Jaunas šķirnes prasa īpašu agrotehniku 0
Katrai šķirnei ir sava īpaša agrotehnika, kas ļauj iegūt maksimālo ražu ar vislabāko kvalitāti. Daudzi tomātu audzētāji ir pieraduši strādāt pēc kādas noteiktas (nereti novecojušas) agrotehnikas un tieši tādēļ dažkārt nespēj novērtēt jauno šķirņu priekšrocības.
Tomato Academy speciālistu ieteikumi šķirnes ‘Zouk’ F1 audzēšanā ļauj ieskatīties mūsdienu agrotehnikā un novērtēt dažu līdz šim nepamanītu faktoru nozīmi. Atgādināšu, ka šinī gadījumā runa ir par audzēšanu minerālvatē, bet vairāki aspekti ir svarīgi, arī audzējot tomātus augsnē vai kūdras renēs.
Biezība un galotnes
Augu biezība ir atkarīga no stādīšanas datuma, audzēšanas apstākļiem (apgaismojuma) un audzēšanas mērķa (vēlamā augu skaita un augļu lieluma vasarā). Jāatceras, ka augu biezība ne vienmēr sakrīt ar galotņu skaitu un stādīšanas attālums mēdz atšķirties no attāluma starp galotnēm vasaras vidū. Tas ir sevišķi svarīgi, izstādot tomātus agrīnos termiņos, kad trūkst gaismas un augi mēdz cits citu noēnot.
Ņemot vērā šķirnes ‘Zouk’ F1 straujo augšanu un garās lapas, ir svarīgi nodrošināt nedaudz lielākus attālumus starp galotnēm nekā citām šķirnēm. Optimālais augu skaits stādīšanas brīdī ir no 2,25–2,5 augi/m2 (attālums starp galotnēm 50–55 cm) līdz 2,8 augi/m2 (attālums starp galotnēm 44 cm). Tomēr attālums var būt arī citāds, ja vasarā ir grūti nodrošināt optimālus apstākļus siltumnīcā. Potētus dēstus veido ar vienu vai divām galotnēm. Dēstus ar divām galotnēm izstāda divas reizes mazākā skaitā, tas ir, ap 1,2 augi/m2. Ļoti agrīnos stādīšanas termiņos var izmantot potētus dēstus ar vienu galotni, izstādot tos 1,2–1,3 augi/m2 un vēlāk izlaižot katram augam papildu dzinumu (pazari) zem pirmā ķekara.
Papildu dzinumus izlaiž noteiktā laikā. Piemēram, stādot janvārī, papildu dzinumus izlaiž 7.–10. kalendāra nedēļā. Stādot pēc 1. februāra, var uzreiz nodrošināt nepieciešamo augu skaitu vai izlaist papildu dzinumu 9.–10. nedēļā.
Stādījuma sabiezinājums ietekmē augļu lielumu vasarā. Piemēram, ar augu biezību 2,5 galotnes/m2 vidējā augļa masa vasarā būs 150–170 g (30% B lieluma, 60% BB un 10% BBB), turpretī ar augu biezību 3,1 galotnes/m2 vidēja augļa masa vasarā būs 130–150 g (50% B un 50% BB lieluma). No vienas puses, lielāks sabiezinājums nozīmē mazāka lieluma augļus, bet, no otras puses, augļi ir vairāk izlīdzināti un neprasīs daudz šķirošanas darba.
Kaut arī ‘Zouk’ F1 nav lielaugļu šķirne, tiek rekomendēta ķekaru normēšana, it sevišķi agri stādītiem augiem. Pārmērīgs augu noslogojums ar augļiem gaismas trūkuma apstākļos novājina augus un izraisa kopražas kritumu. Tikai spēcīgi (kaut arī ģeneratīvi) augi spēj nodrošināt augstu ražu. Ķekaru normēšana ir atkarīga no sējas laika.
Augu iesakņošanās periods
Kaut arī šķirnei ‘Zouk’ F1 piemīt spēcīga sakņu sistēma, augi ne vienmēr labi iesakņojas minerālvates blokā. Tomēr no labas sakņu attīstības ir atkarīga visa turpmākā augšana un ražas veidošanās. Visām tomātu šķirnēm (un ‘Zouk’ F1 it sevišķi) spēcīga sakņu sistēma nozīmē:
spēcīgu augu ar ģeneratīvo īpašību pārsvaru;
karstuma radīto problēmu (ūdens apgādes grūtības, vājas galotnes) novēršanu vasarā;
sausās galotnes puves augustā, septembrī novēršanu;
laba augu stāvokļa uzturēšanu līdz audzēšanas perioda beigām.
Un vēl, spēcīgi augi ir veseli, tie mazāk cieš no slimībām (tostarp pelēkās puves), sevišķi audzēšanas perioda beigās.
Ja neizdodas panākt sakņu sistēmas attīstību audzēšanas sākumā, arī vēlāk to nevarēs panākt.
Aktīvais klimats ir tādi mikroklimata apstākļi, kas veicina augu aktīvo augšanu. Lai augi intensīvi attīstītu saknes, tiem intensīvi jāaug, tātad jānodrošina aktīvs klimats, it īpaši gaismas trūkuma apstākļos, kad siltumnīcā ir par siltu. Parasti vēlāk (sākot ar februāri) stādītiem tomātiem sakņu sistēma ir labāka, jo tie aug garākā gaismas dienā ar intensīvāku apgaismojumu.
Vislabāk saknes attīstās, ja pēc izstādīšanas pieturas labs, saulains laiks. Tad aktīvais klimats siltumnīcā veidojas dabiski. Ja izstādīšana sakrīt ar ilgstoši apmākušos laiku, aktīvais klimats jārada pašiem. Tas nozīmē, ka apkures caurules, kas novietotas virs grīdas, jāuztur 40–45 oC temperatūra, bet vēdlogi jāver vaļā. Svarīga ir arī substrāta temperatūra, kas bieži vien ir pārāk zema. Optimāli sakņu attīstības laikā tai jābūt 18–20 oC līmenī. Nodrošināt šādus apstākļus siltā ziemā nav viegli, sevišķi, ja izmanto siltumu taupošus ekrānus. Taupot siltumu, pēc vēlamās gaisa temperatūras sasniegšanas audzētāji mēdz atslēgt siltuma padevi reģistros. Tā mēdz rīkoties gan dienā, gan naktī, audzējot tomātus zem siltuma ekrāniem. Šādos apstākļos temperatūra vates blokos var nokristies līdz pat 14 oC, kas neveicina pareizu sakņu sistēmas attīstību.
Šeit ir svarīgi divi faktori. Arvien biežāk tomātu audzētāji lieto V veida uzsiešanu, un šinī gadījumā attālums starp blokiem un apsildes caurulēm ir lielāks, nekā strādājot tradicionāli, tādēļ ir grūtāk nodrošināt optimālu temperatūru vates blokā. Ja tomātus audzē pakaramā renē, attālums līdz caurulēm ir vēl lielāks. Šeit labs risinājums varētu būt papildu apsildes polietilēna caurules izvietošana tieši zem bloka vai tā sauktas veģetatīvās apsildes lietošana. Pēdējā gadījumā cauruli novieto 20–25 cm attālu no blokiem. Jā šādu iespēju nav, atliek vairāk sildīt caurules uz grīdas un vienlaikus vēdināt siltumnīcu (kas ar šodienas siltumenerģijas cenām nav izdevīgi).
Aukstā ziemā veidojas pretējā situācija. Cauruļu temperatūra tiek uzturēta minimālā līmenī gan dienā, gan naktī, un drīzāk jābaidās no augu un vates bloku pārkāršanas pārāk karsto cauruļu dēļ. Šinī gadījumā jāseko, lai cauruļu temperatūra nepārsniegtu 55–60 oC.
Vates mitrums
Sakņu sistēmas attīstību ļoti lielā mērā ietekmē vates bloka mitrums. Parasti bloki ir par mitru un par aukstu. Kamēr augļi vēl neveidojas, augi labi pacieš pazeminātu mitrumu un tā trūkuma vizuālās pazīmes parasti netiek novērotas. Sakņu sistēmas veidošanas laikā jācenšas uzturēt blokos iespējami zems mitruma līmenis. Piemēram, ja tomātus izstāda janvāra sākumā, pirmajās divās nedēļās laista ne vairāk par 100 ml uz dzinumu dienā, bet, ja laiks ir ļoti tumšs, bet bloki mitri, var atturēties no pēdējās laistīšanas reizes. Šinī periodā augiem dienas vidū jābūt tumši zaļā krāsā. Ja tie ir gaiši, tātad pārlaistīti. Šādu sausu režīmu uztur, līdz pirmie augļi sasniedz valrieksta lielumu. Turpmāka bloku iekaltēšana draud ar sausās augļu galotnes puves veidošanos.
Mikroklimats audzēšanas sākumā
Tāpat kā daudzas citas tomātu šķirnes, ‘Zouk’ F1 audzēšanas sākumā ir nepieciešama ģeneratīvās attīstības veicināšana, sevišķi tādēļ, ka šai šķirnei piemīt veģetatīvs raksturs.
Lai novērstu problēmas ar pirmo augļu aizmešanos, jāievēro daži nosacījumi.
Visas diennakts laikā (24 h) gaisa temperatūrai jābūt saskaņotai ar gaismas apstākļiem, jānodrošina lielā dienas un nakts temperatūras (tā sauktā DIF) starpība. Tas nozīmē, ka dienas vidū uz īsu brīdi jāpaceļ temperatūra, bet tā sauktajai pirmsnakts temperatūrai jābūt pietiekami zemai. Patiesībā to ir ļoti grūti panākt, jo vēdināt siltumnīcu dienas beigās janvārī vai februārī ir tīrais neprāts. Siltumnīcu saimniecībās, kur nav bufera, šinī gadalaikā pirmsnakts temperatūras kritumu var panākt vienīgi ar apkures atslēgšanu uz relatīvi neilgu laiku. Tāpat rīkojas arī tad, kad laiks apmācies, bet temperatūras starpībai jābūt zemākai.
Visu laiku jācenšas nodrošināt aktīvo klimatu, uzturot caurulēs uz grīdas temperatūru 45–50 oC. Siltajās ziemās tas nozīmē, ka vienlaikus jāvēdina siltumnīca. Siltas lejaskontūra caurules ir ļoti svarīgas, ja siltumnīcā tiek izmantoti siltuma ekrāni, un it sevišķi, ja tiek lietots nekustīgs polietilēna plēves ekrāns. Šādos apstākļos ir nepieciešama neliela vēdināšana, ja gaisa temperatūra siltumnīcā ceļas par daudz. Naktī caurulēs jāuztur zemāka temperatūra, piemēram, 30 oC.
Aktīvā klimata rādītājs ir gaisa mitruma deficīts (HD). Tas nedrīkst būt zemāks par 3,5 g/m3.
Kad augi kļūst lielāki un iztvaiko vairāk ūdens, siltumnīcā var būt pārāk mitrs. Šinī gadījumā ar vēdināšanas palīdzību jānodrošina relatīvais gaisa mitrums 75–80%.
Jāuztur optimālais lapu skaits uz auga. Ja augšana kļūst pārāk intensīva, var līdzēt jauno lapu izņemšana no auga galotnes, sevišķi svarīgi tas ir potēto tomātu audzēšanā. Vēlāk var būt nepieciešama lapu izņemšana auga vidusdaļā, lai zemākie ķekari tiktu labāk apgaismoti.
Svarīgi uzturēt blokā EC 5–6,5 mS/cm līmenī, kā arī nodrošināt pareizu P un K attiecību.
Dienām kļūstot garākām un gaišākām, gaisa temperatūra pakāpeniski jāceļ tā, lai augi augtu maksimāli strauji, bet pareizi (jālīdzsvaro veģetatīva augšana un ģeneratīva attīstība). Līdz 5. ķekara ziedēšanai temperatūru var strauji celt vienlaikus ar apgaismojumu. Augstāka temperatūra gan dienā (dienas plato uz grafika), gan naktī (pēc saulainas dienas) dod ļoti labu efektu un nodrošina pareizi attīstītu augu.
Sākoties 5. ķekara ziedēšanai, apsildi var nedaudz ierobežot, bet, ziedot 6. ķekaram, gaisa temperatūru vairs nesaskaņo ar apgaismojumu. No šī brīža jācenšas uzturēt tā saukto plakano klimatu (gaisa temperatūras diennakts grafikam jābūt gandrīz plakanam), uzturot tikai nelielu gaisa temperatūras starpību dienā un naktī. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka grīdas cauruļu temperatūra 40 oC nodrošina aktīvo klimatu. Ja siltumnīcā kļūst par karstu, jāvēdina.
Par temperatūras grafikiem tomātu audzēšanā vairāk varat lasīt Agro Topa 2008. gada marta numurā.
Sāļu koncentrācijas vadība
Tomātu audzēšanā ļoti svarīga ir pareizas sāļu koncentrācijas (EC) uzturēšana gan barības šķīdumā, gan vates blokā. Šķirnei ‘Zouk’ F1 EC blokā nedrīkst būt augstāka par 4,5 mS/cm. Nepieciešams regulāri kontrolēt šo rādītāju un laikus koriģēt barības šķīduma koncentrāciju tā, lai nodrošinātu pietiekamu bloka mitrumu.
Vasarā, kad siltumnīcā jācīnās ar karstumu (virs 30 oC), barības šķīduma koncentrācija jāpazemina līdz EC 2,4 mS/cm, vienlaikus visu dienu nodrošinot drenāžu 30–40%. Vienlaikus jāpievērš uzmanība laistīšanas devām un biežumam. Vislielākā apgaismojuma laikā, piemēram, jūnijā no plkst. 10 līdz 16, jālaista ik pēc 12–15 min, bet mazās devās (80 ml). Tas nodrošina labu auga galotnes apgādi ar ūdeni un novērš augļu sausās galotnes puves veidošanos. Kopējā barības šķīduma deva šinī laikā ir 10–12 l/m2, ja drenāža 30–40%.
Augusta vidū laika apstākļi mainās (naktis kļūst garākas, bet gaisa temperatūra vēl joprojām ir augsta), tādēļ laistīšanu pakāpeniski ierobežo. Ir ļoti svarīgi laikus veikt pēdējo laistīšanu, lai naktī augi būtu sausi, tas samazina pelēkās puves briesmas. Tomēr karstā laikā laistīšanas devai dienā jābūt pietiekami lielai.
Īstā miltrasa
Šķirne ‘Zouk’ F1 nav īstās miltrasas toleranta, bet nav arī īpaši ieņēmīga. Tomēr ir nepieciešams laikus veikt augu aizsardzības pasākumus. Ļoti efektīva ir regulāra sulfuratoru lietošana naktīs, sākot no februāra vidus. Latvijā sulfuratorus (aparātus sēra iztvaikošanai) izplata SIA ATS. Sēra lietošana ir efektīvs miltrasas novēršanas paņēmiens arī citu tomātu šķirņu audzēšanā.
Mēslošana
Šķirnei ‘Zouk’ F1 nav īpašu mēslošanas prasību. Visā audzēšanas periodā tiek lietota standarta barības šķīduma receptūra. Vasarā daļu kālija var iedot hlorīda formā, tomēr jāseko, lai kopējais hlora daudzums 1 l barības šķīdumā nepārsniegtu 100 mg. Pirmajās audzēšanas nedēļās jānodrošina pietiekami daudz fosfora. Barības šķīdumam var pievienot ortofosforskābi. Vēlāk, sākoties ražas novākšanai, fosforu uztur samērā zemā līmenī (45–50 mg/l). Audzējot šķirni ‘Zouk’ F1, nav ieteicams lietot amīda formas slāpekli (karbamīdu), tāpat jābūt uzmanīgiem ar amonija nitrātu. Parasti, ja augi tiek audzēti pareizi, šādas slāpekļa formas lietošana nav nepieciešama.
