Jaunās valdības plāni: obligāta vidējā izglītība, brīvpusdienas skolās un jauni kultūras objekti 4
Topošās valdības deklarācijas melnrakstā iecerēts, ka valdības virsmērķis varētu būt nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, lai vairotu ikviena labklājību un piederību Latvijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Šovakar gan notiek deklarācijas veidošanas sanāksme, kurā melnraksts varētu tikt pārveidots un šajā pagaidu variantā paustie formulējumi mainīti.
Starp gandrīz 200 plāna punktiem deklarācijas pagaidu versijā minēts, ka valdības darbībā tiks turpināta iepriekšējā Ministru kabineta (MK) iesāktā politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, fiskālās atbildības un makroekonomiskās stabilitātes, ilgtspējas, sociālās un teritoriālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējas sadarbības principiem.
Koalīcijas partneri vēl varētu diskutēt, vai deklarācijā norādīt, ka valdības virsmērķis būs nodrošināt strauju, bet ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kas sakņojas plašākā nodarbinātībā un ikviena veikuma produktivitātes pieaugumā, turpmākajos gados panākot, lai Latvijas izaugsmes augļi vairotu ikvienas ģimenes un iedzīvotāja labklājību, ticību un piederību Latvijai un latviskā dzīvesziņa kļūtu par būtisku ikdienas sastāvdaļu.
Sākot darbu pie 2015.-2017.gada budžeta plāna, sadarbības partneri varētu vienoties, ka budžeta investīcijas tiks veiktas valdības noteiktajās prioritātēs, vienlaikus saglabājot fiskāli atbildīgu budžeta politiku un makroekonomisko stabilitāti, norādīts deklarācijas pagaidu variantā. Tautsaimniecības izaugsmes jomā koalīcija varētu vienoties nodrošināt pakāpenisku virzību uz vienas trešdaļas nodokļu apmēru pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Tāpat iecerēts paust, ka tiks nodrošināta prognozējama nodokļu politikas attīstība.
Deklarācijas melnrakstā paredzēts, ka valdība varētu īstenot ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus un aktīvi vērsīsies pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot PVN krāpšanas un “aplokšņu” algu apkarošanai. Uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai MK varētu apstiprināt programmu uzņēmumu kapitāla piesaistei, finanšu pieejamības uzlabošanai, kā arī ieguldījumu veicināšanai inovācijās un zinātniski ietilpīgos projektos. Valdība varētu nodrošināt kredītu garantiju pieejamību pirmajam mājoklim, pārskatot tiesisko regulējumu un iedarbinot valsts atbalsta programmu, teikts dokumenta pagaidu versijā.
Uzņēmējdarbības jomā cita starpā iecerēts veikt pastāvīgu konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides monitoringu un trūkumu novēršanu, piemēram, sakārtojot tiesu sistēmu un būvniecības procesu. Tiesu sistēmā koalīcija paredzējusi panākt efektīvu lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā, izvērtēt un mazināt uzņēmējdarbības riskus, precizējot regulējumu investoru tiesību aizsardzības un maksātnespējas jomās, liecina deklarācijas melnraksts.
Saistībā ar valsts pārvaldes jomu Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā plānots sniegt mērķtiecīgu atbalstu pašvaldībām un valsts iestādēm, kā arī komersantiem un nevalstiskajām organizācijām, lai sekmētu valsts konkurētspējas izaugsmi un ekonomikas strukturālu pielāgošanu, nodarbinātību un izglītību un veicinātu nevienlīdzības mazināšanu un līdzsvarotu teritoriju attīstību, un vides resursu efektīvu izmantošanu.
Topošā valdība iecerējusi nodrošināt stratēģisko uzņēmumu saglabāšanu valsts īpašumā, kā arī veikt regulāru administratīvā sloga izvērtējumu un sniegt priekšlikumus tā mazināšanai. Izglītības jomā pagaidām ir plānots īstenot pasākumus pārejai uz obligātu vidējo – vispārējo vai profesionālo – izglītību. Iecerēts atbalstīt pedagogus, kā arī veltīt pastiprinātu uzmanību eksakto priekšmetu – matemātikas, fizikas, ķīmijas – mācīšanai skolās.
Valdību veidojošie partneri plāno nodrošināt zinātnieku un uzņēmēju atvērto tehnoloģiju pārneses punktu izveidošanu, kā arī izveidot atbalsta programmu izcilākajām zinātnes institūcijām un nacionālajai tautsaimniecībai stratēģiski svarīgajām nozarēm. Dokumenta pagaidu versijā norādīts arī uz ieceri izstrādāt augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas plānu, lai pakāpeniski sasniegtu normatīvajos aktos noteikto finansējuma apmēru.
Reģionālās attīstības jomā plānots atbalstīt nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru, lauku, Baltijas jūras piekrastes un Austrumu pierobežas teritoriju izaugsmi. Vides jomā varētu par Latvijas ekonomikas attīstības pamatu izvirzīt energotaupīgu un Latvijas dabas resursus nenoplicinošu saimniekošanu. Iespējams, ka valdība arī apņemsies nepieļaut Latvijas likumu liberalizāciju attiecībā uz ģenētiski modificētu organismu jeb ĢMO izplatīšanu, kā arī ĢMO saturošu produktu pieejamību un izplatīšanas nosacījumiem.
Deklarācijas melnrakstā paredzēts, ka enerģētikas nozarē valdība samazinās elektroenerģijas cenu negatīvo ietekmi uz daļas rūpniecības eksporta uzņēmumu konkurētspēju. Lai nodrošinātu energoapgādes drošumu, iecerēts pabeigt starpvalstu savienojumus, tostarp Latvijas-Igaunijas starpsavienojumu. Iecerēts izstrādāt tiesisko regulējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai Latvijā no 2017.gada, kā arī īstenot projektus dabasgāzes piegādes ķēžu diversifikācijai.
Iespējams, ka lauksaimniecības jomā valdība apņemsies veicināt kredītresursu un valsts atbalsta pieejamību lauksaimniecības sektoram ES finansēto projektu īstenošanai un lauksaimniecības zemes iegādei. Koalīcija arī paredzējusi veicināt lielveikalu tīklu lojalitāti vietējiem lauksaimniecības ražotājiem. Transporta jomā plānots nodrošināt valsts galveno un cita līmeņa autoceļu, kā arī tiltu atjaunošanu, piesaistot līdzekļus no dažādiem avotiem, kā arī pastiprināt kvalitātes uzraudzību visās autoceļu būvniecības stadijās, liecina deklarācijas melnraksts.
Ģimenes un indivīda labklājības jomā kā izaicinājumu iecerēts uzsvērt sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. To varēšot mazināt, prioritāri gādājot par ģimeņu ar bērniem labklājību un nabadzības risku mazināšanu. Plānots skolēniem pakāpeniski ieviest bezmaksas brīvpusdienas. Demogrāfijas jomā mājokļa atbalsta sistēmu ģimenēm iecerēts saistīt arī ar īres dzīvokļu pieejamību. Kultūras jomā Rīgu paredzēts veidot par Baltijas jūras reģiona kultūras metropoli, īstenojot vairāku valsts nozīmes ēku renovāciju un sākot darbu pie Laikmetīgās mākslas muzeja un mūsdienīgas akustiskās koncertzāles izveides Rīgā.
Lai veicinātu saliedētu sabiedrību, iecerēts atbalstīt Latvijas reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu kā kopīgās nacionālās identitātes nozīmīgu daļu, kā arī paplašināt mazākumtautību iespējas aktīvi piedalīties Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves procesos, tostarp atbalstot mazākumtautību nevalstiskās organizācijas. Koalīcija arī varētu apņemties turpināt stiprināt valsts valodas lomu, īpaši mediju telpā un darba tirgū.
Valsts drošības sadaļā dokumenta pagaidu versijā ir norādīts, ka Krievijas agresija Ukrainā ir būtiski mainījusi drošības situāciju Eiropā un ilgtermiņā atstās negatīvu ietekmi uz Latvijas drošību. Tādēļ Latvijas pašaizsardzības spēja, kas cieši saistīta ar NATO kolektīvo aizsardzību un solidaritāti, būs pamatā tālākām valdības prioritātēm. Iecerēts izstrādāt jaunu nacionālās drošības koncepciju un Nacionālās drošības plānu, ievērojot jaunos ģeopolitiskos apstākļus.
Ārpolitikas jomā cita starpā paredzēts līdz 2016.gada beigām pabeigt sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD. Plānots arī stiprināt stratēģisko partnerību ar ASV drošības politikas un ekonomikas jomā. Koalīcija tāpat iecerējusi apņemties turpināt aizsardzības finansējuma palielināšanu atbilstoši likumā noteiktajam, līdz 2020.gadam to pakāpeniski palielinot līdz 2% no IKP.
Deklarācijas melnrakstā tāpat minēti plāni attiecībā uz reemigrācijas veicināšanu, sadarbību ar diasporu un tiesiskuma stiprināšanu.
Bez minētajiem plāniem dokumenta līdz šim izstrādātajā versijā ir minētas vēl aptuveni 150 citas ieceres vairākās jomās. Prognozējams, ka deklarācijas uzmetuma teksts atšķirsies no valdības deklarācijas gala versijas, jo ir iesniegti vairāki priekšlikumi, par kuriem vēl varētu tikt diskutēts.
Kā ziņots, par koalīcijas veidošanu vienojusies “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība, kā arī nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un jauno valdību varētu vadīt Laimdota Straujuma.
