Jaunas preču viltojumu atpazīšanas zīmes – mārketinga instruments 0
Reaģējot uz regulārām ziņām par viltotu preču atklāšanas gadījumiem, uzņēmums “LAIP” (legāls, autentisks, identificēts produkts) radījis identificējošu uzlīmju marķēšanas sistēmu, kas kalpotu kā papildu aizsargmehānisms, lai atpazītu oriģinālu no viltojuma.
“Mēs sevi pozicionējam kā informācijas sniedzējus, tāpēc piedāvājam šo produktu identificēšanas uzlīmi tikai ražotājiem un oficiālajiem preču izplatītājiem,” uzsver SIA “LAIP” vienīgais īpašnieks un valdes loceklis – ventspilnieks Artūrs Lūsis. Patērētājam, redzot produktu ar šādu uzlīmi, ir iespēja to pārbaudīt gan “LAIP” mājas lapā, gan sūtot īsziņu ar kodu, lai saņemtu apstiprinājumu, ka numurs ir unikāls un produkts ir reģistrēts sistēmā, kas nozīmē, ka tas ir autentisks. “Mēs vadām informāciju no izplatītāja līdz patērētajam.”
2012. gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (VP ENAP) konstatēja 113 “Apple iPhone” viltojumu gadījumus.
Uzrunāju “Latvijas Mobilo telefonu” (“LMT”), kas ir oficiālais “iPhone” izplatītājs Latvijā, lai noskaidrotu uzņēmuma viedokli par “LAIP” sistēmas lietderību, aizsargājot gan izplatītāju, gan patērētāju. “LMT” preses sekretāre Elīna Lidere apliecināja, ka “‘LMT” produktus iegādājas no ražotāja un tā ir 100% garantija, ka preces “LMT” veikalos ir autentiskas.
Tāpēc gan mūsu, gan citu operatoru klienti, iegādājoties telefonus, datorus un citas ierīces “LMT” veikalos, ir droši, ka tās nav viltojums”. Uzņēmums ir pārliecināts, ka viņiem nav nepieciešamības pēc citu veidu apliecinājumiem produktu kvalitātei, to skaitā “LAIP” pakalpojumiem.
Arī SIA “Altia”, kas importē un izplata sava zīmola alkoholiskos dzērienus Latvijā, uzskata, ka viņu produktiem papildu aizsargmehānismi nav nepieciešami. Vitolds Bremmers, SIA “Altia” tirdzniecības direktors un Alkohola ražotāju un tirgotāju asociācijas (ARTA) valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka pretviltojuma pazīme ir akcīzes marka, kur katrai pudelei ir unikāls kods. Šo unikālo kodu arī var pārbaudīt un noskaidrot, kam šī akcīzes marka ir izsniegta un kādam produktam aiz markas ir jābūt. “Protams, mums tirgū ir ļoti daudz nelegālā alkohola, taču tas nav piesegts ar pretviltojuma pazīmēm,” stāsta V. Bremmers. Viņaprāt, patērētājs, kas iegādājas viltotu preci, ļoti labi to saprot, jo šis alkohols ir atpazīstams un lielākoties to var iegūt tikai nelegālajā tirgū.
“No mūsu uzņēmuma viedokļa nav jēgas investēt līdzekļus un paaugstināt produkcijas pašizmaksu, izmantojot papildu aizsargmehānismus. Konkrēto “LAIP” sistēmu var lietot tikai mārketinga veicināšanai,” uzskata SIA “Altia” pārstāvis.
Taujāts par jaunā pakalpojuma izmaksām, A. Lūsis norāda, ka marķēšanas uzlīmju cena būs atkarīga no pasūtījuma apjoma, taču pagaidām aplēses ir, ka viena uzlīme maksās no trim līdz 15 santīmiem. Gadījumā, ja izplatītājs izvēlas izmantot šo sistēmu, “produkta cena varētu palielināties par 5 – 20 santīmiem”, stāsta A. Lūsis. Tas, vai šī cenas starpība būs jāsedz patērētājam, būs atkarīgs no izplatītāja, taču “LAIP” vadītājs uzskata – ja patērētājs var iegādāties apģērbu par 80 latiem, tad viņam vismaz būtu garantija, ka tas ir oriģināls, nevis viltojums, kam tikai uzšūta zīmola birka.
“LAIP” preču identificēšanas sistēma ir pieejama aptuveni pusgadu un līdz šim to vēl nav izmantojis neviens ražotājs vai preču izplatītājs. A. Lūsis uzskata, ka tie ražotāji un izplatītāji, kuri grib izcelt savu produktu tirgū un pierādīt saviem klientiem tā simtprocentīgu autentiskumu, izmantos viņu piedāvātās uzlīmes. Sistēma ir veidota, ņemot vērā veiksmīgo Krievijas un ASV pieredzi, kur viltoto preču īpatsvars ir īpaši augsts. “Protams, tās ir papildu investīcijas un es pieļauju, ka ne visi tās izmantos,” taču viņš cer, ka šī sistēma iedzīvosies arī Latvijas tirgū, lai mēs varētu būt droši par šo preču kvalitāti.
2012. gadā Latvijā konstatētas un izņemtas viltotas preces vairāk nekā 332 tūkstošu latu vērtībā, vēstī ENAP pārvalde. Visbiežāk tiek viltota dažādu zīmolu parfimērija, apavi, rūpniecības preces un apģērbi, tāpat viltoti arī uztura bagātinātāji, medikamenti, mobilie telefoni un vairāki alkohola un pārtikas zīmoli.
