Jaunās tehnoloģijas rada jaunas vērtības 1
Jaunu tehnoloģiju pieejamība vienmēr nāk komplektā ar globālām izmaiņām visdažādākajās nozarēs un cilvēku ikdienas ieradumos. Tehnoloģijas gan ietekmē mūsu ikdienas darbaspējas, gan arī maina mūsu vērtību uztveri, dažkārt visai radikāli izmainot arī mūsu ikdienu, priekšstatus par dzīvi un galu galā arī motivāciju rīkoties vienā vai otrā veidā.
Bailes no klimata pārmaiņām straujos tempos mudina attīstīt alternatīvas un atjaunojamas energoresursu iegūšanas tehnoloģijas. Tas ir novedis pie kardinālām pārmaiņām auto industrijā, kur visai strauji notiek iekšdedzes dzinēju aizstāšana ar citiem alternatīviem un videi draudzīgākiem dzinēju veidiem.
Šobrīd priekšplānā ir izvirzījušās elektromobiļu nozares intereses, tomēr tai uz pēdām visai cieši seko arī citu videi draudzīgāku risinājumu meklējumi, piemēram, ūdeņraža tehnoloģiju jomā.
Demogrāfiskās izmaiņas un visai straujš veselības nozares izdevumu kāpums valstis mudina arvien lielāku uzmanību pievērst iedzīvotāju dzīvesveida jautājumiem. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju veselību būtiski ietekmē gan apkārtējā vide, gan arī ēšanas paradumi, arvien nozīmīgākas pārmaiņas varam novērot arī tradicionāli visai konservatīvajās nozarēs, kā pārtikas un dzērienu ražošanā.
Divas galvenās tendences ir – ražot veselīgāk, videi draudzīgāk un ilgtspējīgāk vai arī ražot lietas, kas ir mazāk kaitīgas, mazāk vidi ietekmējošas. Jo ir skaidrs, ka daļa sabiedrības nekad pilnībā neatteiksies no visiem kaitīgajiem ieradumiem. Saglabājoties pieprasījumam, saglabāsies arī tā dēvētās “grēku” nozares.
Tomēr ar jauniem risinājumiem un jauniem produktiem ir iespējams mazināt kaitējumu, ko tie nodara dabai vai cilvēka veselībai.
Cilvēki zina, ka saldumu ēšana ir kaitīga zobiem, tomēr saldumu pārdošanas apjomi ik gadu palielinās. Cilvēki zina, ka ļoti daudzi produkti nav veselīgi un to pārmērīga lietošana uzturā veicina aptaukošanos, rada spriedzi organismam un izraisa saslimšanas. Tomēr neveselīgu pārtikas produktu ražošanas apjomi nemazinās.
Līdzīgi tas ir arī ar alkoholu un smēķēšanu – cilvēki apzinās, ka pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga un cigaretes nogalina, tomēr miljoniem cilvēku katru gadu turpina smēķēt.
Tāpēc cilvēkiem, kuri nevēlas vai nespēj kaitīgos produktus vai ieradumus aizstāt ar veselīgiem, arvien biežāk tiek piedāvāts pāriet uz mazāk kaitīgām alternatīvām. Daļai tas var palīdzēt ar laiku pilnībā atteikties no kaitīgajiem ieradumiem, bet tiem, kuri to nespēj, jaunās tehnoloģijas palīdz izvēlēties vismaz mazāk kaitīgu alternatīvu.
Tā, piemēram, pasaulē populārākā dzēriena “Coca-Cola” ražotājs savu pirmo bezcukura variantu veikala plauktos sāka piedāvāt jau 1982. gadā. Šim ražotājam ar saviem bezcukura alternatīvu variantiem ļoti drīz sekoja arī citi atspirdzinošo dzērienu ražotāji.
Vēl viena interesanta tendence – pasaulē arvien lielāku popularitāti iegūst bezalkoholiskais alus un vīns. Pēdējā laikā piedāvājumā parādās pat bezalkoholiskais viskijs un rums.
Līdzīgas tendences ir novērojamas arī pārtikas industrijā – ļoti plašā piedāvājumā ir “bezcukura”, “samazināta tauku satura”, “bioloģiski audzēti” produkti. Domājot par savu veselību, tos arvien biežāk pieprasa arī pircēji veikalos, kas meklē veselīgākas vai vismaz mazāk kaitīgas produktu alternatīvas.
Līdzīgas tendences ir novērojamas arī tabakas industrijā – iepriekš ļoti konservatīvā nozare pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Pēdējā desmitgadē tirgū visai strauji ir ienākušas pilnīgi jauna veida bezdūmu alternatīvas, kas tiek atzītas par mazāk kaitīgiem, samazināta riska produktiem, piemēram e-cigaretes, karsējamā tabaka vai beztabakas nikotīna spilventiņi.
Jaunie produkti savstarpēji ir visai atšķirīgi, tomēr to vienojošais elements, kas tos atšķir no parastajām cigaretēm, ir tāds, ka šie produkti pilnībā izslēdz degšanas procesu un līdz ar to vismaz daļēji samazina kaitīgo vielu uzņemšanu.
Tabakas kaitīguma mazināšanas risinājumiem pasaulē jau ir vairāk nekā septiņdesmit gadus ilga vēsture. Lai arī tabakas korporācijas tikai 2000. gadā atzina tradicionālo cigarešu radīto kaitējumu, tomēr pie “drošas cigaretes”, kas būtu brīva no kaitīgiem elementiem, tās strādā jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem.
Jau tajos gados tika publicēti pētījumi par cigarešu kaitīgumu veselībai un, lai arī slepenībā, tabakas kompānijas tomēr pētīja un centās izstrādāt alternatīvas klasiskajām cigaretēm.
ASV sešdesmitajos gados sāka izstrādāt cigaretes ar filtru, un tās strauji guva atzinību visā pasaulē, jo smēķētāji noticēja, ka tās ir drošākas, kas gan nebūt tā nav. Vēlāk pasaulē tika eksperimentēts ar dažāda stipruma cigaretēm, pasaule iepazina dažādas “vieglās” (no angļu valodas light) cigaretes, kam gan arī bija tikai butaforiska ietekme uz smēķēšanas kaitīguma samazināšanu.
Neskaitāmi ierobežojumi, brīdinājumi un regulāra akcīzes nodokļa paaugstināšana, kas daudzās valstīs tabakas izstrādājumiem garantē augstu tirgus cenu, nav spējusi izskaust smēķēšanu.
Tiek lēsts, ka šobrīd pasaulē ir apmēram viens miljards smēķētāju, bet Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prognozes liecina, ka piecu gadu laikā pasaulē smēķētāju būs vairāk par vienu miljardu.
Tātad – smēķēšanas netikums vismaz pagaidām nevis samazinās, bet katru gadu pieaug un līdz ar to palielinās arī globālais spiediens uz tabakas kompānijām no dažādām veselības aizsardzības organizācijām. Tas savukārt mudina tabakas kompānijas pievērsties mazāk kaitīgu produktu izstrādei.
Zinātnieki jau ir secinājuši, ka tabakas sastāvā esošais nikotīns, ko smēķējot uzņem smēķētājs, ir atkarību izraisoša viela, bet veselībai vislielākos draudus rada tabakas un cigarešu papīra degšana. Aizdedzinot cigareti, tabakas degšanas temperatūra sasniedz pat 600 – 900 grādus. Šajā brīdī sāk izdalīties dūmi, kas satur ap 6000 dažādu kaitīgu ķīmisku savienojumu.
Regulāri ieelpojot šādu ķīmisko “kokteili”, tas atstāj ietekmi gan uz paša smēķētāja, gan apkārtējo, kas pakļauti pasīvās smēķēšanas riskam, veselības stāvokli.
Lai mazinātu kaitējumu, ko smēķētājam un apkārtējiem nodara cigarešu dūmi, tabakas kompānijas strādā pie jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas ļautu saglabāt smēķēšanas sajūtas, bet izslēgtu pašu kaitīgo degšanas procesu.
Viens no risinājumiem, kas ir guvis pārsteidzoši lielu popularitāti, ir karsējamās tabakas tehnoloģija IQOS, kas, kā apgalvo ražotājs, izdala par līdz pat 90% mazāk kaitīgo ķīmisko vielu. IQOS nevis dedzina, bet uzkarsē tabakas stienīti tikai līdz aptuveni 350 grādiem, kas ir pietiekami, lai izdalītos nikotīns un citas aromatizējošas vielas, bet izslēgtu darvas un citu kancerogēno vielu izdalīšanos, kas dominē tradicionālajās cigaretēs.
IQOS izstrādātājs ir viens no tabakas nozares gigantiem “Philip Morris”, kas pie šīs “samazināta riska tabakas izstrādājuma” tehnoloģijas izpētes strādāja vairāk nekā desmit gadus un karsējamo tabaku tirgū piedāvā jau kopš 2016. gada.
Šai jaunajai tehnoloģijai ātri vien radās sekotāji, piemēram, “British American Tobacco” tirgū laidis savu tabakas karsējamo ierīci “Glo”, bet “Japan Tobacco” – tabakas karsēšanas ierīci “Ploom Tech”. Pēc līdzīgas tehnoloģijas darbojas arī e-cigaretes, kur gan netiek karsēta tabaka, bet nikotīnu saturošs šķidrums.
Starptautiskā smēķēšanas kontroles un kaitējuma mazināšanas asociācija SCOHRE ir secinājusi, ka mūsdienās palielinās to cilvēku skaits, kuri vēlas atmest cigarešu smēķēšanu, aizstājot tās ar mazāk kaitīgiem produktiem.
Jaunākie pētījumi liecina, ka nopietnas saslimšanas izraisa tieši tradicionālie tabakas izstrādājumi un tāpēc personām, kuras vēlas atmest smēķēšanu, būtu jānodrošina pieeja mazāk kaitīgām alternatīvām. Tā, piemēram, Lielbritānijas valdība šoruden pat ir pieņēmusi lēmumu uzsākt e-cigarešu ierīču licencēšanu, lai ārsti tās varētu izrakstīt kā medicīniskus līdzekļus smēķēšanas atmešanai.
