Kas jādara, lai meža hektārs nestu tūkstošu eiro peļņu 0
Jaunā meža kopšana ir tikpat svarīga kā stādīšana. Ja jauno mežu nekopj, atjaunošanā vai tā ieaudzēšanā ieguldītie līdzekļi un darbs var izrādīties veltīgi – kokaudzētavās iegādātie kvalitatīvie stādi nespēj pilnvērtīgi augt un var iznīkt. Tad platības aizaug ar mazvērtīgākām koku sugām un, pienākot ciršanas vecumam, no hektāra iegūst vidēji par 100 kubikmetriem mazāk koksnes, kas naudas izteiksmē mērojams tūkstošos eiro.
Meža apsaimniekošanas ciklā nav nenozīmīgu darbu. Katram darba veidam ir savs laiks un nozīme, lai izaudzētu veselīgu mežu ar lielu koksnes krāju. Lai kopšanas darbus izdotos paveikt laikus un kvalitatīvi, pieredzē un akciju sabiedrības Latvijas valsts meži nostādnēs jaunaudžu kopšanā un to praktiskajā lietojumā dalījās Rietumvidzemes reģiona mežkopji Ivars Nīmanis, Uldis Radziņš un Rietumvidzemes reģiona meža atjaunošanas un kopšanas speciāliste Anda Slasporte.
Jaunaudžu kopšanu saistībā ar mežaudzes augstumu un jaunā meža veidošanas mērķi pēc būtības var iedalīt divos etapos – agrotehniskajā kopšanā un sastāva kopšanā. Pašreiz abi šie kopšanas veidi tiek saukti par jaunaudžu kopšanu. Tas nozīmē – tiklīdz meža valsts reģistra datos meža īpašumā reģistrēta mežaudze, tās kopšana tiek saukta par jaunaudžu kopšanu neatkarīgi no tā, vai kopšana tiek veikta jaunajiem stādījumiem, lai uzlabotu apgaismojumu, mitruma un barošanās apstākļus, vai audzē, kas sasniegusi 2–10 m augstumu un kopšanas laikā tiek mainīts koku sugu sastāvs, skaits un izvietojums.
Agrotehniskā kopšana
Tiklīdz mežu iestāda, tas ir jākopj, jo vienlaikus ar jaunajiem kociņiem sāk augt zāle, lakstaugi, krūmi un lapu koku atvases, kas apdraud stādīto, sēto vai dabiski ieaugušo kociņu augšanu. Agrotehniskās kopšanas mērķis atjaunotās audzēs ir aizzēluma negatīvā efekta novēršana, lai iestādītajiem kociņiem būtu vairāk gaismas, dzīves telpas, ūdens un barības vielu. Īpaši nozīmīgi tas ir sauli mīlošajai priedei. Ilgstoši nesaņemot pietiekamu daudzumu saules gaismas, priede, zālaugu apēnota, var aiziet bojā. Agrotehnisko kopšanu parasti sāk iestādīšanas gadā, ja aizzēlums apdraud jaunos kociņus, un turpina vairākus gadus, vismaz vēl trīs, kamēr tie ir pārauguši zāli un citus zemsedzes augus. Kopšanas biežums atkarīgs no atjaunotās koku sugas, augsnes auglības un arī laika apstākļiem – auglīgās augsnēs kopšana jāveic biežāk, arī siltums un mitrums veicina aizzēluma intensīvāku augšanu. Visbiežāk pietiek ar vienu kopšanu gadā, bet, ja zāle līdz rudenim tomēr pāraug jauno kociņu stādījumus, kopšana jāatkārto. Ieteicams apaugu novākt pirms ziemas, lai apsnigušie zālaugi pa ziemu nesagultos uz mazajiem kociņiem un netraucētu to vertikālu augšanu nākamajā gadā. Zem zāles veidojas labvēlīgi apstākļi grauzējiem un kokaugu slimību attīstībai.
Agrotehnisko kopšanu var izpildīt četros veidos: nopļaujot aizzēlumu 0,5 m rādiusā ap katru kopjamo kociņu; nopļaujot aizzēlumu 1 m platā joslā, t. i., 0,5 metrus uz katru pusi no kopjamo koku rindas ass; nopļaujot vienlaidus visu platību. Šo veidu bieži lieto platībās, kas atjaunojušās dabiski. Pieļaujama visu iepriekšminēto kopšanas veidu savstarpēja kombinācija.
Agrotehniskās kopšanas vēlamie izpildes mēneši: priedei, bērzam – jūnijs, jūlijs (jūnijā koptās platības atkārtoti kopj augustā vai septembrī); eglei – septembris, oktobris, novembris.
Sastāva kopšana
Kad mežaudze ir sasniegusi 2–4 metru un lielāku augstumu, veicama sastāva kopšana, jo sākas koku savstarpēja konkurence par augšanas telpu, ietekmējot vainagu formu un stumbra izmērus. Lielas savstarpējās konkurences dēļ kociņi izstīdz, mazinās to pieaugums un noturība pret snieglauzi, vējgāzi un citiem vides faktoriem. Audzes sastāva kopšanas mērķis ir atbrīvot vērtīgākos un veselīgākos jaunos kociņus no savstarpējās konkurences, veidojot meža tipam atbilstošu un saimnieciski lietderīgu koku sugu sastāvu mežaudzē. >Sastāva kopšanas laikā izzāģē konkurējušos kokus un krūmus, nodrošinot vēlamās sugas koku vienmērīgu izvietojumu platībā. Mērķa sugu, kas turpinās augt un veidot mežaudzi, nosaka, jau plānojot meža atjaunošanu. Sastāva kopšanā saglabā taisnākos, kvalitatīvākos un perspektīvākos mērķa sugas kokus, bet izcērt konkurējošās sugas, piemēram, ja ir iestādīta priede, tad izcērt bērzu un citus ātraudzīgos mīkstos lapu kokus. Ja jāretina mērķa suga, tad izcērt augšanā atpalikušos, slimību, kukaiņu, briežu dzimtas dzīvnieku vai mehāniski bojātos kokus. Ja nav iespējams izveidot mērķa koku sugas tīraudzes, veido mistrotas audzes. Ja tiek veidotas mistraudzes, vēlams veidot šādu sugu mistrojumu: priede, egle; egle, bērzs, melnalksnis, liepa; egle, cietie lapu koki, liepa.
LVM katru gadu jaunaudžu kopšanas darba veicējus aicina uz mācībām, lai atkārtotu gan LVM kvalitātes, gan vides un darba aizsardzības prasības.
Kad jāplāno jaunaudžu kopšanas darbi
Ievērojot Dabas aizsardzības noteikumus, periodā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam visos mežos ir aizliegta līdz 10 gadu vecu priežu un lapu koku mežaudžu kopšana, jo šajā laikā perē putni un savas gaitas uzsāk dzīvnieku mazuļi. Īstais brīdis, kad kopt skujkoku un vecākās audzes (par 4 m garākas), ir gada vēsākajā periodā – pirmajā un ceturtajā ceturksnī ar nosacījumu, ka darba kvalitatīvu izpildi netraucē bieza sniega sega. Egļu audzēs aukstais laiks aizkavē sakņu trupes izplatību. Arī stipri sabiezinātas un izstīdzējušas lapu koku audzes ieteicams kopt veģetācijas perioda sākumā – paliekošie koki vairāk nostiprināsies un būs izturīgāki pret sniega un ledus bojājumiem. Vasarā viss ir salapojis un grūti izvēlēties paliekošos kokus, kaut gan, izkopjot audzi jūlijā, augustā, tā būs pasargāta no straujas atvašu sazelšanas. LVM mežos visintensīvākie jaunaudžu kopšanas darbi notiek gada trešajā ceturksnī. Plānojot jaunaudžu kopšanas cirtes, jāievēro normatīvie akti, kas ierobežo mežsaimniecisko pasākumu veikšanu noteiktā teritorijā un izpildes periodā.
Cik kociņiem jāpaliek pēc kopšanas, kas to nosaka?
Normatīvie akti nosaka minimālo kociņu skaitu (koki/ha) atkarībā no valdošās koku sugas un koku vidējā augstuma. Pēc izpildītas jaunaudžu kopšanas saglabāto kociņu skaits nedrīkst būt mazāks par šo noteikto minimumu. Arī LVM ir izstrādātas kvalitātes prasības, kas nosaka paliekošo koku skaitu (koki/ha) pēc audzes izkopšanas atkarībā no sugas un augstuma – ar pieļaujamo novirzi mīnus 100 līdz plus 300 koku/ha. Darbs veicams tā, lai jaunaudzē pēc kopšanas mērķa sugas un pieļaujamo sugu perspektīvākie (garākie, taisnākie, ar smalkiem zariem un spēcīgu zaļo vainagu) koki būtu optimālā skaitā un pēc iespējas vienmērīgi izvietoti.
Agrotehniskajā kopšanā koku skaita kontrole tiek veikta apļveidā parauglaukumā, kura rādiuss ir 2,82 m un platība 25 m2 (sk. zīmējumu). Koku skaita aprēķināšanai uz 1 ha lieto koeficientu 400. Piemēram, ja 2,82 m rādiusa parauglaukumā saskaita 10 kociņus, tad sareizina ar 400 un iegūst, ka uz 1 ha ir 4000 kociņu. Nepieciešamais parauglaukumu skaits ir atkarīgs no audzes platības.Sastāva kopšanā koku skaita kontrole tiek veikta apļveidā parauglaukumā, kura rādiuss ir 5,64 m un platība 100 m2. Koku skaita aprēķināšanai uz 1 ha lieto koeficientu 100.
Vai kopjot var nomainīt mērķa sugu?
Mērķa sugas nomaiņa veicama mazvērtīgās (nekvalitatīvas purva bērza, apses un baltalkšņa audzes) jaunaudzēs, ja paredzama skujkoku, āra bērza, cieto lapu koku ienākšana kopjamā platībā. Visbiežāk šādi var nomainīt apšu audzi pret augstvērtīgāku bērzu audzi. Uz to ikvienam zemes īpašniekam vajadzētu tiekties, jo bērzam ir vērtīgāka koksne un mazāks briežu dzimtas dzīvnieku bojājumu risks. Apšu audzes ataug no atvasāja – ja gada sākumā nocērt apšu cirsmu, tad rudenī atvasājs var sasniegt 1,5 metru garumu. Nākamajā gadā jeb kad apse sasniegusi 2 metru augstumu, to izkopj, atstājot minimālo koku skaitu un atbrīvojot augšanas telpu nākotnes mērķa sugas kokiem, piemēram, bērzam. Atkārtotās (viena vai vairākas) jaunaudžu kopšanas cirtes veicamas, kad koku vidējais augstums ir 4–7 metri un zem koku vainagiem ir ienākuši bērzi. To sauc par bērza ievilkšanu. Apsei arī raksturīgi, ja nocirstā mežaudze bijusi inficēta ar sakņu trupi, arī atvasājam būs šī slimība, kas ir papildu iemesls, lai apsi nomainītu ar citu sugu.
Kas veido kopšanas izmaksas?
Jaunaudžu kopšana ir nekomerciāla cirte – tie ir meža īpašnieka izdevumi. Kopšanas darbus var pirkt kā kvalificētu pakalpojumu vai arī īpašnieks pats var veikt šo darbu. Tam nepieciešami atbilstoši darba instrumenti, individuālie aizsardzības līdzekļi un zināšanas. Svarīgākie jaunaudžu kopšanas pašizmaksas posteņi ir: personāla izmaksas – 70%; transporta/nokļūšanas līdz objektam izmaksas – 12%; degvielas, smērvielu izmaksas, veicot darbu, – 7%; tehnikas amortizācijas izmaksas – 4%; pārējās izmaksas – 7%. Ja runājam par mērķtiecīgas, izvērtētas, lietderīgas un plānotas jaunaudžu kopšanas lomu veselīgas, noturīgas un augstražīgas nākotnes mežaudzes veidošanā, der atcerēties teicienu: dodot gūtais – neatņemams!
Vairāk – žurnāla Agrotops šā gada jūnija numurā
