Svarīgākās izmaiņas 2019.gadā, kas skars lielu sabiedrības daļu 8
Jauno gadu sagaidot, mūsu lasītājiem būs svarīgi uzzināt par nodokļu reformas radītajām pārmaiņām viņu ienākumos un izdevumos, kā arī par cenu celšanos komunālajiem pakalpojumiem.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
No 2019. gada 1. janvāra algām līdz 440 eiro mēnesī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā daļa jeb neapliekamais minimums būs 230 eiro mēnesī. Par 440 eiro lielākām algām tas būs diferencēts un pakāpeniski samazināsies. Tādējādi ienākumiem no 440 līdz 1100 eiro mēnesī neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās, kamēr ar ienākumiem, kuri lielāki par 1100 eiro mēnesī – tas sasniedz 0.
Maksimālais gada neapliekamais minimums 2019. gadā būs 2760 eiro. Gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, nemainās – 5280 eiro un gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu – 13 200 eiro.
Nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – 230 eiro mēnesī.
Neapliekamais minimums pensijām līdzšinējo 250 eiro vietā būs 270 eiro mēnesī (3240 eiro gadā).
2019. gadā, iesniedzot 2018. gada ienākumu deklarāciju un čekus, piemēram, par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, persona varēs saņemt atpakaļ samaksāto nodokli par to attaisnoto izdevumu summu, kas nepārsniedz 50% no viņa gada apliekamajiem ienākumiem, bet ne vairāk kā 600 eiro par sevi un katru ģimenes locekli.
Solidaritātes nodoklis
Parlaments gada nogalē paspēja pieņemt izmaiņas solidaritātes nodokļa likmē – tā būs 25,5%. Atšķirībā no iepriekš piedāvātā, no likuma grozījumiem izslēgts priekšlikums sešus procentpunktus novirzīt valsts pensiju finansēšanai otrajam un trešajam līmenim, kā arī četrus procentpunktus privāto pensiju fondu pensiju plāniem.
Tādējādi jaunā likuma redakcija paredz, ka solidaritātes nodoklis būs 25,5%, no kura viens procentpunkts tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 14 procentpunkti valsts pensiju speciālajā budžetā, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, 10,5 procentpunkti iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē.
Nekustamā īpašuma nodoklis
Nodoklis, kuru vietējās pašvaldībās aprēķina, balstoties uz zemei un ēkām noteiktajām kadastrālajām vērtībām, nākamgad varētu vēl necelties, tāpēc ka līdz 2019. gada beigām nekustamiem īpašumiem kadastrālās vērtības nemainās.
Bet zemes kadastrālais novērtējums un līdz ar to aprēķinātā nodokļa summa var mainīties, ja vietējā pašvaldība noteikusi citu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi.
Piemēram, lauksaimniecībā izmantojamo zemi pārveido par apbūves zemi vai dzīvojamās apbūves zemi izmanto komercdarbībai. Tāpat vērtības var mainīties, mainoties zemes kopplatībai vai tai noteiktajiem apgrūtinājumiem. Lauku teritorijās zemes kadastrālā vērtība mainās, ja lauku īpašumā uzbūvē dzīvojamo māju, ja atbilstoši meža inventarizācijai noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Līdz 2025. gadam par 3 hektāriem lielākai lauksaimniecībā izmantojamai zemei aiz pilsētu robežām nekustamā īpašuma nodokli aprēķina, balstoties uz īpaši noteiktu vērtību, kuras palielinājums gadā nepārsniedz 10 procentus no iepriekšējam gadam noteiktās vērtības.
Ēkām kadastrālās vērtības var mainīties, ja mainīts ēkas lietošanas veids, piemēram, dzīvojamās telpas tiek pārveidotas par biroja telpām vai otrādi, ja precizēts ēkas fiziskais nolietojums, tāpat, ja ēkai piebūvēts vai nojaukts stāvs.
2019. gadā dzīvojamās apbūves zemei ar kultūrvēsturiskajiem apgrūtinājumiem saglabāsies kadastrālās vērtības samazinājums 30% apmērā.
Rīgā, Carnikavas, Saulkrastu, Limbažu un citu novadu pašvaldībās nekustamā īpašuma nodoklis būs aptuveni septiņas reizes lielāks par tiem dzīvokļiem, ģimenes privātmājām un vasarnīcām, kurās neviens nav deklarējis savu pastāvīgo dzīvesvietu.
Nodokļa maksāšanas paziņojumi pašvaldībām jānosūta īpašniekiem vai daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem līdz 2019. gada 15. februārim. Tos nesaņemot, maksātājiem pašiem rakstiski par to jāpaziņo pašvaldībām līdz 15. martam. Ja nodokļa maksāšanas paziņojums nav saņemts, nodokļa aprēķins vienalga būs spēkā 22. martā.
Aprēķināto nodokli var samaksāt uzreiz visu vai maksājot to četrās daļās, bet ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī. Ja nodoklis nav samaksāts, tad pašvaldībā automātiski “ieslēdzas skaitītājs”, kurš skaita soda naudu par katru kavēto dienu.
Vieglo automašīnu īpašniekiem
No 2019. gada 1. janvāra par vieglo automašīnu, kuras pirmā reģistrācija notikusi pēc 2008. gada 31. decembra un kura aprīkota ar iekšdedzes dzinēju, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme būs atkarīga no oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma uz vienu kilometru.
Ja transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā nebūs datu par tā radīto izmešu daudzumu, tad šo nodokli maksās, summējot nodokļa likmes atbilstoši vieglā automobiļa pilnai masai, motora tilpumam un motora maksimālajai jaudai.
Savukārt par agrāk – līdz 2008. gada 31. decembrim – reģistrētajām vieglajām automašīnām transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā atbilstoši tā pilnai masai.
Zemes pārdevējiem
Iedzīvotājiem, kuri nākamgad izlemtu pārdot lauksaimniecībā izmantojamo zemi Latvijas zemes fondam, nebūs jāmaksā 20% iedzīvotāju ienākumu nodoklis.
Tāpat nodoklis nebūs jāmaksā, ja zemi nopirks zemnieku saimniecības īpašnieks, Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība, vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja. No šo pircēju saimnieciskās darbības ieņēmumiem vismaz 3000 eiro gadā veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī pircēji saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunie lauksaimnieki.
Pārdodot zemi vai citu nekustamu mantu, pārdevējam šos 20% aprēķina no starpības starp īpašuma pārdošanas cenu un vērtību, par kādu viņš to savulaik nopircis, atskaitot nekustamajā īpašumā veiktos ieguldījumus. Ieguldījumi jāpierāda uz kases čekiem, kvītīm, maksājuma uzdevumiem un citiem dokumentiem. Ar nodokli apliek jebkādu šās starpības summu. Nodoklis nav jāmaksā, ja īpašums tiek pārdots lētāk, nekā tas savulaik iegādāts.
Komunālie maksājumi
No 2019. gada 1. janvāra iedzīvotājiem uzņēmuma “Latvenergo” ieviestā tirdzniecības zīmola “Elektrum” klientu rēķinos par patērēto elektrību ietvertā daļa sadārdzināsies par 33 līdz 35%.
Klientiem, kuriem mēneša patēriņš nepārsniedz 100 kilovatstundas (kWh), rēķini pieaugs līdz 1,70 eiro apmērā.
Klientiem, kuri tērē no 100 līdz 200 kWh mēnesī, tie pieaugs līdz 3,50 eiro apmērā. Vēl lielāks sadārdzinājums skars tos, kuru patēriņš pārsniedz 200 kWh mēnesī. Sadārdzinājums neskars tā dēvētos aizsargātos elektrības lietotājus, tostarp daudzbērnu ģimenes, trūcīgos un mazturīgos iedzīvotājus.
No 2019. gada 1. janvāra iedzīvotājiem būs jāmaksā ne tikai par patērēto dabasgāzi, bet arī abonēšanas maksa par pieslēgumu.
Dabasgāzes sadales sistēmas uzņēmumā “GASO” sola, ka iedzīvotāju lielākajai daļai par pieslēgumu papildus būšot jāmaksā 1,77 eiro mēnesī, nerēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vienlaikus tiek solīts, ka par apkurē patērēto dabasgāzi būšot jāmaksā mazāk nekā līdz šim. Rēķini varot pieaugt tikai tām mājsaimniecībām, kurās dabasgāzi tērē maz vai netērē nemaz.
Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas aprēķiniem, tiem iedzīvotājiem, kuri dabasgāzi izmanto tikai ēdiena pagatavošanai, rēķins pieaugs vidēji par 1,35 eiro mēnesī. Savukārt tiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei, rēķini sarukšot vidēji par 2,69 eiro mēnesī.
Dabasgāzes sadales sistēmas uzņēmumā “GASO” iesaka tiem iedzīvotājiem, kuri dabasgāzi nepatērē, atteikties no pieslēguma, par ko gan tad būšot jāmaksā ap 13 eiro, kas līdzvērtīga tai summai, kas no 2019. gada 1. janvāra turpmākos sešus mēnešus būtu jāmaksā par pieslēgumu.
No 2019. gada 1. janvāra vairāku novadu un pilsētu iedzīvotājiem palielināsies rēķini par sadzīves atkritumu izvešanu.
Rīdziniekiem un citiem, kuru sadzīves atkritumus apglabā poligonā “Getliņi”, rēķins par viena kubikmetra sadzīves atkritumu izvešanu pieaugs par 3,80 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Sadzīves atkritumu izvešanu iedzīvotājiem sadārdzina dabas resursu nodoklis. Līdz šim maksāto 35 eiro vietā nākamgad jau būs 43 eiro par vienas tonnas apglabāšanu poligonā.
Pensijas vecumu sasniegušajiem
2019. gadā tiesības saņemt valsts vecuma pensiju būs 63 gadu un 6 mēnešu vecumu sasniegušajiem, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, tad tiesības saņemt pensiju varēs priekšlaikus, t. i., 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2019. gadā pensionēties priekšlaikus varēs personas, kuras sasniegušas 61 gadu un 6 mēnešu vecumu.
Pensiju saņēmējiem
No 2019. gada 1. janvāra, pensijas saņēmējam aizejot viņsaulē, viņu pārdzīvojušais laulātais, kurš saņem vecuma, invaliditātes, izdienas vai speciālo valsts pensiju,
varēs pieprasīt pabalstu – 50% no viņsaulē aizgājušajam laulātajam piešķirtās pensijas apmēra
(ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim). Tiesības uz šo pabalstu viņam ir 12 mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas, ja rakstisks pieprasījums būs iesniegts sešu mēnešu laikā, skaitot no pensijas saņēmēja nāves dienas.
2019. gadā pensijas saņēmējam aizejot viņsaulē, viņa ģimenei vai cilvēkam, kas uzņēmies apbedīšanu, apbedīšanas pabalsta apmērā iekļaus arī piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ja šāda piemaksa bijusi piešķirta mirušajam pensijas saņēmējam.
No 2019. līdz 2021. gadam valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimālais apmērs būs 62 800 eiro gadā.
No 2019. gada 1. oktobra vecuma pensijām, kas aprēķinātas par 45 un vairāk gadu lielu apdrošināšanas stāžu, pensiju indeksācijā piemēros faktisko patēriņa cenu indeksu un 80 procentus (70 procentu vietā) no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim (pašlaik 1,50 eiro pensijām, kas piešķirtas līdz 1996. gadam, un 1 eiro – pensijām, kas piešķirtas no 1997. gada), pārskatīs oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.
