Jaunās vēja jaudas – nepietiekošas, lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus 24
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tuvāko gadu laikā plānotās investīcijas vēja parku izbūvē nodrošinās papildus 13 GW jaudas, tomēr ar to ir par maz, lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus.
Eiropā 2020. gadā investēti 43 miljardi eiro jaunu vēja parku būvniecībā, kas ir otrs lielākais investīciju apjoms vēsturē un 75% pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu.
Tā izpētīts Eiropas Vēja enerģijas asociācijas “Wind Europe” jaunākajā finanšu un investīciju tendenču pārskatā. Rezultātā tuvāko gadu laikā ar veiktajām investīcijām izbūvēs vēja parkus ar 20 GW jaudu (13 GW – Eiropas Savienībā), tomēr ar to ir par maz.
Jaunais ES plāns paredz par 55% samazināt CO2 emisijas, salīdzinot ar 1990. gada līmeni (līdz šim vajadzēja samazināt par 40%). Tas nozīmē, ka ik gadu Eiropā vajadzētu uzstādīt vēja parkus ar jaudu vismaz 27 GW.
Šobrīd uzstādītās jaudas ir daudz mazākas nekā vajadzētu, lai sasniegtu 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus.
Lielākā problēma ir tā, ka ir pārāk lēna jaunu projektu apstiprināšana. “Nauda ir, taču nav gana daudz projektu,” teikts “WindEurope” ziņojumā, kurā norādīts, ka ar esošajiem tempiem nākamo piecu gadu laikā uzstādīto vēja parku jauda ik gadu sasniegs vien 15 GW. Pozitīvi, ka vēja enerģija palikusi kā pievilcīgs ieguldījums arī pandēmijas laikā.
“Ņemot vērā, ka izveidoti pareizie ieņēmumu stabilizācijas mehānismi, vēja finansēšanai ir pieejams daudz kapitāla.
Tas apstiprina to, ka vēja enerģija ir lieliski piemērota, lai atbalstītu Eiropas ekonomikas atveseļošanos.
Katra jauna turbīna rada desmit miljonu eiro lielu ekonomisko aktivitāti. Paredzētās investīcijas valstu Nacionālajos enerģētikas un klimata plānos līdz 2030. gadam potenciāli var radīt 150 000 jaunu darbavietu,” norāda Diksons.
Lēno un sarežģīto atļauju izsniegšanu kā galveno problēmu min arī vēja parku attīstītāja “Eolus” vadītājs Latvijā Gatis Galviņš. Viņaprāt, Eiropas Komisijai ir jāizstrādā redzējums, kā šo procesu paātrināt, citādi Eiropas Zaļais kurss varot arī neīstenoties.
“Eiropā ir daudz vēja, bet realitātē ik gadu progresē tikai četras piecas valstis. Tikko apkopoja “WindEurope” koordinētā projekta “RES Simplify” aptaujas datus par atļauju iegūšanas procesu visās ES dalībvalstīs.
Rezultāti ir visai skumji – nereti atļauju iegūšanas process aizņem piecus gadus.
Kā liecina “Eolus” pieredze ar vēja parku “Pienava wind” – arī Latvijā šis process ir gaužām lēns – Pienavas vēja parka projektu sākām pirms vairāk nekā pieciem gadiem, un joprojām dažādu administratīvo šķēršļu dēļ šis vēja parks nav uzbūvēts vai pat nonācis līdz būvniecības plānošanas stadijai.”
Bet vai vispār ir normāli izdarīt tik lielu spiedienu uz vienu pašu vēja enerģijas nozari, kam teju vienai pašai jāiznes CO2 emisiju samazinājums?
Galviņš, sporta analoģijā runājot, norāda, ka katram no komandas spēlētājiem ir savas stiprās puses, taču kapteiņa izvirzītais komandas “mīlulis”, kas mākslīgi un neatbilstoši situācijai izvirzīts kā komandas līderis, komandas kopējo sniegumu neuzlabos.
“Latvijā, kur ir daudz vēja, šajā zaļās enerģijas komandā varam izvirzīt pat vairākus līderus – līdztekus jau esošajām hidroelektrostacijām un citiem atjaunojamiem energoresursiem jāstiprina finansiāli izdevīgākā spēlētāja – vēja enerģijas pozīcijas.”
Ja ES valstu valdības ieviesīs Nacionālos Enerģijas un Klimata plānu atbilstoši tam, kā tie izstrādāti šobrīd, līdz 2030. gadam Eiropa sasniegs 397 GW saražotās vēja enerģijas, kas ir divas reizes vairāk nekā tagad. Tomēr Galviņš uzskata, ka ar šā brīža attīstības tempiem un sarežģītajiem birokrātiskajiem procesiem šie plāni izgāzīsies.
