Jaunas vadlīnijas sirds mazspējas ārstēšanai 0
Lai palīdzētu uzlabot sirds mazspējas diagnostiku, novērošanu un ārstēšanu, Latvijas ārsti turpmāk varēs izmantot kardiologu izstrādātās klīniskās vadlīnijas. Tajās apkopotas jaunākās zinātniskās atziņas par efektīvu veselības aprūpi.
Hroniska sirds mazspēja ir daudzu sirds un asinsvadu slimību gala stadija un viens no nelabvēlīgākajiem sindromiem šo slimību grupā. Tas ir stāvoklis, kad sirds funkcijas traucējumi izraisa nespēju sūknēt asinis atbilstoši audu vajadzībām un kā sekas – augsta saslimstība un mirstība, vāja dzīves kvalitāte un augstas veselības aprūpes izmaksas. Lielā mērā pie mums to nosaka iedzīvotāju novecošanās un riska faktoru (arteriālā hipertensija – paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts un aptaukošanās) plašā izplatība. Sirds mazspējas sastopamība joprojām palielinās, kaut arī medicīnas jaunākās tehnoloģijas uzlabo izdzīvošanu pēc akūta miokarda infarkta un samazina pēkšņas nāves risku.
Par spīti panākumiem sirds slimību ārstēšanā mazspējas prognoze nav īpaši labāka kā biežākajām onkoloģiskajām slimībām, piemēram, krūts vēzim vai prostatas vēzim, jo kardiologi to mēdz dēvēt par sirds vēzi.
Latvijas Kardiologu biedrības prezidents profesors Andrejs Ērglis gan piekrīt, ka nav ētiski salīdzināt diagnozes, tomēr sirds mazspēja ir sastopama biežāk par onkoloģiskajām slimībām, un arī mirstība ir ievērojami augstāka!
Sirds mazspēja bieži attīstās bez manāmiem simptomiem, taču par to var liecināt vairākas šķietami maznozīmīgas pazīmes: nogurums, nespēks, elpas trūkums, paātrināta sirdsdarbība, potīšu tūska.
Mūsdienās mazspējas ārstēšana ir kompleksa, jo mērķis ir slimības progresēšanas aizkavēšana un mirstības mazināšana. Tā ietver ne tikai dzīvesveida izmaiņas, nemedikamentozu un medikamentozu ārstēšanu, bet arī dažādu modernu tehnoloģiju izmantošanu, tostarp sirds transplantāciju. Nepieciešama cieša sadarbība starp dažādu nozaru speciālistiem. Ārstu uzdevums ir uzlabot ārstēšanu, savukārt katra cilvēka pienākums – iet pie ģimenes ārsta, pārbaudīt sirds veselību un ievērot ieteikumus.
Lai diagnostika un ārstēšana būtu efektīvāka, Latvijā ārsti ir izstrādājuši sirds mazspējas vadlīnijas, kas iever jaunākās zinātniskās atziņas par efektīvu slimības aprūpi un nosaka vairākas principiālas izmaiņas līdzšinējā pieejā. Piemēram, ieteikti jauni efektīvāki medikamenti vai to kombinācijas, modernākas tehnoloģijas un ķirurģiskas ārstēšanas iespējas, jo ir iegūti nopietni pierādījumi, ka tās pagarina sirds mazspējas pacientu mūžu, atvieglo ikdienu un uzlabo pašsajūtu.
Jaunās vadlīnijas paplašinājušas vairāku modernu tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, sirds resinhronizācijas iekārtu lietošanas indikācijas. Pirmo reizi Latvijā izdotās klīniskās vadlīnijas pieļauj arī ķirurģiskas ārstēšanas iespējas vārstuļu slimību pacientiem.
Jaunās sirds mazspējas vadlīnijas iezīmē arī nākotnes vīziju aprūpes jomā, pat speciālu klīniku veidošanu, lai nodrošinātu augsta līmeņa koordinētu, multidisciplināru ārstēšanu, kas uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti un mūža ilgumu.
Taču ārsti tik un tā var veiksmīgāk palīdzēt tiem pacientiem, kuri paši regulāri pārbauda savas sirds veselību – arī tad, ja simptomi liekas mazsvarīgi vai arī nekas neliecina par traucējumiem.
