«Jaungada kalendārs» īpašniekiem 0
Jaunajā gadā nekustamās mantas īpašniekiem der iegaumēt dažus svarīgus datumus un termiņus, lai bez liekām raizēm visu gadu varētu gan dzīvot savos īpašumos, gan plānot nepieciešamos izdevumus to uzturēšanai.
Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem
Par dzīvokļiem un mājām
No 2012. gada 1. janvāra ar tādu pašu nodokļa likmi kā līdz šim par mājokļiem maksāto var aplikt arī šķūņus un citas par 25 kvadrātmetriem lielākas saimniecības ēkas. Taču tas atkarīgs no vietējo pašvaldību lēmumiem, kuri jāpieņem janvārī. Platības ierobežojums neskar kooperatīvo sabiedrību un īpašnieku biedrību garāžas.
Savukārt līdz 2012. gada 15. februārim pašvaldībām jāizsūta īpašniekiem vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam paziņojumi par to, cik jāmaksā par mājokli, zemi un, iespējams, arī par saimniecības ēkām.
Ja līdz 2012. gada 15. februārim paziņojuma nav, tad īpašnieka pienākums ir mēneša laikā par to pavēstīt rakstiski pašvaldībai. Savukārt nodoklis jāsamaksā viena mēneša laikā, skaitot no maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas. Lai nodokļa maksātāji nevarētu aizbildināties, ka nav saņēmuši paziņojumus, likumā noteikts, ka nodokļa aprēķins ir spēkā no 2012. gada 22. marta.
Nekustamā īpašuma nodokli var maksāt uzreiz par visu gadu un var pa daļām – reizi ceturksnī, bet ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī – ceturtdaļas apmērā no gadam aprēķinātās nodokļa summas. Ja maksājumus nav iespējams veikt elektroniski, tad jāskatās paziņojumā, kur to var samaksāt – novada pašvaldībā vai pagasta pārvaldē.
Janvārī jāprasa atlaides
Pašvaldība var piešķirt nodokļa atvieglojumu trūcīgām personām 90 procentu apmērā, bet maznodrošinātām personām – līdz 90 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas. Vietējā pašvaldībā var noteikt savus ienākumu “griestus”, kā cilvēku atzīst par maznodrošinātu personu. Savukārt par trūcīgu valstī atzīst ģimeni, kurā pēdējo trīs mēnešu ienākumi nepārsniedz 90 latus vienam ģimenes piederīgajam.
Politiski represētajām personām par zemi un individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošajām ēkām vai dzīvokļa īpašumu bez zemes domājamās daļas, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā vismaz piecus gadus, nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50 procentiem, ja nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā.
Pašvaldībās tāpat var noteikt nodokļa atlaides 25, 50, 70 un 90% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, vientuļajiem pensionāriem ar mazām pensijām un citiem. Bet tas, kā arī procentuālā atlaide atkarīgs no vietējā pašvaldībā izdotajiem saistošajiem noteikumiem. Lūgumi piešķirt atlaides jāiesniedz pašvaldībās rakstiski janvārī.
Vērtības un maksājumi
No 2012. gada 1. janvāra īpašniekiem der palūkot, kā Valsts zemes dienests (VZD) pildījis solījumus būtiski samazināt kadastrālās vērtības apbūves zemei, ģimenes privātmāju pagrabiem, terasēm, ēkās iebūvētajām garāžām, privātmājām bez labiekārtojuma, kā arī dzīvokļiem daudzstāvu ēku pirmajos un pagraba stāvos.
Pārmaiņas kadastrālajā novērtējumā, no kā atkarīgas gan nekustamā īpašuma nodokļa, gan zemes nomas summas, var noskaidrot, izmantojot VZD portālu www.kadastrs.lv, ievadot datorā īpašuma kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu. Ja nav datora, vienu reizi gadā par saviem īpašumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētos datus bez maksas var noskaidrot arī VZD reģionālo nodaļu klientu apkalpošanas centros. Savukārt nodokli var samaksāt internetā, izmantojot portālu www.e-pakalpojumi.lv.
No 2012. gada 1. janvāra par mājokļiem maksājamā nodokļa likmes:
0,2% no īpašuma kadastrālās vērtības līdz 40 000 latu;
0,4% no īpašuma kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu;
0,6% no mājokļa kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu.
Pašvaldībām ir tiesības aplikt ar 3% nodokļa likmi graustus, kuri bojā apdzīvotas vietas izskatu, apdraud citu māju iedzīvotājus vai garāmgājējus. Tā kā grausta vērtība ir niecīga, nodokli rēķinās no tam piekrītošā apbūves zemes gabala kadastrālās vērtības.
Par zemi
Janvārī īpašniekiem der pasekot, ko vietējie “tautas kalpi” izlems par šā nodokļa 25% pieauguma ierobežojuma saglabāšanu vai grozīšanu.
Šis likumā noteiktais nodokļa pieauguma ierobežojums skar tikai par zemi, saimnieciskā darbībā izmantojamām ēkām un inženiertehniskajām būvēm maksātos nodokļus. Šo ierobežojumu neņem vērā, ja:
zemes nodoklis ir mazāks par 5 latiem,
nodoklis aprēķināts par aizaugušo lauksaimnieciski izmantojamo zemi.
Tāpat ierobežojums neskar dzīvokļus un dzīvojamās mājas.
No 2012. gada 1. janvāra par zemi maksājamā nodokļa likme – 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. Par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi* – 3% no tās kadastrālās vērtības. Taču 2012. gada nodokļa paziņojuma nosūtīšanas termiņš par neapstrādātu zemi ir 2013. gada 15. februāris.
*Par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamu zemi uzskata tādu, kurā vairāk nekā 70% no īpašuma platības ik gadu līdz 1. septembrim nav izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai minētā zemes platība netiek appļauta.
Mežu īpašniekiem
Līdz 2012. gada 1. februārim meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem jāpaziņo Valsts meža dienestam par: 2011. gadā veiktajām cirtēm vai citu darbību, kurai bija nepieciešams apliecinājums; meža bojājumiem; atjaunošanu; ieaudzēšanu; jaunaudžu kopšanu.
No 2012. gada 1. janvāra koku ciršanai nepieciešamā apliecinājuma izmantošanas
laiks ir trīs gadi līdzšinējā viena gada vietā.
Nekustamo īpašumu pārdevējiem
Nekustamās mantas pārdevējiem jāpatur prātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība.
Pārdodot nekustamo īpašumu, ienākums jāatspoguļo deklarācijā un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja, piemēram, 2012. gada 10. martā tiek pārdots īpašums un ienākumi pārsniedz Ls 500, pārdevējam jāiesniedz deklarācija līdz 2012. gada 15. aprīlim.
Ja ienākumi nepārsniedz Ls 500 un tie gūti, piemēram, 2012. gada 15. janvārī, tad deklarācija jāiesniedz par ceturksnī gūto ienākumu, šajā gadījumā līdz 2012. gada 15. aprīlim.
Nodoklis jāsamaksā ne vēlāk kā 15 dienu laikā, skaitot no deklarācijas iesniegšanas dienas.
Nodokli 15% apmērā rēķina no starpības starp pārdošanas cenu un vērtību, par kādu īpašums iegādāts, kā arī nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību. Ieguldījumiem jābūt pamatotiem ar dokumentiem (kases čekiem, kvītīm, maksājuma uzdevumiem u. c.). Ar nodokli apliek jebkādu šīs starpības summu.
Ja dzīvoklis vai māja piederējusi mazāk par pieciem gadiem, tad pārdodot to apliks ar 15% nodokli. Ja īpašums piederējis ilgāk par pieciem gadiem, tad papildus ņems vērā, vai tā ir bijusi pārdevēja deklarētā dzīvesvieta vismaz vienu pagājušo gadu, skaitot no pārdošanas līguma noslēgšanas brīža. Pārdodot šādu īpašumu, nodoklis nebūs jāmaksā. Ja vismaz vienu pagājušo gadu māja nav bijusi īpašnieka deklarētā dzīvesvieta, pārdodot to apliks ar 15% nodokli.
Ja īpašumu pārdošana ir oficiāli reģistrēta saimnieciskā darbība, pārdevēja ienākumus apliek ar 25% iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Ja īpašums tiek pārdots par cenu kā savulaik tas iegādāts vai mazāku, iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā.
Pārdodot tādu nekustamo īpašumu, kurā ietilpst lauksaimnieciski izmantojamā zeme un mežs, atbrīvojums no šā nodokļa ir proporcionāls tai daļai, kuru īpašumā aizņem lauksaimnieciski izmantojamā zeme. Šo atbrīvojumu no nodokļa maksājumiem drīkst izmantot lauksaimnieki, tostarp tādi, kuri apstrādājuši zemi līdz aiziešanai pensijā; bijušie īpašnieki vai viņu likumīgie mantinieki; laulāto draugu vai radinieku (pēc Civillikuma līdz trešajai radniecības pakāpei) apdāvinātie.
Nekustamo īpašumu dāvinātājiem un iznomātājiem
Ikvienam cilvēkam var uzdāvināt dzīvokli vai citu nekustamu īpašumu viņa dzīvesbiedrs, māte vai tēvs, viņa tēva un mātes brālis, tāpat viņš to var saņemt dāvanā no saviem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Tad apdāvinātajam iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Toties par īpašumu, kuru dāvinājusi māsīca, cits attālāks radinieks vai svešs cilvēks, ja tā vērtība pārsniedz 1000 latu, būs jāmaksā 25% nodoklis. Ar šo nodokli apliek dāvanas, kuru vērtība pārsniedz 1000 latus un kuras gada ietvaros saņemtas no viena cilvēka. Tāpat kā pārdodot to rēķina no starpības starp dzīvokļa vērtību un likumā noteiktajiem uzdāvinātā īpašuma vērtības “griestiem” – 1000 latiem.
No 2012. gada 1. janvāra ienākumi no īpašumu iznomāšanas, ja īpašniekam tā nav pastāvīga saimnieciskā darbība, tiks aplikti nevis ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa 25%, bet ar 10% likmi.
Jādeklarē gada ienākumi
Gada ienākumu deklarācija par 2011. gadu Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam.
Gada ienākumu deklarācijas par 2011.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:
veikuši saimniecisko darbību;
guvuši ienākumus ārvalstīs;
guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2011. gadā pārsniedza 2160 latus (piemēram, gūti ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas);
guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, to skaitā – no privātpersonām saņēmuši dāvinājumus, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
2012. gadā neapliekamā minimums apmērs, tāpat kā 2011. gadā, būs 45 lati mēnesī jeb 450 lati gadā. Arī atvieglojuma apmērs par apgādībā esošiem ģimenes piederīgajiem paliek nemainīgs – 70 lati mēnesī jeb 840 lati gadā.
Dažiem būs jādeklarē manta un nauda
2011. gada 1. decembrī pieņemts Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto
ienākumu deklarēšanas likums, kas uzliek pienākumu privātpersonām deklarēt viņu mantisko stāvokli, kāds tas izveidojies līdz 2011. gada 31. decembrim.
Mantiskais stāvoklis nav jādeklarē visām tām privātpersonām, kam kāda nekustama un kustama manta ir reģistrēta zemesgrāmatā un citos valsts oficiālajos reģistros.
Likumā ir nosauktas vairāk nekā 10 pazīmes, pēc kurām noteikts, kam ir pienākums to deklarēt. Citu starpā tas jādara tiem īpašniekiem Latvijā, kam viņu nekustama manta nav reģistrēta zemesgrāmatā un kā vērtība ir lielāka par 10 000 latu, tāpat tiem, kuri Latvijā vai ārzemēs pirkuši īpašumus, bet nav atmaksājuši kredītus, kuru neatmaksātā daļa pārsniedz 10 000 latu.
Tāpat iedzīvotājiem ir pienākums deklarēt visus skaidrās naudas uzkrājumus, kas lielāki par 10 000 latu (valsts amatpersonām – 4000 latu). Tā skaidrās naudas daļa, kas pārsniedz šo summu, jāieskaita banku kontos. Naudas ieskaitīšanas kārtību un termiņu noteiks Ministru kabinets līdz 2012. gada 1. februārim. Par legāli nopelnīto un mājās glabāto naudu nekāds papildu nodoklis nav jāmaksā.
Mantiskais stāvoklis jādeklarē no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam.
