Jaunās valdības mērķis – vienas Latvijas augstskolas iekļūšana 500 labāko vidū pasaulē 0
Politiķa Krišjāņa Kariņa (JV) topošais Ministru kabinets savas darbības laikā cer panākt vismaz vienas Latvijas augstskolas iekļūšanu 500 pasaules labāko augstskolu starpā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais valdības deklarācijas projekts.
Topošās valdības partneri pirmdienas rītā tikās sanāksmē, lai noslēgtu darbu pie valdības deklarācijas.
Topošā valdība apņēmusies turpināt izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola2030), stiprināt pedagogu atbalsta sistēmu un pilnveidot mācību procesu. Vienlaikus pausta vēlme mazināt birokrātisko slogu pedagogiem.
Deklarācijas projektā norādīts, ka valdība konsekventi nodrošinās kvalitātes kritēriju izpildi vidusskolā, vienlaikus izstrādājot un pieņemot grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu kvalitātes kritērijus pamatizglītībā un kritērijus uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē.
Skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību topošā valdība plāno pievērst ES pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot izglītības kvalitātes kritēriju izpildi.
Tāpat solīts nodrošināt mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības īstenošanai, kā arī atbalstīt kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm.
Konkurētspējīgas profesionālās un pieaugušo izglītības attīstībai plānots veidot efektīvu pārvaldības modeli, tādējādi nodrošinot profesionālās izglītības iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanu, kā arī profesionālās izglītības prestiža celšanu.
Tie solīts turpināt profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā.
Topošā valdība plāno pilnveidot izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos, tai skaitā augstākajā izglītībā izveidojot grantus ārvalstu mācībspēku piesaistei un sekmējot internacionalizācijas procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā.
Darbu plānā ir arī pedagoga profesijas prestiža celšana, stiprinot skolotāju – mentoru institūciju, un pedagogu un profesionālās attīstības stratēģiju, vienlaikus turpinot atbalstu sākotnējās pedagogu izglītības attīstīšanai. Tāpat plānots turpināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojuma palielināšanu un pilnveidot atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem.
Augstākās izglītības jomā topošā valdība plāno turpināt pakāpenisku studiju vietas bāzes finansējuma palielinājumu, kā arī atbalstīt studējošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā izglītībā. Kariņa topošās valdības deklarācijā tāpat pausts mērķis nodrošināt valsts budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai darbībai starptautiski konkurētspējīgai uz izcilību vērstai augstākai izglītībai, veicinot digitalizāciju augstākajā izglītībā, kāpinot starptautisko sadarbību un konkurētspēju, panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu vērtējumā.
Plānots arī turpināt studiju fragmentācijas mazināšanu un nodrošināt augstskolas stratēģiskai specializācijai atbilstošu spēcīgu un pētniecībā balstītu studiju programmu attīstību un eksportspēju. Topošā valdība grib panākt lielāku sadarbību, cilvēkresursu un infrastruktūras konsolidēšanu augstskolās, vienlaikus attīstot augstākās izglītības iestādes reģionos.
Plānots arī spēcināt augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras attīstības sistēmu, sekmējot labākā akadēmiskā, tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti, akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu.
Visbeidzot topošā valdība vēlas sekmēt stratēģisku pieeju pieaugušo izglītības sistēmas koordinētai attīstībai, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspēju un zaļo ekonomiku, kā arī atbalstīt jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināt viņu iesaisti skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī palielināt “Jaunatnes politikas valsts programmas” finansējuma apmēru.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nominējis “Jaunās Vienotības” politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Kariņu.
Kariņa veidoto valdību pārstāvēs piecas partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, “Attīstībai/Par” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK).
