Jaunās Saeimas frakcijas pārliecinātas par savu saliedētību, ziņo “de facto” 0
Deputāti, kuri, negribot palikt opozīcijā, pamet savu frakciju vai Saeimas frakcijas, kas sašķeļas vēl pirms jaunā parlamenta sanākšanas. Latvijas nesenā politiskā vēsture ir visai bagāta ar šādiem un līdzīgiem gadījumiem, atgādina Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
13.Saeimā ievēlēto partiju līderi ir pārliecināti, ka ar viņu partiju frakcijām nekas tāds tuvākajā laikā nenotiks.
Valaiņa uzticība ZZS
Vēlēšanu nakts Zaļo un Zemnieku savienības līderiem (ZZS) bija saspringtas gaidīšanas laiks. Svinību vietā Zemkopības ministrijā ieplānotā dzīvā mūzika tā arī nesāka skanēt. Visi vērās televizoros un ekrānā, uz kura tika projicēti rezultāti no Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas.
Kādā brīdī blakus sēdēja arī ilggadējais ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un partijas jaunpienācējs, Saeimas deputāts Viktors Valainis. Tobrīd viņi vēl nezināja, ka Valainim tiks viens no diviem ZZS mandātiem Zemgales apgabalā, bet Brigmanis paliks pirmais aiz strīpas.
Valainim šīs bija jau trešās vēlēšanas. Pirms septiņiem gadiem viņš ienāca politikā no Zatlera Reforma partijas, kuru pameta vēl pirms 11.Saeimas pirmās sēdes tā dēvētā “Olšteina sešinieka” sastāvā. Pēc tam viņš iestājās Jēkabpils Reģionālajā partijā, kura pirms četriem gadiem Valaini deleģēja kandidēt “Vienotības” sarakstā.
Gan Reformu partija, gan “Vienotība” zaudēja valsts finansējumu par pārkāpumiem vēlēšanu kampaņā, trešajām personām reklamējot vairākus deputātus, tostarp Valaini. Šā gada sākumā Valainis “Vienotības” frakciju atstāja un faktiski pievienojās ZZS.
Vai Brigmanis, kuram vismaz pagaidām Saeima būs jāatstāj, nav bažīgs, ka Valainis pametīs arī viņu frakciju, kurai draud palikšana opozīcijā?
“Tādas pārmaiņas cilvēks var veikt vienu, divas reizes, bet ja tas kļūst par absolūtu regularitāti, tad tas cilvēks var sevi vienkārši politikā pazaudēt,” klāsta Brigmanis.
“Ja Valaiņa kungs vēlas sevi ilgstoši saglabāt politikā, bet nevis būt, godīgi sakot, viendienītim, tad šis brīdis viņam būs diezgan izšķirīgs – pārbaudīt viņa raksturu. Kā viņš ir gatavs būt tur, kur ir, vai arī meklēt sev jaunus izaicinājumus,” uzsver politiķis.
Brigmanis gan pauž cerību, ka Valainis, kurš ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, tomēr paliks ar Latvijas Zemnieku savienību arī krīzes brīdī.
To apgalvo arī pats Valainis: “Arī strādājot opozīcijā mēs iestāsimies par to, lai reģioni tiktu attīstīti, tai skaitā par visām lauku skolām, par sociālajiem jautājumiem – tie visi ir tie darba kārtības jautājumi, kas no trases nenoņemas šobrīd. Par tiem visiem jāturpina strādāt.”
Kaimiņš: “KPV LV” ir saliedētākā partija Latvijā
Lielākais pārbaudījums darbs Saeimā parasti gan izrādās tajā pirmo reizi ievēlētajiem spēkiem, jo, ikdienā strādājot kopā, nereti atklājas būtiskas viedokļu atšķirības.
Partija “KPV LV” saviem kandidātiem pat bija likusi parakstīt līgumu, kas lika nolikt deputāta mandātu, atstājot frakciju. Vēlāk gan partijas vadība publiski skaidroja, ka juridiski saistošs tas neesot.
Tomēr par tagad ievēlētajiem partijas biedriem “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš neuztraucoties: “Es esmu par viņiem drošs. Tādā ziņā man par viņiem nebūtu jāuztraucas par to, ka viņi varētu kaut kāda veida pagriezienus uztaisīt – izstāties no frakcijas vai aiziet uz kādu citu frakciju.
Nē, nē. Mēs esam tik daudz pārcietuši kopā, tik daudz sitienus izturējuši kopā, ka es domāju, ka mēs esam stiprākā, tiešām stiprākā un saliedētākā partija Latvijā.”
Kaimiņš nav vienīgais, kam “KPV LV” frakcijā būs deputāta pieredze. Savulaik “Vienotības” Saeimas frakcijā Latgales partiju pārstāvēja Janīna Kursīte, kura tagad vienīgā spēja kļūt par deputāti no “KPV LV” Latgales saraksta.
Mandātu Daugavpils novada deputāte, kuras vārds gandrīz sakrīt ar citu politiķi un pazīstamu folkloristi, ieguva no 10.vietas sarakstā. “Šeit vienkārši arī sarakstā [bija] neatpazīti priekš Latgales cilvēki.
Latgalieši ir tāda tauta, ka viņi tomēr izvēlas savu latgaļu cilvēku, nevis no Rīgas vai kādu ministru,” skaidro Kursīte.
JKP mācās no kļūdām
Tikpat pārliecināta par saviem deputātiem ir arī Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras vēlētāji turklāt ir atbalstījuši JKP līderus visos apgabalos.
Pēc pagājušajām pašvaldību vēlēšanām partija ieguva Ķekavas mēra amatu, tomēr drīz vien Viktorija Baire no JKP aizgāja. Šo pieredzi partija esot ņēmusi vērā, apgalvo JKP valdes locekle Juta Strīķe.
“Es esmu pilnīgi droša par mūsu Saeimas sastāvu. Nekādu pārsteigumu mums tur nav un būt arī nākotnē nevar. Mēs tiešām par to ļoti rūpīgi domājām un arī analizējām tās kļūdas, kuras ums nelielas bija uz pašvaldību vēlēšanām, simtreiz pārdomājām,” stāsta Strīķe.
Viņa apgalvo, ka JKP kā pirmā kandidātu sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza tāpēc, ka
skaidrība par tiem bija jau sen – visi ir partijas biedri, un neviens neesot uzņemts pēdējā brīdī.
“Saskaņas” rindās lielākā daudzveidība
Lielāka daudzveidība šoreiz būs lielākajā 13.Saeimas frakcijā – “Saskaņā”. Tās sastāvā darbosies gan tajā jau vairākus sasaukumus nostrādājušie deputāti, gan “Saskaņas” pārstāvji no pašvaldību domēm, gan neilgi pirms vēlēšanām partijai piesaistītie.
Dažas no tām reklamēja arī avīzes “Dienas Bizness” milzu tirāžā bez maksas izplatītais speciālizdevums.
“Man ir ļoti liela pārliecība, ka mūsu komanda ir stipra un ka šie jaunie cilvēki padarīs komandu, katrs ar savu pieredzi, citādāku un stiprāku.
Bet, protams, jebkurai partijai vienmēr notiek gadījumi, kad viens vai divi rīkojas atbilstoši savam kaut kādam prātam. Mūsu jaunajā vecajā frakcijā es tādus riskus nesaskatu,” pārliecināts “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
“Attīstībai/Par” jau norūdījusies vēlēšanās
Savukārt šogad izveidotajai apvienībai “Attīstībai/Par” Saeimas frakcijā līdzīgā skaitā būs gan “Kustības Par!”, gan “Latvijas Attīstībai” pārstāvji. Abu partiju līderi apgalvo, ka frakcija būšot saliedēta, jo arī kampaņas laikā partijas ar savstarpējo svītrošanu neesot nodarbojušās.
Tas, ka, piemēram, Rīgas saraksta apakšgalā nokļuvuši divi “Latvijas Attīstībai” valdes locekļi, neesot saistīts ar partiju konkurenci, uzskata partijas valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
“Ja mēs paskatāmies Rīgas kandidātu sarakstu, izņemam ārā atsevišķus vairāk pazīstamus uzvārdus un paskatāmies uz tiem, kas paliek – vidēji vai maz pazīstamāki kandidāti, jauni cilvēki politikā, tad faktiski viņu svītrojumu skaits ir aptuveni identisks.
Izņemot daži gadījumi, kad ir vairāk, un tie ir visi cilvēki ar, diemžēl, bet ne latviskiem vārdiem un uzvārdiem,” stāsta Pūce.
Nesaskaņas apvienībā noraida arī “Kustības Par!” vadītājs Daniels Pavļuts.
“Mums viss ir kārtībā. Apvienība ir apmierināta ar rezultātiem, apvienība ir kampaņas gaitā saliedējusies, kļuvusi par reālu kopīgu spēku, un tā arī mēs plānojam nākamajā Saeimā strādāt,” kokmentē Pavļuts.
“Jaunā “Vienotība”” un Nacionālā apvienība pārāk mazas, lai šķeltos
Vismazākā frakcija būs “Jaunā “Vienotība””, kurai šķelšanās riski izskatās vismazākie, jo tajā visi arī līdz šim pārstāvējuši “Vienotību” Saeimā vai valdībā.
Līdzīgi ir ar Nacionālo apvienību, kurā pieredzējušiem parlamentāriešiem un kultūras ministrei pievienojas divi cilvēki no pašvaldībām un palielinās vēsturiski no “Visu Latvijai” nākušo politiķu īpatsvars.
Visi “de facto” aptaujātie partiju līderi pauda pārliecību, ka viņu frakcijas noteikti neizjuks. Tomēr raidījums “de facto” atgādina, ka līdzīgu ticību Zatlera Reformu partijas deputātiem savulaik publiski pauda arī Valdis Zatlers.
Tas gan notika pirms “Olšteina sešinieka” aiziešanas, jo pēc tās viņš atzina, ka kandidātu sarakstu gatavošanas sprinta skrējienā pieļautas kļūdas.
