Praktiski ieteikumi jaunaudžu aizsardzībai no briežu dzimtas dzīvniekiem 1
Jaunaudžu aizsardzības pasākumi un veidi ir dažādi, tie atkarīgi no koku augstuma, kā arī meža īpašnieka izvēles un spējām. LVM jaunaudžu aizsardzībai lielākoties izmanto augu aizsardzības līdzekļus (AAL) jeb repelentus ar dzīvniekiem nepatīkamu aromātu vai garšu, ko dzīvnieks sajūt, apēdot apstrādāto stādu, gan dažādus mehāniskus aizsarglīdzekļus, kas galvenokārt kalpo kā šķērslis, lai dzīvnieks netiktu pie aizsargātās kociņa daļas. LVM vairāk nekā 90% aizsardzības pasākumu veic tieši priežu jaunaudzēs.
Atjaunoto platību aizsardzība
Teritorijās, kur meža dzīvnieku ir daudz, jaunaudzes aizsardzība ir jāveic jau pirmajā gadā no kociņu iestādīšanas līdz brīdim, kad tas ir sasniedzis tādu augstumu, kāds briežu dzimtas dzīvniekam vairs nav interesants.
Rudenī jau domājam par pavasarī iestādītas priedītes aizsargāšanu. Primāri nepieciešams aizsargāt centrālā dzinuma pumpuru. To nokožot, tiek apdraudēta kociņa tālāka augšana, tādējādi tas var iznīkt. Tāpēc kociņu galotnes apstrādā ar repelentiem. Aizsardzībai tiek izmantoti divu veidu līdzekļi – ar nepatīkamu smaržu un nepatīkamu garšu.
Centrālā dzinuma pumpuru ieteicams aizsargāt līdz brīdim, kad kociņš ir sasniedzis 1–1,5 m augstumu. Šāda augstuma kociņu aizsardzībai no briežu dzimtas dzīvnieku bojājumiem izmanto repelentus Cervacol Extra un WAM Extra, kurus uz koka galotnes uzklāj ar roku, vai arī Plantskydd un Trico, kurus uz kociņa uzsmidzina ar rokas vai muguras miglotāju.
Jaunaudžu stumbru aizsardzība
Jaunaudzēs, kuru vidējais augstums ir 2 metri un augstākas, aizsargā mērķa jeb nākotnes kokus. Koku aizsardzībai var izmantot gan repelentus, gan dažādus mehāniskos aizsardzības līdzekļus. LVM praktizē aizsargāt priežu stumbrus ar repelentu Trico, to uzpūšot starp zaru mieturiem, kā arī stumbru aizsargspirāles. Tās tiek uztītas uz koka stumbra bezzaru daļas, neļaujot piekļūt stumbra mizai. Šādi aizsardzības uzvalki neļauj briežiem un aļņiem atstāt savu zobu nospiedumus koka stumbrā.
LVM praktizē priežu jaunaudžu aizsardzību aptuveni līdz divu triju metru augstumam. Briežu dzimtas dzīvniekiem zūd interese par augstākiem kokiem, jo tiem no apakšas veidojas kreves miza, kura nešķiet pievilcīga no barības viedokļa.
Dažāda augstuma audžu aizsardzība
Gadījumos, kad audzes augšana noritējusi nevienmērīgi, vienā platībā nepieciešams aizsargāt gan centrālā dzinuma pumpuru, gan garākiem kokiem tā stumbru. Jaunajam kokam atsevišķās stumbra vietās vairs nav skuju, tāpēc briežu dzimtas dzīvniekiem arvien vairāk interesē tieši koka miza un sānu dzinumi, nevis centrālais pumpurs. Šādam aizsardzības veidam vispiemērotākie repelenti ir tie, kurus uz kociņa uzklāj, izmantojot rokas vai muguras smidzinātājus, un tie atbaida briežu dzimtas dzīvniekus no platības ar savu smaržu.
Pieejamie AAL jeb repelenti
Pašlaik LVM lieto visus četrus Latvijā reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus – Cervacol extra, WAM Extra, Trico un Plantskydd.
Cervacol ekstra (attēlā) un WAM Extra ir smērējamas pastas, kuru sastāvā ir līmviela un silikāta smiltis, kas dzīvniekam, to nobaudot, rada nepatīkamu sajūtu – smilts klātbūtni mutē, tādējādi dzīvnieks neturpina postīt jaunaudzi. Ar repelentu apstrādā centrālo galotnes dzinumu aptuveni 5–10 cm no augšas. To lieto 2–3 kg uz 1000 stādiem atkarībā no koku sugas. Uz kociņiem tas saglabājas no apstrādes brīža līdz nākamā veģetācijas perioda vidum. Repelentu lieto rudenī pēc veģetācijas beigām ik gadu, kamēr kociņi izaug līdz pusotram metram.
Plantskydd (attēlā) sastāvā ir sausās asinis – pulveris. Līdzeklis atbaida dzīvniekus ar specifisku smaku, kas tiem asociējas ar plēsēju klātbūtni. Ar 1 kg pietiek 1000 kociņu aizsardzībai.
Aizsardzības līdzeklis Trico (attēlā)ir lietošanai gatava ūdens emulsija uz aitu tauku bāzes. Preparāts darbojas kā atbaidīšanas līdzeklis, balstoties uz izmantotajām smaržvielām un garšas piedevām. Lieto 10–20 litrus uz hektāru atkarībā no kociņu izmēra.
Visi AAL jaunaudzēs tiek izmantoti vairākus gadus pēc kārtas, tādā veidā pasargājot platībās augošos kokus no bojājumiem un nokošanas.
Alternatīva – aitas vilna, klipši un žogs
Jau ierasto repelentu vietā vairākās LVM teritorijās tika izmēģināta jauna metode, aizgūstot to no Polijas mežsaimniecības prakses, – aitas vilnas uzlikšana uz centrālā pumpura vai lielākās jaunaudzēs starp mieturiem. Aitas vilnai ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar repelentiem – to var uzklāt jebkuros laikapstākļos, tā nezaudēs efektivitāti un ir lēta. Savukārt klasiskie AAL ir jālieto sausā laikā ar gaisa temperatūru virs 0 °C.
Aitas vilna tika izmēģināta vairākos LVM reģionos pārdesmit hektāru platībās un dažāda augstuma jaunaudzēs. Lielākā problēma izrādījās tās nostiprināšana uz koka, visgrūtāk to ir uzlikt vienu divus gadus vecās jaunaudzēs. Tomēr pēc pirmajiem novērojumiem ir apstiprinājusies tās efektivitāte, jo vilnas matiņu klātbūtne mutē dzīvniekiem nepatīk, tāpat arī nepatīk vilnas specifiskais aromāts.
Vēl viens no iespējamiem risinājumiem stādu galotņu aizsardzībai ir dažādu krāsu plastmasas klipši. Tos var viegli uzlikt, un, kopjot jaunaudzes, tie ir viegli pamanāmi. Turklāt tos varot lietot vairākkārt. Pārsvarā klipšus izmanto tieši egļu jaunaudžu aizsardzībai.
Efektīvs, bet samērā dārgs jaunaudžu aizsardzības paņēmiens ir platību iežogošana. Vērtējot atjaunoto platību lielumu un dzīvnieku bojājumu risku, LVM pēdējos gados ir ierīkojis trīs aizsargžogus.
Eksperiments ar galotņu sietu
Arvien tiek meklētas jaunas un efektīvākas metodes un veidi, lai pasargātu jaunos kokus no bojājumiem. Tā LVM Dienvidkurzemes reģionā tika pārbaudīta jauna metode jaunaudžu aizsardzībai – rudenī tika uzvilkts aizsargsiets mazo priedīšu galotnēm.
Pavasarī apsekojot eksperimentālo platību, secinājām, ka brieži šeit ir viesojušies, jo sānu zari jaunajām priedītēm vietumis bija apkosti, tomēr galotnītes aizsargsiets bija nosargājis un jaunie dzinumi veiksmīgi varēs turpināt augt, veidojot veselīgu koku. Pirmās atziņas par šīs metodes efektivitāti ir pozitīvas.
Eksperimentam turpinoties, pievienojas secinājumi pēc vasaras, kas vairs nav tik pozitīvi, jo iepriekšējā rudenī uz priežu galotnītēm uzvilktos sietus vasaras saule bija saēdusi, sieti daļēji sadrupuši. Lai gan priedītes no briežu bojājumiem bija pasargātas, aizsardzība nostrādājusi tikai vienu ziemu. Pašlaik mežkopji meklē līdzīgus sietus, bet no biezāka materiāla, jo optimāli būtu, ja šādi sieti kalpotu 2–3 gadus, tādā veidā reizē arī nodrošinot stumbru aizsardzību starp apakšējiem mieturiem.
Mežsaimnieciskie pasākumi jauno stādījumu aizsardzībai
Meža īpašnieks var ierobežot dzīvnieku bojājumus, ne tikai veicot atjaunoto platību aizsardzības pasākumus, bet arī īstenojot vairākas mežsaimnieciskās darbības, ilgtermiņā radot papildu barības bāzi meža dzīvniekiem un pasargājot mērķa kokus no bojājumiem.
Piemēram, veicot jaunaudžu kopšanu, saglabā līdz 2 metrus augstas pameža koku un krūmu sugas (pīlādži, kārkli, ozoli, oši, liepas, kļavas u. c.), kas netraucē mērķa sugas koku augšanai. Šos kokus dzīvnieki bieži bojā, tāpēc tie atkal izdzen jaunus dzinumus, kurus atkārtoti apkož.
Vēl viens veids – veicot priežu jaunaudžu kopšanu, saglabā mērķa sugas bojātos kokus, kas netraucē mērķa sugas veselo koku augšanai. Šos bojātos kokus meža dzīvnieki mēdz atkārtoti apgrauzt, tādā veidā var mazināt bojājuma risku pārējiem audzē augošiem veselajiem kokiem.
Arī veicot krājas kopšanas cirtes, iesaka saglabāt pameža un paaugas kokus, krūmu grupas vai joslas (pīlādži, apses, kārkli, ozoli, oši, liepas, kļavas u. c.), kas neapdraud mežizstrādes darba drošību un kvalitāti. Šādas koku un krūmu grupas vai joslas kalpo gan kā papildu barības bāze, gan kā patvērums dzīvniekiem.
Savukārt veicot vienlaidus atjaunošanas cirti no oktobra līdz martam, sagatavotās enerģētiskās koksnes zaru kaudzes ir vērtīgi saglabāt cirsmās nepievestas līdz pavasarim. Bieži novērots, ka medījamie dzīvnieki regulāri barojas ar kaudzēs sakrautiem zariem, īpaši apšu un priežu, tos vēlams atstāt virspusē.
Problēmas risinājums – daudzpusībā
LVM apsaimniekotajā teritorijā 2019. gadā atjaunoto meža platību aizsardzība pret meža dzīvnieku postījumiem veikta vairāk nekā 16 000 ha lielā platībā, jaunaudžu stumbru aizsardzības pasākumi – teju 3500 ha platībā. Ar katru gadu platību skaits, ko nepieciešams apstrādāt pret dzīvnieku bojājumiem, palielinās. Nodarītie bojājumi pieaug proporcionāli dzīvnieku populācijas pieaugumam, bet, palielinot nomedījamo dzīvnieku skaitu vien, problēma netiks atrisināta. To jācenšas atrisināt daudzpusīgi – izmantojot pēc iespējas efektīvākus augu aizsardzības līdzekļus, izglītojot un motivējot medniekus un padarot efektīvāku arī pašu mežsaimniecības procesu.
Pieredze liecina, ka aizsardzības līdzekļi palīdzēs aizsargāt jaunaudzes gadījumos, kad meža dzīvnieku blīvums būs optimāls. Tādēļ meža īpašniekiem jāsadarbojas ar vietējiem mednieku kolektīviem un jānoslēdz medību tiesību nodošanas vai nomas līgumi. Tikai kopīgiem spēkiem varēs pasargāt jaunaudzes no meža dzīvnieku bojājumiem.
Visefektīvākais risinājums dzīvnieku skaita regulēšanai ir medības, ievērojot gan mednieku, gan mežkopju intereses.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
