Vakcinācija aptur epidēmijas 0
Viena no efektīvākajām mūsdienu iespējām un tehnoloģijām cīņā pret infekcijas slimībām ir vakcinācija, kas ik gadu pasaulē glābj vairāk nekā 2,5 miljonu bērnu dzīvības. Piemēram, zāles un vakcīnas pret malāriju laikā no 2011.gada līdz 2015.gadam glābušas 1,14 miljonus Āfrikas bērnu. Savukārt laikā no 2000.gada līdz 2014.gadam imunizācijas kampaņas nāves gadījumu skaitu no masalām Āfrikā palīdzēja samazināt par 79%.
Līdztekus agrāk radītajām tradicionālajām vakcīnām pēdējās desmitgadēs ieviestas vairākas jaunas efektīvas vakcīnas, piemēram, pret pneimokoku infekciju un rotavīrusu jeb vēdera vīrusu, kas ir divi lielākie bērnu nāves izraisītāji pasaulē, īpaši jaunattīstības valstīs, kā arī vakcīna pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu. ASV laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam rotavīrusu vakcinācijas novērsusi vairāk nekā 176 000 gadījumus, kad bērni ievietoti slimnīcā, novērsti 242 000 neatliekamās palīdzības nodaļu apmeklējumi un 1,1 miljons vizīšu pie ģimenes ārstiem, kopā ietaupot 924 miljonus ASV dolāru. Aprēķināts, ka ikviens dolārs, kas tiek iztērēts bērnu vakcinēšanai ASV, ietaupa 10,2 dolārus par slimību ārstēšanu.
Savukārt pētījums Francijā atklāj, ka pneimokoku vakcīnas ieviešana būtiski samazinājusi antibiotiku lietošanu. Tas savukārt ir svarīgi, lai ierobežotu citu sabiedrības veselības globālo draudu – mikrobu nejutību pret antibiotikām, kas apgrūtina daudzu infekcijas slimību ārstēšanu. Arī gripas vakcīna ne tikai pasargā pret pašu gripu, bet mazina arī hronisku slimību riskus. Piemēram, insulta risks pēc elpošanas ceļu slimībām, vakcinējoties pret gripu, samazinās par 24%, sirdslēkmes risks – par 50%, bet diabēta pacientu mirstība – par 28%.
Jāpiebilst, ka vakcīnas pret rotavīrusu, pneimokoku un cilvēka papilomas vīrusu Latvijā ir iekļautas valsts vakcinācijas kalendārā un bērniem tās tiek nodrošinātas bez maksas. Arī Latvijā vakcinācijas rezultātā ar rotavīrusu slimo mazāk: 2016.gada tika reģistrēti 1003 gadījumi, kas ir uz pusi mazāk nekā laikā no 2012.-2016.gadam, kad vidēji ik gadu tika reģistrēti 2153 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Latvija pēdējā vietā Eiropā
Diemžēl ne visās valstīs iedzīvotājiem minētos zāļu ražotāju un farmācijas jomas sasniegumus ir iespējams izmantot, jo valsts veselības budžets un līdzekļi zāļu kompensācijai, tostarp arī Latvijā, paredz tikai minimālo vajadzību segšanu un reti ir pieejamas jaunākās un efektīvākās zāles. Jāuzsver, ka Latvijā nodrošinājums un jaunākās paaudzes medikamentu pieejamība kompensācijas sistēmas ietvaros ir katastrofāli zema. Eiropas Zāļu asociācijas (EFPIA) apkopojums liecina, ka no 112 Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētajam jaunajām zālēm Latvijā tiek kompensētas tikai 9 (Lietuvā – 30, Igaunijā – 19). Realitātē Latvija jauno kompensējamo medikamentu pieejamības ziņā ir pēdējā vietā Eiropā un faktiski tuvinās trešās pasaules valstu līmenim, kaut gan Latvija ir ne tikai ES dalībvalsts, bet arī pievienojusies ekonomiski attīstīto un turīgo valstu saimei – OECD.
Zāļu ražotāji palīdz tiem, kas nevar atļauties
Nabadzība un lielā nevienlīdzība ienākumu ziņā nozīmē to, ka daudziem cilvēkiem nav pieejami arī paši vienkāršākie veselības aprūpes pakalpojumi un ārstniecības līdzekļi. Taču zāļu ražotāji, izmantojot dažādas iespējas, tajā skaitā elastīgākus sadarbības mehānismus ar valsti, ziedošanas, līdzjūtības un klīnisko pētījumu programmas, uzlabo zāļu pieejamību un palīdz saņemt jaunos medikamentus pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Piemēram, ar pētniecību saistītie lielie zāļu pētniecības, izstrādes un ražošanas uzņēmumi laikā no 2011.gada līdz 2020.gadam ir apņēmušies ziedot 14 miljardus ASV dolāru ārstēšanas programmām, kas būtiski mainīs slimo cilvēku dzīvi, paverot viņiem jaunas ārstēšanās iespējas. Arī Latvijā pārstāvētie starptautiskie farmācijas uzņēmumi ik gadu iegulda vairākus miljonus eiro, lai uzlabotu pieejamību mūsdienīgākai terapijai, medicīnas personāla izglītošanai un pacientu atbalstam.
Avots: THE PHARMACEUTICAL INDUSTRY AND GLOBAL HEALTH, FACTS AND FIGURES 2017
