Jaungada dāvanā – elektrības cenu kāpums 7
No 2019. gada 1. janvāra iedzīvotājiem – uzņēmuma “Latvenergo” ieviestā tirdzniecības zīmola “Elektrum” klientiem – par patērēto elektrību rēķinā ietvertā daļa sadārdzināsies par 33 līdz 35%.
“Latvenergo” gan mierina: tā kā rēķinā šis maksājums veido tikai vienu trešo daļu, nākamgad gaidāmais rēķina sadārdzinājums būšot uz pusi mazāks – atkarībā no patēriņa līdz 15% apmērā. Tā dēvētos aizsargātos elektrības lietotājus, tostarp daudzbērnu ģimenes, trūcīgos un mazturīgos iedzīvotājus – kopskaitā aptuveni 74 000 klientu – šis sadārdzinājums nemaz neskaršot. Toties klientiem, kuriem mēneša patēriņš nepārsniedz 100 kilovatstundas (kWh) (tādu pavisam ir 370 000), mēneša rēķini gan varot pieaugt līdz 1,70 eiro apmērā. Savukārt 222 000 klientu, kuri tērē no 100 līdz 200 kWh mēnesī, palielinājums jau varot būt līdz 3,50 eiro. Vēl lielāks sadārdzinājums varētu skart 148 000 klientu, kuri patērē vairāk nekā 200 kWh mēnesī.
Iedzīvotāji pauž satraukumu
Par spīti mierinājumiem un solījumiem, nākamgad gaidāmais elektrības cenu sadārdzinājums jau radījis satraukumu iedzīvotājos, kuru lielākā daļa ir “Latvenergo” klienti.
Garkalnes novada iedzīvotājs Normunds Grīnfelds stāsta, ka viņam piederošajā ģimenes privātmājā elektrības patēriņš esot vidēji 800 līdz 1000 kWh mēnesī. Pašlaik par elektrību, izmantojot “Elektrum izdevīgais 600+” piedāvājumu, viņš maksājot 0,04232 eiro par kWh. Bet no nākamā gada 1. janvāra, izmantojot šo piedāvājumu, jau būs jāmaksā 0,05584 eiro par kWh.
“Oktobrī par patērētajām 1020 kilovatstundām man bija jāmaksā 43,17 eiro, neskaitot 21% pievienotās vērtības nodokli (PVN), par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un par elektrības pārvadi “Sadales tīklam” maksāto,” stāsta Normunds. “Plašsaziņas līdzekļos mums pūlas iestāstīt, ka elektrības sadārdzinājums būšot vien par 15%. Bet, rēķinot oktobrī manis patērētās 1020 kilovatstundas, 43 eiro vietā no jaunā gada man jau būs jāmaksā 57 eiro! Tātad tikai par elektrību vien maksājums mēnesī pieaugs par trešdaļu. Bet gadā uz šī sadārdzinājuma rēķina man būs jāmaksā 168 eiro vairāk, nekā maksāju šogad!”
Rīdziniece Barbara Ālīte stāsta, ka pašlaik, izmantojot “Elektrum ekonomiskais” piedāvājumu, par 89 patērētajām kilovatstundām viņai jāmaksā 4,55 eiro mēnesī, neskaitot 21% pievienotās vērtības nodokli (PVN), par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un par elektrības pārvadi “Sadales tīklam” maksāto. Bet nākamgad, patērējot 89 kilovatstundas, jau būs jāmaksā 5,60 eiro. Pat ar nelielu elektrības patēriņu solītā līdz 15% sadārdzinājuma vietā tas būs teju 20%.
Sadārdzinājumam vienmēr atradīs attaisnojumu
Nākamgad paredzētais elektrības rēķinu sadārdzinājums ir kārtējais un, iespējams, nebūs pēdējais, kas palielinās iedzīvotāju izdevumus. Un vienmēr tam tiks atrasts kāds attaisnojums ar solījumiem, ka sadārdzinājums būs procentuāli neliels un neskars visus iedzīvotājus.
Pirmo radīja kopš 2016. gada 1. augusta “Sadales tīkla” ieviestie maksājumi – 1,50 eiro mēnesī par vienfāzes pieslēgumu un par ampēros mērāmo strāvas stiprumu trīsfāžu pieslēgumiem neatkarīgi no patēriņa. Kā pēc tam publiski atzina SIA “Resursu kontroles grupa” valdes loceklis un enerģētikas eksperts Kaspars Osis, AS “Sadales tīkls” nopelna miljonus uz mazāk aizsargātu iedzīvotāju rēķina.
Otro sadārdzinājumu izraisīja šī gada 1. janvāra ieviestā jaunā OIK maksājumu kārtība, kas paredz diferencēt elektrības rēķinos iekļauto atbalstu tā dēvētās zaļās enerģijas ražotājiem jeb obligāto iepirkuma komponenti (OIK). Šo OIK maksājumu apmēru veido divas daļas. Fiksētā jeb jaudas daļa ir atkarīga no ampēros mērāmā elektrības pieslēguma. Mainīgā daļa veidojas proporcionāli patērētajai elektrībai.
Iznākumā tie iedzīvotāji, kuri elektrību mēģinājuši taupīt vai patērē to tikai dažus mēnešus gadā, tik un tā saņēma lielus rēķinus būtībā par neko. Nākamgad tie būs vēl lielāki, šoreiz nevis par vadiem vai par OIK, bet elektrības cenu sadārdzinājuma dēļ.
Vainojama sausā vasara?
Nākamgad gaidāmo sadārdzinājumu “Latvenergo” izskaidro ar sauso un garo vasaru ar ļoti zemiem ūdenstilpju līmeņiem, kas samazināja saražotās elektrības apjomus. Iznākumā ievērojami cēlās elektrības cenas “Nord Pool” biržā. Salīdzinot ar 2017. gada desmit mēnešiem, šī gada desmit mēnešos tās kāpušas gandrīz uz pusi. 2017. gadā elektrības cena biržā bija 34,68 eiro par megavatstundu (MWh). Toties šogad – 48,90 eiro par MWh. Iedzīvotāji, kas pērk elektrību par biržas cenām, šo cenu kāpumu izjuta uzreiz. Toties “Elektrum” klientus, kuriem elektrības cena ir nemainīgi noteikta līgumā, tā skars, pagarinot līguma termiņu nākamajam gadam.
“Elektrum” piedāvājumiem cena tiek fiksēta diviem gadiem, līdz ar to jau no šī gada jūnija, kad sāka kāpt biržas cena, “Elektrum” klientiem elektrības cena bija ievērojami zemāka nekā tobrīd biržas cena. Savukārt tie elektrības lietotāji, kuri bija izvēlējušies maksāt pēc biržas cenas, šo kāpumu izjuta jau kopš vasaras un jau teju pusgadu maksā tirgum atbilstošu cenu.
“Latvenergo” tāpat skaidro, ka elektrības cena “Elektrum” klientiem jau pašlaik esot zemāka nekā biržas cena. Arī 2019. gadam fiksētā piedāvājuma cenas būšot zemākas nekā vidējā 2018. gada biržas cena.
Citi tirgotāji sadārdzinājumu vēl neplāno
Uz jautājumu, vai arī citos elektrības tirdzniecības uzņēmumos plāno celt cenas, uzņēmuma “Lattelecom” “Tet” biznesa attīstības direktors Artūrs Pielēns-Pelēns atbild, ka ne. “Tet” klientiem nākamgad plānots nodrošināt nemainīgi zemākās cenas elektrības pakalpojumam Latvijā – fiksētais pakalpojums saglabās elektroenerģijas komponentes cenu 0,051 eiro par kWh bez PVN.
Uzņēmuma “Baltcom” produktu un pakalpojumu direktors Konstantīns Borovikovs teic, ka pēdējās tarifa izmaiņas notikušas 2018. gada septembrī. Pašlaik uzņēmuma klientiem jāmaksā 0,05617 par kWh bez PVN, tāpēc 2019. gada janvārī tarifi nemainīsies. “Baltcom” nodrošina elektroenerģijas pārdošanu par fiksēto cenu 12 mēnešiem. Cenu izmaiņas datums katram klientam ir atšķirīgs un atkarīgs no līguma slēgšanas dienas, kas bieži nav 1. janvāris.
Attapsies pēc pirmā rēķina saņemšanas
Jautāts, kādas pārmaiņas tirgū izraisīs “Latvenergo” plāns pacelt elektrības cenu saviem klientiem, “Tet” biznesa attīstības direktors domā, ka notiks lielāka klientu kustība pie citiem tirgotājiem. To varot redzēt jau pašlaik. Tomēr, viņaprāt, lielākā daļa iedzīvotāju sarosīsies pēc pirmā rēķina saņemšanas. Un lielāku rēķinu saņems lielākā daļa Latvijas mājsaimniecību.
Kas veido elektrības cenu?
* Elektroenerģijas cena
Cena, ko lietotājam piedāvā konkrēts tirgotājs. Tā var atšķirties un vairākiem tirgotājiem būt savstarpēji konkurējoša. Cenu regulē “Nord Pool Spot” birža – atkarībā no elektroenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma.
* Atbalsts ražošanai
Maksā visi elektroenerģijas lietotāji neatkarīgi no izvēlētā tirgotāja. Obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir valsts noteikts atbalsts tiem ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem. OIK pārskata ik gadu un apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
* Pārvades un sadales sistēmu pakalpojumi
Maksā visi elektroenerģijas lietotāji neatkarīgi no izvēlētā tirgotāja. Elektroenerģijas piegādes izdevumi – pārvades un sadales elektrotīklu uzturēšanai un elektroapgādes nodrošināšanai. Šo pakalpojumu tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
* Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% par kWh
