Vērojama liela rosība – “Rail Baltica” būvniecības gaitā uz pavasara pusi gaidāms būtisks pavērsiens 6
Latvijā pilna mēroga darbi dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pamattrasē varētu sākties šogad martā vai aprīlī, aģentūrai LETA sacīja par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanu Latvijā atbildīgās SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) pārstāvji.
EDzL pārstāvji norādīja, ka ziemas periodā pamattrases būvniecībā ir plānots koncentrēties uz būvmateriālu piegādi.
Būvdarbi sāksies ar būvlaukuma un pagaidu reģionālā biroja iekārtošanu aptuveni 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra, virzienā uz Vārpām jeb Baldoni, aptuveni kilometra attālumā no valsts vietējas nozīmes autoceļa Iecava-Baldone-Daugmale (V9).
Būvlaukuma iekārtošana paredz būvdarbu teritorijas norobežošanu un pagaidu reģionālā ofisa ierīkošanu būvlaukumā. Būvtehnikas mobilizācija objektā plānota tuvākajā laikā, kad arī tiks sākta pievedceļa izbūve. Savukārt, kad būs labvēlīgi laika apstākļi, ziemā būvdarbu zonā sāksies pamattrases teritorijas sagatavošanas darbi, tostarp celmu likvidēšana, zemes slāņa noņemšana un citi.
Vienlaikus EDzL informēja, ka
aptuveni 16 hektāru lielajā teritorijā nepieciešams veikt sprādzienbīstamo materiālu pārbaudi.
Tāpat teritorijā atrodas mājas un saimniecības ēkas, kuru demontāžu paredzēts veikt līdz šā gada martam.
Komentējot, kad varētu sākt vest uz būvmateriālu bāzi nepieciešamos minerālmateriālus, EDzL skaidroja, ka no šā gada marta plānota darbu sākšana pie būvlaukuma pamatnes izbūves. Savukārt līdz aprīlim, kamēr sāksies plašāka mēroga būvdarbi, kravas transporta intensitātes palielinājums nebūs būtisks – piegādes uz būvlaukumu veiks līdz desmit kravas transporta vienībām diennaktī pa vienu transporta maršrutu.
EDzL norādīja, ka
pamattrases būvlaukums tiks veidots kā uzbērums, lai sasniegtu aptuveni tādu pašu augstumu kā plānotajai “Rail Baltica” pamattrasei.
Darbi ietvers caurteku izbūvi, grunts apmaiņu un laukuma uzbēruma izveidi aptuveni 16 hektāru platībā.
LETA jau vēstīja, ka 2023.gada decembrī EDzL un pilnsabiedrība “E.R.B. Rail JV” noslēdza līgumu 3,7 miljardu eiro apmērā par “Rail Baltica” pamattrases būvniecību. Pilnsabiedrību “E.R.B. Rail JV” veido Francijas “Eiffage Génie Civil”, Polijas “Budimex” un Itālijas “Rizzani de Eccher”.
Tāpat ziņots, ka valdība 2024.gada 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz 2025.gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar “Rail Baltica” pamattrasi.
Satiksmes ministrijai (SM) kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz Ministru kabinetam (MK) tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar “Rail Baltica” pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām – vai no Upeslejām uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misas uz Rīgas lidostu.
“RB Rail” aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro,
savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam – 924 miljoni eiro.
Tomēr kā prioritārie uzdevumi “Rail Baltica” pirmajā kārtā būs izveidot “Rail Baltica” pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana “Rail Baltica” pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp “Rail Baltica” un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.
Valdība noteica, ka līdz 2025.gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
