Jaunaudžu kopšanai papildu miljons 0
Septembrī meža īpašnieki var pieteikties jaunaudžu kopšanai, izmantojot iepriekšējo Lauku attīstības programmas finansējumu.
Projektu pieņemšana notiks no 1. līdz 30. septembrim. Pavisam šajā kārtā paredzēts 1,05 miljonu eiro liels atbalsts. Meža īpašniekiem ir jāņem vērā, ka darbi būs jāveic līdz nākamā gada 1. jūnijam. Viens pretendents varēs pieteikties atbalstam ne vairāk kā 20 ha platībai. Motorinstrumentu iegādi šajā kārtā neatbalstīs.
Ņemot vērā meža īpašnieku lielo aktivitāti, Latvijas Meža īpašnieku biedrība iestājās par to, lai šiem darbiem piešķirtu papildu līdzekļus. Arnis Muižnieks, valdes priekšsēdētājs: “Latvijas iesniegto Lauku attīstības programmu nākamajam periodam Eiropas Komisija vēl nav apstiprinājusi, tāpēc jaunaudžu kopšanas atbalstā var veidoties pārrāvums. Tas nelabvēlīgi ietekmētu situāciju mežaudzēs, kurās kopšana veikta iepriekšējos gados un kur to nepieciešams atkārtot. Tāpēc esam ļoti iepriecināti, ka rasta iespēja izsludināt vēl vienu jaunaudžu kopšanas atbalsta kārtu, izmantojot iepriekšējā perioda finansējumu.”
Varētu jau arī domāt – mežs ir mežs, tas izaugs tāpat. Izaugt jau izaugs, bet cik ilgā laikā? Un cik tas būs vērtīgs? Meža īpašnieks Dzintars Laivenieks, kas saimnieko Kandavas pusē, pieredzējis, ka raža, kas iegūta no kopta un nekopta meža, var būt aptuveni vienāda, taču starpība naudas ziņā, kāda iegūta par sortimentu no kopta un kāda – nekopta meža, atšķīrusies trīs četras reizes. Bet mežkopis Uldis Gavrilovs, kas daudzus gadus bijis atbildīgs par Rīgas pilsētas mežu apsaimniekošanu, fiksējis, ka starpība naudas izteiksmē var būt pat septiņkārtīga! Tāpēc auglīgākajos mežos jaunaudžu kopšanu čaklākie īpašnieki veic ik gadu, negaidot Eiropas atbalstu, kuru var saņemt ik pa trim gadiem. Mežziņi stāsta, ka gadoties arī tādi “gudrinieki”, kas cenšas piemānīt pārraugus – uzraksta Eiropas projektu, lai saņemtu atbalstu jaunaudžu kopšanai, bet izkopj tikai meža maliņu, cerot, ka mežzinis dziļāk mežā nebridīs.
Privātajos mežos paveiktais liecina, ka atbalsts jaunaudžu kopšanai ir bijis efektīvs un sasniedzis vēlamo rezultātu, jo pēdējos gados privātais sektors kopšanas darbos neatpaliek no valsts mežu apsaimniekotājiem, kas šajā jomā vienmēr rādījuši priekšzīmi. Valsts meža dienestā pieejamā informācija liecina, ka privātajos mežos izkoptais apjoms desmitkāršojies. 2004. gadā privātajos mežos izkopa vien 4,2 tūkstošus ha, bet 2013. gadā tie jau bija 45,2 tūkstoši ha.
Svarīga loma šo rezultātu sasniegšanā bijusi darbam, ko izglītošanas un informācijas jomā veikušas meža īpašnieku apvienības un Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kas panāca, ka atbalstu par jaunaudžu kopšanu savā mežā (t. i., par darbu ar krūmzāģi) var saņemt arī pats meža īpašnieks.
