Dabas brīnumi – piecas jaunatklātas dzīvnieku sugas 4
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Kā jau vairākkārt uzsvērts, pasaulē ne tikai daudz kas iet bojā un iznīkst pavisam, bet pārsteidzošā kārtā nāk arī klāt un rodas pilnībā no jauna. Un tas, izrādās, lielā mērā attiecināms arī uz dzīvnieku pasauli. Piemēram, 2020. gadā pētnieki atklājuši pat dažus desmitus pilnībā jaunu dzīvnieku sugu. Šajā reizē neliels ieskats par pieciem no šādiem brīnumiem.
Kokveidīgais purpura krabis
Šo krabi 2020. gadā atklāja Indijas pavalstī Keralā. Jau tāpat labi zināms, ka Indija dāsni apveltīta ar visdažādākajām dzīvajām radībām, jo to savdabīgā kārtā ļoti sekmē tur allaž valdošais karstais un mitrais klimats. Arī krabju šajā zemē vienmēr bijis pietiekami daudz, un tagad tiem pievienojies vēl viens.
Zinātnei iepriekš pilnībā nezināmā krabju suga atklāta uz koka balstiem zem tilta, kas ved pāri Čitari upei, kura tek cauri visai Keralai. Šo krabju izmērs ir salīdzinoši ļoti neliels – ne vairāk par 1,4 centimetriem, un, iespējams, tieši tāpēc cilvēki ļoti ilgu laiku tos vienkārši nav pamanījuši.
Tie ir ļoti neparastā purpura krāsā. Un laikam jau varētu būt saprotams arī tas, kāpēc tie nodēvēti par “kokveidīgajiem” – savu aliņu ierīkošanai šie krabji galvenokārt izvēlas mango audzes, kas ļoti dāsnā daudzumā ietver Čitari krastus.
Tostarp šie krabji izrādījušies arī maksimāli lietderīgi mango – rokot savas aliņas, tie uzirdina augsni starp saknēm, tādējādi pastāvīgi bagātinot to ar skābekli. Tāpēc vispirms jau speciālisti izlēma kokveidīgos purpura krabjus netraucētus atstāt tur, kur tie atrasti, jo, visdrīzāk, tā ir viņu īstā un vienīgā pareizā apdzīvotības vide.
Jaunatklājumam piešķirts arī savs zinātniskais nosaukums – Leptarma biju, un vēstīts, ka tas veikts par godu Keralas universitātes Ūdens bioloģijas un zivsaimniecības fakultātes dekānam Apukutanairam Bidžu Kumaram.
Gigantiskais skorpions
Šī jaunatklātā dzīvā radība iemantojusi nosaukumu “gigantiskais skorpions Jala”, un tā apdzīvo, izrādās, aptuveni tādas pašas vietas, kas tik ļoti iepatikušās arī kokveidīgajiem purpura krabjiem. Tiesa, ne gluži pašā Indijā, bet gan netālu no tās esošajā salā Šrilankā (agrāk – Ceilona). Un tātad mīt tikai tur – Jalas nacionālajā parkā, kam par godu tad arī šis skorpions iemantojis papildu vārdu.
Pētnieki pauduši patiesu izbrīnu par to, ka šī suga atklāta tikai tagad, jo, izrādās, šie skorpioni izaug līdz pat 10 centimetrus gari, un tas, ziniet, tomēr nav kaut kāds tikai pusotrcentimetrīgs purpura krabītis!
Iespējams, šī aizkavēšanās notikusi tāpēc, ka Šrilankā joprojām valda lielas politiskās jukas un līdz ar to absolūti nestabils vispārējais stāvoklis, kā dēļ nav daudz tādu pētnieku, kuri labprāt riskētu tur ierasties nolūkā meklēt kaut kādus potenciāli jaunus skorpionus.
Taču, lai kā arī būtu, kāds jeb kādi tomēr bijuši pietiekami varonīgi, devušies meklējumos, un viņiem tad arī paveicies. Jaunā suga, kas iemantojusi apzīmējumu Heterometrus yaleensis, tagad jau otro gadu gluži oficiāli skaitās atklāta.
Spīdīgā salamandra
ASV pavalstī Ziemeļkarolīnā savukārt atklāta jauna smilšu salamandras suga. Taču šajā gadījumā savdabīgs ir fakts, ka vispār jau to atklāja pirms krietna pusgadsimta, taču nezināmu iemeslu dēļ atlika gan tās reģistrēšanu, gan vispār jebkādu tuvāku izpēti.
Līdz ar to šī sugas Eurycea arenicola salamandra vismaz 50 gadus klusiņām mitinājās Ziemeļkarolīnas smiltājos, visdrīzāk, īpaši neraizējoties par to, ka ir zinātnes pilnībā piemirsta un negozējas vispasaules ievērības saulītē.
Lai kā arī būtu ar to vispasaules slavu, taču katrā ziņā pieņemts, ka neviena suga neskaitās oficiāli atklāta līdz tam brīdim, kamēr nav veikts pilnvērtīgs tās zinātniskais apraksts un raksturojums.
Un tieši tāds liktenis sagaidīja Ziemeļkarolīnas smilšu salamandru, kamēr beidzot mūsdienās zoologi vai nu iežēlojās par šo dzīvnieku, vai varbūt pat sākotnēji uzskatīja, ka izdevies atklāt kaut ko patiešām iepriekš nezināmu, dodot salamandrai visus nepieciešamos raksturojumus un atbilstošās rekomendācijas. Līdz ar to kopš 2020. gada šī amfībija uzskatāma (beidzot) par gluži oficiālu jaunpienācēju šīs planētas faunā.
Parazitējošās lapsenes
Ne tikai cilvēku, bet arī dzīvnieku saimē ir tādi radījumi, kas paši neparko nevēlas strādāt un radīt kaut kādas vērtības, priekšroku dodot parazītiskam dzīvesveidam. Šādiem īpatņiem pieskaitāma arī jauna lapseņu suga Acrotaphus, kas mīt Amazones mežos.
Par saviem upuriem šīs lapsenes galvenokārt izvēlas tajos apvidos mītošas, bet jau mazliet agrāk atklātas sugas zirnekļus. Šī lapsene, kuras praktiski vienīgais “nopelns” ir tas, ka tā ir liela un ārēji pietiekami skaista, pamanās tieši zirneklī ievietot savas oliņas, iepriekš viegli pārkožot upura ķermeni.
Drīz pēc tā zirnekļa ķermenī savu attīstību uzsākušie lapseņu kāpuri visos iespējamos veidos nemitīgi atrauj nelaimīgo zirnekli no svarīgajiem ikdienas darbiem, piespiežot darīt to, kas vajadzīgs nelūgtajiem parazītiem.
Tādēļ zirneklis tā vietā, lai efektīvi medītu mušas, no sava tīmekļa pavedieniem spiests aust mājokli topošajām lapsenēm, bet jau drīz arī ar savu paša ķermeni barot parazītus, kamēr ļoti nelāgā veidā spiests iet bojā. Savukārt līdz tam momentam jau pieaugušās jaunās parazītu lapseņu atvases dodas jaunu bēdu brāļu meklējumos.
Jauns pērtiķīšu saimes pārstāvis
Bet, kā pauduši paši pētnieki, ar jaunajiem sugas Trachypithecus popa languriem jau vispār esot krietna bēdu ieleja. Pirmo reizi šīs primātu sugas pārstāvju datus pētnieki ieguva pēc to nofotografēšanas 2018. gadā, pilnībā aprakstīt un raksturot iespējot līdz 2020. gadam. Un šī jaunā suga mīt tikai un vienīgi Mjanmas (agrāk – Birma) teritorijā, kur arī līdzīgi Šrilankai joprojām praktiski risinās īstens iekšējais karš, ko izraisīja 2021. gada februārī notikušais militārais apvērsums.
Bet, atgriežoties pie languriem, var piebilst, ka pētnieki noskaidrojuši – tie mīt patiešām ļoti nelielā zemes platībā, kas ietver aptuveni 26 kvadrātkilometrus, un patlaban saskaitīti aptuveni 260 šīs sugas īpatņi.
Ar to vajadzētu saprast, ka ar šo sugu teju vai acumirklī var notikt kaut kas neatgriezenisks, un tam pat nebūs vajadzīga nemiernieku nomaldījušās raķetes nokrišana šajā apvidū, jo pilnībā pietiktu ar nelielu nikniem motorzāģiem bruņotu meža cirtēju vienību, lai sugas Trachypithecus popa languri pazustu no zemes virsmas.
Var piebilst, ka savu nosaukumu šie jaunatklātie primāti iemantojuši par godu kalnam Poupam, kura pakājē tad arī “ierādīta” to apdzīvojamā vieta.
