Jaunaudžu kopšana – investīcija nākotnes labklājībā 0
Bez jaunaudžu stādīšanas un kopšanas kvalitatīvu un peļņu nesošu mežu neizaudzēt! Par to ir pārliecināts mežu apsaimniekošanas konsultants ar vairāk nekā 25 gadu darba pieredzi Ģirts Mazistabs, kurš šobrīd darbojas uzņēmuma Dižozols komandā. Viņš stāsta, ka meža apsaimniekošanas ciklā nav nenozīmīgu darbu. Katram darba veidam ir savs laiks un nozīme, lai izaudzētu bagātīgu mežu ar lielu koksnes krāju. Meža atjaunošana sākas ar brīdi, kad ievākta galvenā raža – koksne. Vecais mežs savu misiju – ražot koksni – ir pabeidzis un pienācis laiks dot vietu jaunajai audzei. Mežā līdzīgi kā piemājas dārzā – rudenī sagatavo augsni, bet pavasarī stāda jaunos kokus.
Augsnes sagatavošana – priekšnoteikums raženam mežam
Augsnes sagatavošanas veids ir viens no faktoriem, kas ietekmē meža atjaunošanas sekmīgumu un kvalitāti. Atjaunojamās un apmežojamās platībās augsnes sagatavošanas uzdevums ir samazināt zālaugu un nevēlamo sugu koku konkurenci, uzlabot apgaismojuma, augsnes mitruma un barības vielu izmantošanas režīmu, optimizēt augsnes mitrumu un samazināt sala un kaitēkļu bojājumus. Vienlaikus sagatavotā augsnē ir vieglāk veikt stādīšanas un kopšanas darbus, tādējādi būtiski samazinot darbu izmaksas.
Augsni ieteicams sagatavot, sākot no vasaras vidus līdz vēlam rudenim, taču vēlams, lai pirms koku stādīšanas būtu pagājis vismaz pusgads. Ja meža stādīšanu veic bez augsnes sagatavošanas, tad jārēķinās, ka auglīgās augsnēs spēcīgais aizzēlums nomāks iestādītos kociņus, būs apgrūtināta stādījumu kopšana, jo tos būs grūti atrast, un palielinās kociņu nopļaušanas risks, turklāt tos daudz lielākā mērā bojās kaitēkļi. Savukārt paaugstināta mitruma augsnēs stādījumi cietīs no izpūšanas.
Meža atjaunošanas veida izvēle noteiks nākamās „ražas” novākšanas laiku
Atjaunojot mežu, iespējami divi varianti – vai nu paļauties uz meža dabisku atjaunošanos, vai apzināti stādīt vērtīgākas koku sugas. Augsnes sagatavošanu un meža stādīšanu lielākoties izvēlas saimnieki, kas mērķtiecīgi no sava meža vēlas iegūt maksimumu. Viņi izprot, ka, pareizi atjaunots un kopts bērzu mežs, visticamāk, jau pēc 30–35 gadiem būs pilnībā izaudzis un no tā varēs iegūt kokmateriālus. Arī skujkoku un cieto lapukoku mežaudžu izaudzēšanas laiks saīsināsies vidēji par 20 gadiem. Protams – nereti saimnieki izvēlas atstāt izcirtumā pāris kokus, ļaujot tam atjaunoties dabiski, taču šādā gadījumā jārēķinās, ka nesagatavotā augsnē būs nepieciešams daudz ilgāks laiks, lai sēklas ieaugtu, mežs augs ar mazvērtīgākām koku sugām, tās daudz lielākā mērā būs pakļautas konkurencei ar citiem augiem, un sava mūža laikā saimnieks visticamāk otrreiz pilnvērtīgu mežistrādi veikt nevarēs.
Šeit būtiski pieminēt, ka atjaunošanu jāsāk plānot laikus, jo viena stāda izaudzēšana aizņem pusotru līdz divus gadus, turklāt liela daļa no tiem jau ir rezervēti lielākajiem stādu audzētāju sadarbības partneriem, no kuriem viens ir arī uzņēmums Dižozols. Saviem saimniekiem, kas veikuši savlaicīgu stādu pasūtījumu, mēs nodrošinām kvalitatīvu stādu piegādi, kas mežā ieaugs labāk un ekonomēs gan laiku, gan līdzekļus.
Agrotehniskā kopšana sekmē iestādīto koku izdzīvošanu
Stādītos, sētos vai arī dabiski iesējušos kociņus to pirmajos augšanas gados būtiski ietekmē vairāki faktori un sākas to cīņa par izdzīvošanu. Vienlaikus ar jaunajiem kociņiem sāk zelt arī lakstaugi, puskrūmi, krūmi, dabiski ieauguši lapukoki – veidojas aizzēlums. Pakāpeniski sākas spēcīga konkurence starp vēlamajiem kociņiem un aizzēlumu, kas tos apēno, nospiež, atņem tiem barības vielas un ūdeni, tādējādi ievērojami aizkavējot to augšanu vai pat nomācot pavisam. Izdzīvojušie kociņi nīkuļo, ziemās saliecas zem sauso augu sloga, cieš no grauzējiem un slimo. Šie apstākļi būtiski paildzina meža atjaunošanās laiku un kokmateriālu vērtību, tādēļ, tiklīdz mežs tiek iestādīts, to nepieciešams arī kopt.
Veicot jaunaudzes agrotehnisko kopšanu, tiek nopļauti lakstaugi un krūmi ap jaunajiem kociņiem – un šeit arī atbilde, kādēļ stādītos mežos kociņus kopt ir vieglāk – tie visi akurāti stādīti glītās rindās, kamēr dabiski atjaunotā mežā jaunie dzinumi ir jāmeklē zem sakaltušajiem augiem. Agrotehnisko kopšanu nereti sāk tajā pašā gadā, kad kociņi ir stādīti un turpina līdz brīdim, kamēr tie pārauguši aizzēluma augstumu. Vidēji vienu jaunaudzi vairāku gadu garumā kopj 2–3 reizes.
Ja kopšanu neveic, daļa no tiem nespēs izdzīvot un iznīks – tādējādi tiks zaudēti sākotnējie ieguldījumi, aizkavēsies meža atjaunošana un tajā neizaugs vēlamā koku suga. Turklāt, ja agrotehnisko kopšanu neveiks savlaicīgi un kvalitatīvi, jārēķinās, ka kļūdu novēršana maksā dārgi – parasti tā nozīmē atkārtotu meža atjaunošanu.
No koptām jaunaudzēm var iegūt 20–30% vairāk koksnes
Jaunaudžu kopšana, augošu koku atzarošana – tie ir darbi meža apsaimniekošanas ciklā, bez kuriem neiztikt, ja vēlamies izaudzēt labu mežu, jo katram kokam ir nepieciešama pietiekama telpa augšanai. Kad mežaudze sasniegusi 2–4 metru vai lielāku augstumu, jāveic meža sastāva kopšana – nepieciešams izzāģēt kokus un krūmus, kas konkurē ar nākotnes kokiem, savukārt atzarojot jaunus kokus, iespējams panākt bezzaru koksnes veidošanos stumbra vērtīgākajā daļā.
Plānojot gudru meža apsaimniekošanu, kuras rezultātā saimnieks no sava meža var iegūt maksimumu, ļoti būtiski apsvērt visus iepriekš minētos posmus. Balstoties uz neskaitāmiem piemēriem, iespējams apgalvot, ka, pienākot ciršanas vecumam, no kopta meža hektāra iegūst vidēji 20–30% vairāk koksnes, kas naudas izteiksmē mērojams vairākos tūkstošos eiro. Turklāt paturiet prātā, ka ar gudri veidotu mežu apsaimniekošanas plānu, varēsiet izvēlēties tādas koku sugas, no kurām ražu varēsiet iegūt pat savas dzīves laikā.
Dižozols ekspertu komandas pievienotā vērtība
Lai nākotnē no katra iestādītā kociņa iegūtu maksimumu, ir svarīgi izvēlēties pieredzējušu ekspertu komandu. Ģirts ar lepnumu stāsta, ka Dižozols komandā strādā speciālisti, kuri savas dzīves laikā kopā apstādījuši un kopuši vismaz 1000 ha, bet šobrīd ik gadu to paveic 5000 ha meža. Tas nozīmē, ka pie tik liela ikgadējā apjoma uzņēmuma klienti var nesatraukties par lielākā deficīta – koku stādu – trūkumu. Turklāt, lai nodrošinātu jauno kociņu maksimāli ātru augšanu un maksimālo koksnes vērtību nākotnē, tiek izmantotas modernākās Skandināvijas metodes, apvienojot tās ar gadu gaitā tieši Latvijas mežos sevi attaisnojušu pieredzi. Tas garantē, ka katrs klients saņems vislabāko servisu un pakalpojumu cenu šodien, bet no sava meža ienākumus varēs gūt jau pavisam tuvā nākotnē. Ja vēlaties uzzināt vairāk, dodieties uz mājas lapu 8877.lv vai zvaniet mums uz bezmaksas konsultāciju telefonu 8877.
