Jaunas tehnoloģijas, nevis jaunas apvienošanās 1
Apvienoti telekomunikāciju uzņēmumi neuzrāda labākus eknomiskos rezultātus, tā intervijā “LA”, atbildot uz jautājumu par ieguvumiem no telekomunikāciju uzņēmumu LMT un “Lattelecom” neapvienošanas, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. “Šodienas jautājums ir nevis par kompāniju apvienošanos, bet par jaunu tehnoloģiju kompāniju attīstību,” viņš uzsver.
“Vai abus valstij piederošos telekomunikāciju uzņēmumus atstās brīvā konkurencē vai arī tiek domāts par kādiem sadarbības modeļiem?” jautāju ministram. Šobrīd nē, atzina ministrs, uzskatot, ka ar to, ka valdība kā akcionārs piedalās abu uzņēmumu padomēs, ir pietiekami. “Ekonomikas ministrijai telekomunikāciju tirgū rūp divi aspekti: tirgus attīstība un konkurence. Konkurence ir nodrošināta – mums ir viens no pasaulē labākajiem interneta tīkliem, ko mēs saņemam par vienām no zemākajām cenām. Nākamais, ko mēs skatāmies, Eiropas telekomunikāciju kompāniju attīstība. Nupat žurnālā “Economist” bija raksts, kurā secināts, ka fiksēto un mobilo kompāniju apvienošanās Eiropā neko īsti nav devusi patērētājiem. Tikai pieaugušas cenas. No tā, pieņemot lēmumu, mēs visvairāk baidījāmies. Tādēļ Latvijas valdības lēmums ir neatbalstīt uzņēmumu apvienošanu,” atbildēja ministrs.
Salīdzinājums ar Baltijas kaimiņiem apliecina ministra teikto. Saskaitot kopā LMT un “Lattelecom” apgrozījumu un peļņu, tā ir lielāka nekā Igaunijas un Lietuvas konsolidētajiem telekomunikāciju uzņēmumiem “Telia Eesti” un “Teo LT”/”Omnitel”. Šī gada pirmā ceturkšņa kopējā EBITDA peļņa bija 31,8 miljoni eiro (Igaunijā 19,7, Lietuvā 30,1 miljoni), bet apgrozījums – 91 miljons eiro (Igaunijā 70,1, Lietuvā 83,8 miljoni).
Attiecībā uz telekomunikāciju stratēģiju nākotnē, Latvijas valdība ir nolēmusi pieaicināt starptautisku konsultantu. “Šai tehnoloģiju tirgū izmaiņas notiek milzīgā ātrumā, piemēram, “Netflix”, arī TELE2 piedāvā atvērtās televīzijas paketi. Domāju, ka dažu gadu laikā piedāvājumu pakete strauji mainīsies. Tāpēc šodienas jautājums ir nevis par kompāniju apvienošanos, bet par jaunu tehnoloģiju kompāniju attīstību, kuras piedāvās savus pakalpojumus,” uzskata ministrs.
Interesējos, vai šim viedoklim piekrīt arī otrs akcionārs “TeliaSonera”, kurš brīdināja, ka neapvienošanās gadījumā varētu savas daļas pārdot. Pēc lēmuma pieņemšanas premjers Māris Kučinskis pieļāv, ka Latvija drošības apsvērumu dēļ varētu iegādāties “TeliaSonera” daļas, ja zviedru akcionārs nolemtu pārdot savas daļas abos uzņēmumos.
“Savstarpējās sarunās starp “TeliaSonera” un Latvijas valdību tika minēts, ka, gadījumā Latvijas valdība nereaģēs tā, kā “TeliaSonera” vēlas, tad “TeliaSonera” izskatīs iespēju pārdot savas akcijas brīvā tirgū. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, mums uz telekomunikāciju tīkliem jāskatās kā uz stratēģisko infrastruktūru. No drošības aspekta mums jāspēj Latviju aizsargāt no nevēlama sakaru tīkla īpašnieka.
Šobrīd vēl neesam saņēmuši no “TeliaSonera” nekādu reakciju par viņu tālākajiem nodomiem. Viņi ir pārdomu situācijā. Mēs esam aicinājuši viņus izvērtēt gan konkurences situāciju, gan to, ka abi uzņēmumi ir pietiekami pelnoši. Vai tiešām šai situācijā viņiem ir jāatstāj dabiskais mājas tirgus? “TeliaSonera” nav sniegusi atbildi, ko viņi darīs tālāk. Šis jautājums ir dienaskārtībā. Ja “TeliaSonera” nolems pārdot savas daļas, mums būs jādomā, kā aizsargāt savas intereses,” uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Ministra atbildes uz citiem jautājumiem lasiet “Latvijas Avīzes” piektdienas numurā
IVARA BUŠMAŅA FOTO
“Šobrīd vēl neesam saņēmuši no “TeliaSonera” nekādu reakciju par viņu tālākajiem nodomiem. Mēs esam aicinājuši viņus izvērtēt gan konkurences situāciju, gan to, ka abi uzņēmumi ir pietiekami pelnoši. Vai tiešām šai situācijā viņiem ir jāatstāj dabiskais mājas tirgus?” vaicā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
