“Jaungada kalendārs” nodokļu maksātājiem 1
Jaunajā gadā mūsu lasītājiem, arīdzan nekustamas mantas īpašniekiem, jāiegaumē daži datumi un laika nogriežņi, plānojot ieņēmumus un izdevumus. Bet būs svarīgi ne tikai tie.
Iedzīvotāju ieņēmumu un izdevumu budžetu būtiski ietekmēs 2015. gada 30. novembrī Saeimā izdarītie grozījumi vairākos nodokļu likumos, kas būs spēkā no 2016. gada 1. janvāra.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
No 2016. gada 1. janvāra atkarībā no ienākumiem pakāpeniski – turpmāko piecu gadu laikā – mainīsies ar nodokli neapliekamā daļa jeb neapliekamais minimums. Mazo algu saņēmējiem tas palielināsies, turpretī lielo algu saņēmējiem samazināsies. Apliekamo ienākumu kopsummā tiks ieskaitīti gan ar vispārējo likmi apliekamie ienākumi, gan arī ienākumi, kurus ar nodokli apliek pēc samazinātas likmes.
Diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana būtībā nozīmē pāreju uz jaunu kārtību, kas neapliekamo minimumu piemēro nevis katru mēnesi, bet vienu reizi gadā, iedzīvotājiem iesniedzot ienākumu deklarāciju par aizvadīto gadu un saņemot pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Jaunā kārtība spiedīs iedzīvotājus vērīgāk sekot saviem ienākumiem ne tikai mēneša, bet gada griezumā.
No 2016. gada 1. janvāra par 10 eiro palielinās minimālā mēnešalga (370 eiro), tikpat – atvieglojuma apmērs par apgādājamiem (175 eiro).
Bet nodokļa atvieglojums skars tikai nepilngadīgu bērnu un bērnu, kamēr viņš mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādēs, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, aizbildnībā vai aizgādībā esošām personām, kā arī personām (laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu), ja viņi nestrādā; viņiem ir noteikta invaliditāte; nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumus vai valsts pensiju.
Solidaritātes nodoklis
No 2016. gada 1. janvāra ar šo nodokli apliks iedzīvotāju ienākumus, kuri gada laikā pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru (2016. gadā – 48 600 eiro, vidēji mēnesī 4050 eiro).
Gada ienākuma deklarācijas
Par 2015. gadā gūtajiem ienākumiem gada ienākumu deklarācijas obligāti jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, kuri:
* veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības);
* guvuši ienākumus ārvalstīs;
* guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas gadā pārsniedza 4000 eiro (piemēram, 2015. gadā saņemtie mantojumi, dāvinājumi no personas, ar kuru saista radniecība līdz trešajai radniecības pakāpei, ienākumi, kas iegūti, pārdodot dzīvokli vai māju, kas bijusi īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (skaitot no dienas, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā), un vismaz 12 mēnešus personas deklarētā dzīvesvieta);
* guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem ienākumu izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis.
Gada ienākumu deklarācija jāiesniedz no 2016. gada 1. marta līdz 1. jūnijam jebkurā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apkalpošanas centrā vai ar Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) palīdzību.
Aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli budžetā iemaksā līdz 16. jūnijam. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, to var iemaksāt trijās reizēs – līdz 16. jūnijam, 16. jūlijam un 16. augustam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.
Deklarēšanās īpašumu pārdevējiem
2016. gadā termiņš, kādā jāiesniedz deklarācija par ienākumu, kas gūts pēc īpašuma pārdošanas, ir atkarīgs no gūtā ienākuma apmēra:
* ja 2016. gadā gūtais ienākums pārsniegs 711,44 eiro, tad deklarācija jāiesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Piemēram, ja īpašums pārdots 2016. gada 20. februārī, tad deklarācija jāiesniedz līdz 2016. gada 16. martam;
* ja ienākuma apmērs svārstīsies no 142,30 līdz 711,44 eiro, tad deklarācija jāiesniedz līdz ienākuma gūšanas ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Piemēram, darījums noticis 2016. gada 20. februārī, tātad deklarācija jāiesniedz līdz 2016. gada 15. aprīlim.
Par ienākumiem, kuri nepārsniegs 142,29 eiro, deklarācija jāiesniedz līdz 2017. gada 15. janvārim. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāsamaksā 15 dienu laikā, skaitot no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas.
No 2016. gada 1. marta Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības sniegt ziņas par iedzīvotāju ienākumiem kredītinformācijas birojam – nodošanai kapitālsabiedrībām, kurām ir atļaujas izsniegt kredītus vai kuras ir saņēmušas speciālas atļaujas patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.
Īpaši noteikumi zemes pārdevējiem
Līdz 2016. gada 1. jūlijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks lauksaimniecības uzņēmuma vai lauksaimniecības zemes pārdevēja ienākumus, ja zemi nopērk zemnieku saimniecības īpašnieks; Uzņēmumu reģistrā reģistrēta komercsabiedrība; individuālais komersants; zemnieku saimniecība; Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējies saimnieciskās darbības veicējs.
Ar šo nodokli neapliks pārdevēju ienākumus, ja vismaz vienā no pēdējiem 3 gadiem vairāk nekā pusi no saimnieciskās darbības ieņēmumiem (bet ne mazāk kā 2845,74 eiro) gadā pircējiem veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī pircēji saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais zemnieks.
Zemes pircējiem
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā plānots sodīt personas, kuras nopērk lauksaimniecībā izmantojamu zemi, bet neizmanto to lauksaimnieciskajā ražošanā. Tas būs papildinājums Saeimā pieņemtajiem zemes iegādes ierobežojumiem, kuri ir spēkā no 2014. gada 1. novembra.
Ja lauksaimniecības zemi nesāk izmantot gada laikā pēc zemes iegādes un neizmanto arī turpmāk un zeme pirms tās iegādes bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, tad fiziskajām personām paredz naudas sodu no 360 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 720 līdz 1080 eiro apmērā.
Savukārt, ja iegādāto lauksaimniecības zemi nesāk izmantot 3 gadu laikā un neizmanto arī turpmāk un zeme pirms tās iegādes nav bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, īpašniekam varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu: fiziskajām personām – no 180 līdz 360 eiro, bet juridiskajām personām – no 360 līdz 720 eiro.
Kompensācijas zemes īpašniekiem
No 2016. gada 1. decembra zemes īpašnieks par sava īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumu elektronisko sakaru pārbūves vai būvniecības dēļ varēs prasīt atlīdzību, ja zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla būvniecībai, kā arī, ja to pārbūvējot, palielinās tā zemes platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu. Ja īpašnieks ar elektronisko sakaru komersantu nevarēs vienoties par atlīdzības apmēru, tad to maksās saskaņā ar valdības noteikto kārtību. Tiesības prasīt atlīdzību skars tos zemes īpašumus, kur būvatļauja elektronisko sakaru būvniecībai vai pārbūvei ir izdota vai saņemta ne agrāk kā 2016. gada 1. decembrī.
Nekustamā īpašuma nodoklis
No 2016. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā noteikums, ka zemei un dzīvojamai mājai vismaz piecus gadus jābūt politiski represētās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, lai persona varētu prasīt nodokļa atvieglojumu 50% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības.
No 2016. gada 1. janvāra par zemi lauku novados, kas pārsniedz 3 hektārus, nekustamā īpašuma nodokli rēķinās, 2015. gadā noteiktajai kadastrālajai vērtībai pieskaitot 10%. Piemēram, ja pērn zemes īpašuma kadastrālā vērtība bija 8200 eiro, tad 1,5% nodokli rēķinās no 9020 eiro. Šādi aprēķinās nodokli tikai tādai lauku zemei, kur Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā kāds no reģistrētajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem ir lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība.
Speciālās vērtības pieaugums turpmāko 10 gadu laikā ik gadu nepārsniegs 10% no iepriekšējam gadam noteiktās lauku zemes speciālās vērtības.
Šo īpašo vērtību sarakstus nodokļa aprēķināšanai VZD sola sagatavot līdz 10. janvārim. Vietējām pašvaldībām tie būs pieejami līdz 31. janvārim.
Nodokļa aprēķini pašvaldībām jānosūta īpašniekiem vai daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem līdz 2016. gada 15. februārim. Ja tie nav saņemti, maksātājiem rakstiski jāpaziņo par to pašvaldībām līdz 15. martam. Ja pašvaldībai nav zināms, kur viņam sūtīt nodokļa maksāšanas paziņojumu, nodokļa aprēķins vienalga būs spēkā 22. martā. Aprēķināto summu var samaksāt uzreiz visu vai maksājot to četrās daļās, bet ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī. Ja nodoklis nav samaksāts, tad pašvaldībā automātiski “ieslēdzas skaitītājs”, kurš skaita soda naudu par katru kavēto dienu.
Par neapstrādātu lauksaimnieciski izmantojamu zemi paziņojuma nosūtīšanas termiņš ir līdz 2017. gada 15. februārim.
No 2016. gada 1. janvāra rīdziniekiem neatkarīgi no viņu deklarētās dzīves vietas par zemi maksātā nodokļa likme būs likumā noteiktā – 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. Tādējādi par 50% pieaugs par zemi maksātais nodoklis.
Dzīvokļiem un dzīvojamiem namiem, kuros neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, līdzšinējās likmes – 0,2 līdz 0,6% vietā piemēros 1,5% likmi.
Par nesakoptu zemi un graustiem, nepabeigtām ēkām, kurām pārsniegts noteiktais būvdarbu veikšanas ilgums, kā arī ēkām, kuru būvniecībai nav bijusi izsniegta atļauja, patvaļīgi pārbūvētiem dzīvokļiem nodokļa likme dubultosies – 3% no kadastrālās vērtības. Nodokli rēķinās no augstākās – no ēkas vai tai piekrītošā zemes gabala kadastrālās vērtības.
Atvieglojumi ģimenēm ar bērniem
No 2016. gada 1. janvāra Rīgā ģimenēm ar vienu bērnu nodokļa atlaide par mājokli un zemi būs 50% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas, bet ģimenēm ar diviem bērniem 70% apmērā. Šī atlaide paredzēta ģimeņu atvasēm līdz 24 gadu vecumam, ja viņas mācās profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās. Šo atlaidi par bērniem saņems arī ģimenes tajos namos, kuros dzīvokļi nav sadalīti atsevišķos īpašumos. Līdz šim nodokļa atlaidi 90% apmērā pašvaldība piešķīra tikai ģimenēm ar trim un vairāk bērniem.
Kādas nodokļa atlaides nākamgad paredzētas citās pilsētās un novados, par tām iedzīvotājiem jāprasa paskaidrojumi vietējās pašvaldībās, tāpēc ka atlaižu piešķiršanas noteikumi un kārtība mēdz atšķirties.
Pievienotās vērtības nodoklis
No 2016. gada 1. jūlija namu apsaimniekošanas pakalpojumus apliks ar 21% pievienotās vērtības nodokli. Dzīvojamā nama pārvaldniekiem, kuriem iepriekšējā gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav pārsniegusi 2 miljonus eiro, būs tiesības piemērot īpašo maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību.
Mikrouzņēmuma nodoklis
2016. gadā saglabājas 9% mikrouzņēmumu nodokļa likme visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000 eiro gadā: gan apgrozījumam līdz 7000 eiro, gan apgrozījumam no 7000 eiro līdz 100 000 eiro. Aizliegums 37 nozarēs strādājošajiem maksāt mikrouzņēmumu nodokli būs spēkā no 2017. gada 1. janvāra.
