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, tā būs derīga visu mūžu un to nevajadzēs mainīt, izņemot gadījumus, kad suņa īpašnieks ar suni izceļos ārpus valsts.