Jaungada kalendārs darba devējiem – kas mainīsies nodokļos? 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jauno gadu sākot, darba devējiem būs svarīgi uzzināt par pārmaiņām nodokļu maksājumos, lai laikus plānotu savu uzņēmumu ienākumus un izdevumus. Pērn jaunievēlētajā Saeimā vēl nav pagūts apstiprināt valsts budžetu šim gadam, tāpēc nodokļu likumos iespējami vēl grozījumi.
Plāno palielināt VID tiesības
2023. gadā VID paredzētas lielākas tiesības kontrolēt, kā uzņēmumā tiek maksāti nodokļi. Nodokļu kontroles laikā VID varēs arī uzrēķināt nesamaksātos nodokļus. To paredz Saeimā iesniegtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Nodokļu kontrole nozīmē pārbaudi gan par uzņēmumā maksātajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļiem (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), gan par darbinieku mēnešalgas atbilstību attiecīgās profesijas mēneša vidējai darba samaksai vai vidējai stundas tarifa likmei nozarē, gan par darbinieka mēnesī nostrādāto darba stundu skaita atbilstību mēneša vidējo darba stundu skaitam vienā darba vietā.
Nodokļu kontroli varēs pabeigt četros veidos:
• ar lēmumu par nodokļu kontroles izbeigšanu, ja uzrēķina nav;
• ar vienošanās līguma noslēgšanu;
• ar nodokļu rēķinu, kurā būs papildu maksājamie nodokļi un nokavējuma nauda. Soda nauda 100%, tāpat kā līdz šim, varēs tikt piemērota, ja nodokļu kontrolē atklāsies, ka uzņēmumā izmantots sagrozīts kases aparāts;
• ar lēmumu par nodokļu revīzijas jeb audita uzsākšanu.
Darba algu maksātājiem
No 2023. gada 1. janvāra valsts noteiktais minimālā atalgojuma apmērs pilna darba laika ietvaros ir 620 eiro mēnesī.
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)
No 2023. gada 1. janvāra vairs nav spēkā PVN 0 procentu likmes piemērošana Covid-19 vakcīnas un Covid-19 diagnostikas medicīnisko ierīču piegādēm, kā arī ar šīm vakcīnām un ierīcēm cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai.
Akcīzes nodoklis
No 2023. gada 1. janvāra tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem:
• cigaretēm minimālais akcīzes nodokļa līmenis palielinās no 128,40 līdz 135,90 eiro par 1000 cigaretēm, specifiskais nodoklis pieaug no 98 līdz 104 eiro par 1000 cigaretēm, procentuālā nodokļa likme no maksimālās mazumtirdzniecības cenas ir 15%;
• cigāriem un cigarillām palielinās no 115,20 līdz 126,70 eiro par 1000 gabaliem;
• smēķējamai tabakai un tabakas lapām palielinās no 85,90 līdz 91,90 eiro par 1000 gramiem;
• karsējamai tabakai palielinās no 207 līdz 218 eiro par 1000 gramiem;
• elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām palielinās no 0,16 līdz 0,20 eiro par 1 ml šķidruma;
• tabakas aizstājējproduktiem palielinās no 100 līdz 120 eiro par 1000 gramiem.
Akcīzes nodokļa ietekmē tādējādi palielināsies tabakas izstrādājumu cenas mazumtirdzniecībā.
Elektroenerģijas nodoklis
No 2023. gada 1. janvāra nodoklis nav jāmaksā par elektroenerģiju, kuru tiešā veidā izmanto elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai. Nodokļa atbrīvojums skar elektroenerģijas ražošanas stacijas un koģenerācijas stacijas, kurās vienlaikus ražo gan elektroenerģiju, gan siltuma enerģiju. Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums ir piemērojams, piemēram, elektroenerģijai, kas tiek izmantota ražošanas iekārtu (sūkņu, turbīnu) darbināšanai. Nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas tiešā veidā tiks izlietota elektroenerģijas ražošanai, būs iespējams piemērot, ja tās ražotājs nodrošinās minētās elektroenerģijas atsevišķu uzskaiti.
Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu nepiemēro, ja elektroenerģija tiek izmantota tikai siltuma enerģijas iegūšanai, kuru izmanto ūdens uzsildīšanai, telpu apsildīšanai vai gaisa dzesēšanai.
Uzņēmumu grāmatvežiem
No 2023. gada grāmatvedības uzskaitē būs atsevišķi jānorāda saņemto ziedojumu un dāvinājumu summas skaidrā un bezskaidrā naudā, gada sākumā un beigās norādot skaidras un bezskaidras naudas atlikumus. Tām biedrībām un nodibinājumiem, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, būs jānorāda sabiedriskā labuma guvēju skaits pēc to veidiem, t. i., fiziskas personas, iestāde, teritorija.
No 2023. gada reliģiskajām organizācijām un to iestādēm būs atsevišķi jānorāda saņemto ziedojumu un dāvinājumu summas skaidrā un bezskaidrā naudā, gada sākumā un beigās norādot skaidras un bezskaidras naudas atlikumus, kā arī atsevišķi nodalot ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu statūtos paredzētajiem mērķiem.
Tām reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, būs jānorāda sabiedriskā labuma guvēju skaits pēc to veidiem, t. i., fiziskas personas, iestāde, teritorija.
Saziņai ar valsts pārvaldi
No 2023. gada 1. janvāra visām juridiskajām personām obligāti jāizveido un jālieto oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese saziņai ar valsts un pašvaldības iestādēm.
No 2023. gada 1. februāra visiem privāto e-pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums pieņemt nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli (eIDkarte vai eParaksts mobile) e-pakalpojumu pieprasīšanai un saņemšanai.
Finanšu stabilitātes nodeva
No 2023. gada 1. janvāra Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tiek pievienota Latvijas Bankai, bet finanšu stabilitātes nodevas administrēšanu pārņem Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tādējādi no 2023. gada 1. janvāra finanšu stabilitātes nodevas maksātājiem – Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiālēm Latvijā – par nodevas maksājumiem, nepieciešamo dokumentu iesniegšanu un citiem jautājumiem jāvēršas VID.
Mežu izstrādātājiem
No 2023. gada 1. janvāra ieviesta jauna prasība mežu izstrādātājiem. Pēc kailcirtes mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, mežs jāatjauno 3 kalendāra gadu laikā. Līdz šim to vajadzēja izdarīt 5 gadu laikā. Atjaunošanas termiņa samazināšana ļaus racionāli izmantot meža zemi un ātrāk izaudzēt mežaudzi.
Pirmpirkuma tiesības pašvaldībām
No 2023. gada 1. janvāra pašvaldībām vairs nebūs pirmpirkuma tiesību, atsavinot nekustamos īpašumus pašvaldību administratīvajās teritorijās.
