Jaunas tendences zemeņu audzēšanā siltumnīcās 0
Tradicionālo siltumnīcu kultūru ražība modernajās siltumnīcās palielinās visās valstīs. Tādējādi tirgū veidojas pārprodukcija un cenas krītas, dažkārt tās nokrītas zem pašizmaksas. Ražotāji ir spiesti meklēt alternatīvus kultūraugus, un viens no tiem ir zemenes. Pirmām kārtām tāpēc, ka ir pieprasītas tirgū.
Tāpat ir svarīgi, ka zemenes neprasa tik augstu temperatūru kā gurķi vai tomāti, tāpēc to audzēšana siltumnīcās ir lētāka. Jā, ražība ir krietni zemāka salīdzinājumā ar tradicionālām kultūrām, bet arī augu kopšana prasa mazāk darba. Nīderlandē un Beļģijā zemeņu audzēšana siltumnīcās strauji paplašinās, arī Latvijā audzētāju vidū ir interese par šādu netradicionālu siltumnīcu izmantošanu.
Zemeņu audzēšanas plusi un mīnusi
Pašlaik visā pasaulē, tostarp ES, lielākā daļa zemeņu ražas tiek audzēta atklātā laukā no pašu audzētiem vai specializētajās saimniecībās pirktiem stādiem. Diemžēl audzēšana atklātā laukā prasa herbicīdu un citu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, tāpēc patērētāju vidū zemenes pašlaik nešķiet drošs produkts. Nedrīkst aizmirst arī par mikrobioloģiskā piesārņojuma risku, audzējot atklātā laukā. Salmi, ko bieži lieto mulčēšanai, pievilina žurkas un peles, bet grauzēji izplata cilvēkiem bīstamas infekcijas. Nosmērējoties ar zemi (ne velti šīs ogas sauc par zemenēm), ogas potenciāli var inficēties ar patogēniem zarnu nūjiņas E.coli celmiem. Ogu mazgāšana vai nokrišņi pasliktina to garšas īpašības. Ogu novākšana prasa ļoti daudz roku darba, un tieši šis apstāklis pašlaik būtiski apgrūtina zemeņu audzēšanu vairākās valstīs.
Audzēšana modernajās siltumnīcās palīdz atrisināt vai novērst šīs problēmas, bet prasa jaunas zināšanas un tehnoloģijas, tāpēc pēdējos gados vairākas pētniecības iestādes Beļģijā un Holandē ir pievērsušās pētījumiem un modernas zemeņu audzēšanas tehnoloģijas izstrādei.
Jāuzsver, ka modernajās siltumnīcās zemenes audzē īsu periodu, novācot vienu vai divas ražas, pēc tam augus likvidē. Raža veidojas zemeņu stādu audzēšanas laikā, bet siltumnīcā to tikai realizē. Laistīšanas un mēslošanas režīmam, audzējot siltumnīcā, protams, ir sava nozīme, bet ne tik liela, kā bieži uzskata.
Holandieši meklē jaunas iespējas
Pašlaik zemeņu stādus audzē galvenokārt atklātā laukā samērā ilgu laiku, un šajā periodā tos apdraud slimības un kaitēkļi, tāpēc nepieciešama intensīva augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošana. Vāgeningenas universitātes (Nīderlande) zinātnieki pētī zemeņu ilgtspējīgas audzēšanas iespējas, šo darbu vada Ellena Bēringa. Nīderlandē ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam panākt zemeņu audzēšanu bez ķīmisko AAL lietošanas, bet vai tas maz ir iespējams, nezaudējot konkurētspēju. Pētnieki vēlas noskaidrot, ar kādiem paņēmieniem ir iespējams paaugstināt augu dabisko pretošanās spēju, kā var optimizēt stādu audzēšanu, kādas varētu būt alternatīvās metodes cīņā ar īsto miltrasu siltumnīcā un kā var norūdīt zemenes siltumnīcā.
Pētījumiem ir trīs virzieni: zemeņu dēstu audzēšana no sēklām; zemeņu audzēšana minerālvatē; visiem audzēšanas posmiem – no dēsta līdz ražas novākšanai – jānorisinās siltumnīcā.
Jauna audzēšanas tehnoloģija sastāvēs no pareizas šķirņu izvēles (šķirnēm jābūt ar paaugstinātu slimību izturību), labu sanitārhigiēnisko apstākļu nodrošināšanas, bioloģiskās augu aizsardzības (ar entomofāgu un derīgo mikroorgansimu izmantošanu) un augu dabiskās pretošanas spējas veicināšanu.
Zemeņu audzēšana no sēklām
Skaidrs, ka zemeņu dēstu audzēšana no sēklām siltumnīcā būtiski samazina inficēšanās risku salīdzinājumā ar tradicionālu veģetatīvo pavairošanu atklātā laukā. Tāpat tas dod iespēju būtiski samazināt visu audzēšanas periodu. Pietiktu ar trim mēnešiem dēstu siltumnīcā un vienu mēnesi no izstādīšanas pastāvīgā vietā līdz ražas sākumam.
Pašlaik šādu zemeņu pavairošanas metodi praktiski nelieto, ja nu vienīgi remontantajām šķirnēm. Diemžēl visām remontantajām šķirnēm piemīt būtisks trūkums – to augšanu un ražas atdevi ir ļoti grūti ietekmēt (vadīt), tāpēc ir grūti prognozēt ražas atdevi. Šodien komerciālie zemeņu audzētāji dod priekšroku īsās gaismas dienas šķirnēm ar īsu audzēšanas ciklu, kas mazina inficēšanās risku un dod iespēju sekmīgi vadīt un plānot ražu, vienlaikus nodrošinot augstu ražību. Vāgeningenas pētnieki uzskata, ka tirgū drīz parādīsies īsās gaismas dienas zemeņu šķirnes, kas būs piemērotas audzēšanai no sēklām. Tiesa, pagaidām neviens nerunā par šo sēklu iespējamo cenu un pieejamību.
No bioloģijas viedokļa zemene ir ļoti interesants augs. Tās ziedpumpuri ieriešas rudenī noteiktā temperatūrā īsās gaismas dienas apstākļos, bet ziednešu veidošanai ir nepieciešams aukstuma periods (tā sauktā aukstuma stundu summa). Tieši šī īpašība dod iespēju izmantot frigo stādus, uzglabājot tos aukstumā līdz izstādīšanas laikam. Ja zemeņu dēstus audzē no sēklām, jāatrod alternatīva aukstuma periodam. Pētījumos ir paredzēts izmantot gan remontantās šķirnes no sēklām, gan arī veģetatīvi pavairotas remontantās un īsās gaismas dienas šķirnes.
Pilns audzēšanas cikls norisināsies siltumnīcā, jo tas dod iespēju nodrošināt katrai šķirnei optimālus apstākļus un vadīt ieriesušos ziednešu skaitu. Tāpat siltumnīcā ir vieglāk nodrošināt optimālus fitosanitāros apstākļus, aizsargāt augus no lietus un vēja, kas veicina infekciju izplatīšanos. Siltumnīcā vieglāk arī lietot entomofāgus. Pagaidām runa nav par audzēšanu pilnīgi slēgtās telpās, kur tiek kontrolēti pilnīgi visi apstākļi un vide ir faktiski sterila, kaut gan nākotnē arī šis virziens varētu būt perspektīvs.
Zemeņu audzēšana minerālvatē
Pašlaik faktiski visi komerciālie siltumnīcu zemeņu audzētāji izmanto audzēšanu kokosšķiedru substrātā vai retāk – kūdrā. Tas ir saistīts ar stādu audzēšanu atklātā laukā ar vaļējām saknēm vai kasetēs. Šādus augus ir ļoti grūti iestādīt minerālvates blokos, tas prasa krietni vairāk laika nekā tradicionālā stādīšana. Tāpat zemeņu stādi no lauka mēdz būt inficēti ar augsnē mītošiem patogēniem, kurus grūti ierobežot, audzējot minerālvatē. Derīgie mikroorganismi labāk iedzīvojas kokosa vai kūdras šķiedrās nekā minerālvatē. Vāgeningenas universitātes pētījumos zemenes ir paredzēts audzēt minerālvates substrātā, jo tas nodrošina ne tikai sterilu vidi, bet arī labāku laistīšanas un mēslošanas kontroli. Tāpat ir jau zināms, ka minerālvatē audzētas zemenes par 3–4 dienām ilgāk saglabājas realizācijas laikā nekā tradicionāli audzētās (kokosā). Holandē ir organizēta minerālvates pārstrāde, bet audzēšana ir labāk vadāma nekā kūdras vai kokosšķiedras substrātā. Tiesa, minerālvatē grūtāk izmantot derīgus mikroorganismus, bet pētnieki cer atrisināt šo problēmu pētījumu gaitā.
Stādu audzētāji ir skeptiski
Nīderlandē un Beļģijā ir vairākas komerciālas zemeņu stādaudzētavas, kuru pārstāvji apšauba zemeņu pavairošanas priekšrocības no sēklām. Viņi uzskata, ka ķīmisko AAL lietošanu var samazināt, radot jaunas, izturīgākas un noteiktam gadalaikam piemērotākas šķirnes. Tāpat ir svarīgi apvienot ražību, izturību un labas garšas īpašības. Ir zināms, ka liela daļa remontanto šķirņu garšas ziņā atpaliek no īsās gaismas dienas šķirnēm.
Šo viedokli neatbalsta selekcijas firma ABZ Seeds, kas pirms dažiem gadiem radīja šķirni ‘Delizzimo’. Tā apvieno labas garšas īpašības ar iespēju pavairot no sēklām. Pērn šo šķirni izmēģināja Zvāgdajkas (Zwaagdijk) pētījumu stacijā, kur to audzēja siltumnīcā ar kombinētu papildapgaismojumu – nātrija augstspiediena un LED lampām. Dēstus audzēja 11 nedēļas un izstādīja pastāvīgā vietā jau ziedošus. Pirmo ražu noņēma oktobra vidū, bet pēc tam augi ražoja no novembra vidus līdz aprīļa vidum. Pirmās šķiras ogu raža sasniedza 10 kg/m2. Šoziem šis pētījumu centrs veic demonstrējuma audzēšanu, ko varēs apskatīt ikviens zemeņu audzētājs.
Audzējot dēstus no sēklām, iegūst veselīgus augus, tāpēc siltumnīcā tie jāaudzē atsevišķi no augiem, kuru stādi audzēti atklātā laukā, jo tie var būt inficēti.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops janvāra numurā
