Jaunas un modernas dzelzceļa līnijas būs ieguldījums iedzīvotāju mobilitātē un Baltijas valstu ekonomikā 0
Dzelzceļš ir viens no draudzīgākajiem transporta veidiem, ar kura palīdzību iespējams sasniegt apkārtējās vides saudzēšanas un ar klimata saglabāšanu saistītos mērķus, turklāt modernizējot un būvējot jaunas dzelzceļa līnijas, ieguvēji būs ne vien iedzīvotāji, bet arī valstu ekonomikas.
Vienlaikus nav jābaidās no divu platumu sliežu ceļu koordinēšanas vienlaikus – arī tas būs tikai ieguvums.
Šādas atziņas VAS “Latvijas dzelzceļš” ikgadējā konferencē “Globālās transporta kustības izaicinājumi”pauda nozares eksperti.
Lai gan laikā, kad Eiropā tika izveidotas pirmās dzelzceļa līnijas, tās pamudināja veidoties jaunām pilsētām, rūpnīcām un bija pozitīvs atspēriens valstu ekonomikām, pamazām, parādoties jaunām tehnoloģijām, dzelzceļš pasaulē pamazām zaudēja savu modernāka transportlidzekla statusu.
Tomēr, ņemot vērā, ka dzelzceļš ir viens no videi draudzīgākajiem transporta veidiem, ir jādomā, kā to modernizēt un kā arvien vairāk kravu un pasažieru no citiem transporta veidiem pārvirzīt tieši uz dzelzceļu, uzsvēra Eiropas Komisijas Ziemeļjūras–Baltijas TEN-T pamattīkla koridora Eiropas koordinatore Katerīna Trautmane.
Viena no lielajām iespējām Baltijas valstu ekonomikām ir Ziemeļjūras–Baltijas koridora izveide, kas kopā ar pārējiem TEN-T tīkla koridoriem Eiropā ļaus vieglāk organizēt transporta plūsmu, veicinās pilsētu attīstību un mobilitātes iespējas. Būtiski, ka šim projektam ir pieejams Eiropas Savienības finansējums, tomēr ir jādomā arī par privāto investīciju piesaisti veiksmīgākai projekta ieviešanai, uzsvēra eksperte.
“Mums ir vajadzīga labāka sadarbība un koordinācija starp transporta nozares dalībniekiem, lai ieviestu TEN-T tīklu. Ziemeļu – Baltijas satiksmes koridoram ir jānodrošina jaunās tehnoloģijas, kas ļaus uzlabot Eiropas transporta sektora efektivitāti, vienlaikus samazinot negatīvo ietekmi uz vidi. Neapšaubāmi – tas būs liels ieguvums gan iedzīvotājiem, gan ekonomikām,” pauda K.Trautmane.
Runājot par iedzīvotāju mobilitāti, jo īpaši svarīgs ir “Rail Baltica” projekts, kas savienos visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētas, kā arī Baltiju ar pārējām Eiropas valstīm. Šis projekts ir nozīmīgs posms arī TEN-T tīklā.
K.Trautmanes ieskatā tas ir solis pretī daudz drošākiem un ilgtspējīgākiem satiksmes risinājumiem. Šim projektam ir jāpierāda, ka Baltijas valstīm nav jābūt konkurentēm, bet jāveido kopīga loģistikas platforma, ko sniegs “Rail Baltica” priekšrocības.
Atsaucoties uz veiktiem pētījumiem, K.Trautmane uzsvēra, ka uzņēmumi no dzelzceļa nozares sagaida produktivitātes uzlabošanos, augstu pakalpojumu kvalitāti un ar citiem transporta veidiem konkurētspējīgas izmaksas. “Vēl ir daudz jāpaveic, pirms varēs runāt par sekmīgu TEN-T projekta īstenošanu,” noslēdza EK eksperte.
Konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi” Rīgā tiek organizēta jau sesto gadu pēc kārtas, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu transporta un loģistikas nozares ekspertiem, vizionāriem un lēmumu pieņēmējiem no vairāk nekā 35 Eiropas un Āzijas valstīm.
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, kā arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītajiem Latvijas uzņēmumiem “Prudentia” un “Nasdaq Riga” ik gadu veidotajā sarakstā.
