Sporta karaliene šobrīd pārdzīvo ne tos vieglākos laikus. Mūze pastāsta, cik par uzvaru varēja nopelnīt pirms pandēmijas 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piektdien un sestdien Ogrē risināsies tradicionālā Valsts prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā, kas vienlaikus ir Baltijas komandu čempionāts. Latviju pārstāvēs gandrīz visi labākie šā brīža sportisti, spēcīgos sastāvos ieradīsies Lietuvas un Igaunijas komandas.
Pārejas posms
Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Arnis Lagzdiņš skaidroja, ka sporta karaliene pie mums šobrīd pārdzīvo ne tos vieglākos laikus: “Situācija ir gan skumja, gan cerības rosinoša, jo mūsu komanda ir ļoti jauna. Latvijas čempionātā vidējais dalībnieku vecums bija 22 gadi. Zināmu apstākļu dēļ sportistiem, kas beidz vidusskolu un uzsāk studijas, ir ļoti grūti atrast atbalstu. Viens no savienības sāpju bērniem ir šis pārejas posms no junioriem uz pieaugušajiem.”
Iepriekšējos gados vasaras vidū sacensību kalendārs bija piesātināts un izlases līderi nereti Valsts prezidenta balvas laikā izvēlējušies startēt komercmačos.
Šoreiz redzēsim teju visus labākos, tiesa, vairāki pieredzējušie vieglatlēti dažādu iemeslu dēļ šo sezonu izlaiž – Gunta Vaičule, Māra Grīva, Jānis Leitis, Elvijs Misāns. Labākais diska metējs Oskars Vaisjūns izlases sastāvā vairs nestartē, bet Latvijas čempions lodes grūšanā Māris Urtāns kājas problēmu dēļ vietu atdevis jaunākiem kolēģiem. Lietuviešiem un igauņiem komanda būs pieredzējušāka un titulētāka.
Valsts prezidenta balvas izcīņa tradicionāli notiek Valmierā, taču, tā kā pašlaik tiek rekonstruēts Jāņa Daliņa stadions, sacensības trešo gadu uzņem Ogre. Paredzams, ka nākamajā vasarā tās atgriezīsies savās mājās. Tiekot strādāts, lai nākotnē no Baltijas valstu mačsacīkstēm tās kļūtu par Baltijas jūras valstu sacīkstēm.
Veselība svarīgāka
Šķēpmetēja Līna Mūze šovasar uzvarējusi visās sešās sacensībās, kurās startējusi, piecās no tām sasniedzot vismaz 60 metrus. Labākais rezultāts – 62,75 metri.
Viņai par Valsts prezidenta balvu ir siltas atmiņas no 2016. gada, kad tur izpildīja Rio olimpisko spēļu normatīvu, un arī šonedēļ centīsies attaisnot Baltijas līderes godu.
Šīs sezonas rezultāti tevi gandarī vai biji cerējusi mest tuvāk personiskajam rekordam (64,87)?
L. Mūze: Šis ir tikai pirmais mēnesis, fiziski esmu vairāk gatava nekā tehniski, jo Covid-19 dēļ trīs mēnešus gatavošanās procesā dzīvē nevarēju satikt treneri. Sākot startēt, uzreiz nācās ķerties pie tehniskajām problēmām.
Pagājušajā nedēļā cīnījos ar veselību – 12 stundu ceļš no Somijas laikam bija par daudz mugurai, tādēļ nevarēju nevienu kustību veikt bez sāpēm.
Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) ārsti ar masāžām un procedūrām palīdzēja atgriezties un uzvarēt Latvijas čempionātā, biju pārsteigta, ka uzmetu 60 metrus.
Rezultātu stabilitāte un uzvaras vairo psiholoģisko pārliecību?
Jā, tas dod pārliecību, bet, protams, esmu mazliet izbadējusies pēc lielākām sacensībām. Ja blakus ir šķēpmetējas, kuras met vismaz 66 metrus gandrīz katros mačos, tad mēģini no sevis izspiest maksimumu.
Tā man pietrūkst. Mums Latvijā ir ļoti labas meitenes, ticu, ka arī viņas šosezon var aizmest tuvu personiskajiem rekordiem.
Tomēr prasās Dimanta līgas, Zelta līgas maču, kuros var redzēt visas labākās vienuviet. Esmu uzaicināta 28. augustā uz sacensībām Vācijā, ceru, ka nekas nemainīsies un varēšu lidot, tur solās būt spēcīgs dalībnieku sastāvs.
Četras reizes startēji sacensībās Somijā. Vai tur izdodas arī kaut ko nopelnīt?
Diemžēl šogad viss krasi mainījies. Agrāk par uzvaru varēja nopelnīt tuvu diviem tūkstošiem eiro. Sieviešu šķēpa mešana netiek tā ņemta vērā kā vīriešu šķēpa mešana, viņiem maksā par ierašanos un arī pjedestālu vai ir kāda cita bonusu sistēma.
Bet šogad organizatori finansiāli nevar daudzviet maksāt, jo bonusa nauda nāk no skatītāju biļetēm – vai tie ir 25 vai 15 eiro atkarībā no maču lieluma, tāpēc uzreiz pateica – par naudu nerunājam, labi, ka vispār ir sacensības.
Tā es arī jūtos un startēju. Man nav jābēdājas, galvenais, ka ir ko paēst. LOV nodrošina praktiski visas manas ikdienas vajadzības. Ja gribu ekstras, tad tas ir no Dimanta līgā vai citās lielākās sacensībās nopelnītā. Šogad mazliet jāpievelk jostas un jācer, ka nākamā sezona būs daudz labāka.
Vai septembrī neplāno startēt sacensībās kādā no rietumvalstīm?
Septembrī ir diezgan daudz “World Challenge” maču, bet tie notiek valstīs, kur mēs diemžēl nevaram braukt, jo tad Latvijā 14 dienas jāpavada pašizolācijā. Tāpēc es apsveru iespēju startēt tikai tad, ja tās vairs nebūs to valstu sarakstā, kur ir liela saslimstība. Man bija milzīgs pārsteigums, ka Kuortanē bija čehiete un islandiete, kura trenējas Zviedrijā. Organizatori pateica, ka pašiem jāietur distance, pieejami dezinfekcijas līdzekļi.
Tomēr uzskatu, ka jāievēro 14 dienu pašizolācija. Sportistiem gan ir cita situācija, jānodod tests pirms un pēc sacensībām, kā arī savā mītnes valstī pēc atgriešanās. LOV man neieteica lidot uz tām valstīm, arī turpmāk konsultēšos ar dakteriem, vai došanās nebūs bīstama ne man, ne tuviniekiem. Gūšu vai negūšu rezultātu – nekas nav svarīgāks par veselību.
