Jaunas paaudzes Zemes pavadoņi palaisti: soli tuvāk Eiropas astronautam kosmosā? 1
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jūlija nogalē no kosmodroma Franču Gviānā izplatījumā tika nogādāts 3,5 tonnas smags jaunas paaudzes satelīts “Eutelsat Quantum”.
Tas bija publiskā un privātā sektora partnerības kopprojekts, kurš aizsākās pirms pieciem gadiem un kurā bija iesaistīti satelītu būvējušie “Airbus Defence and Space” un britu “Surrey Satellite Technology”, par palaišanu orbītā atbildīgais “Arianespace”, kā arī Eiropas Kosmosa aģentūra jeb EKA un Eiropas satelītkomunikāciju organizācija “EUTELSAT”.
Turklāt nesējraķete “Ariane 5” naktī uz 31. jūliju nogādāja kosmosā vēl vienu telekomunikāciju satelītu – sešas tonnas smago “Star One D2” pēc Dienvidamerikas lielākā sakaru operatora “Embratel” pasūtījuma.
Steigšus var doties palīgā
Savukārt “Eutelsat Quantum” piesaista uzmanību nevis ar svaru vai 200 miljonu eiro izmaksām (EKA ieguldīja 80 miljonus), bet inovatīvu tehnoloģiju izmantojumu. To ir iespējams kurā katrā laikā pārprogrammēt dažās minūtēs. Kā sacīts Eiropas Kosmosa aģentūras paziņojumā, ja, piemēram, “atgadās dabas katastrofa, satelīta kapacitātes var tūlīt pat pozicionēt virs attiecīgās zonas”.
Parasti tamlīdzīgas manipulācijas ar satelītu, kas atrodas aptuveni trīsdesmit piecu tūkstošu kilometru augstumā, aizņem vairākas dienas. Tādējādi tas ir pasaulē “pirmais satelīts, kas spēj mirklī pielāgoties klienta vajadzībām un apkalpot jebkuru zemeslodes reģionu”.
Izstrādātāju uztverē šis revolucionārais jaunievedums apliecina eiropiešu varējumu un spējas sasniegt kāroto stratēģisko autonomiju konkrētajā jomā. Eiropas Kosmosa aģentūra, tiesa, nav Eiropas Savienības iestāde, kaut gan absolūtais vairākums no EKA divdesmit divām dalībvalstīm ir arī ES dalībvalstis. (Latvija pērnvasar ieguva EKA asociētās valsts statusu.) Aģentūras savrupais raksturs ļauj tai sadarboties ar Šveici, Norvēģiju un, kas pēc breksita sevišķi svarīgi, – arī ar Apvienoto Karalisti.
Dalībvalstu partnerībā
Šogad jūnijā tika parakstīts partnerības līgums, kas paredz, ka Eiropas Savienība atvēlēs EKA realizējamajiem projektiem 8,7 miljardus eiro.
Minēto partnerību no ES puses iemiesos Prāgā izvietotā Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA). Savukārt Eiropas Komisijas paspārnē izveidotais Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts tieši atbild par ES īstenotajiem pasākumiem, tostarp Zemes novērošanas programmu “Copernicus”, Eiropas globālo navigācijas satelītu sistēmu “Galileo” un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma sistēmu (EGNOS).
Pilnveidotai “Galileo” sistēmai nākotnē var būt svarīga loma autonomo transporta veidu attīstībā. Līdzīgi kā programma “Copernicus” varētu kļūt neaizstājams instruments datu vākšanā par klimata pārmaiņām un Zemes stāvokli.
Kosmosa nākotne
Vienlaikus EKA joprojām sniedz un turpinās sniegt būtiskāko zinātnisko un tehnisko ieguldījumu Eiropas Savienības jaunajā kosmosa programmā 2021.–2027. gadam, kuru ES Padome un Parlaments galīgajā redakcijā apstiprināja aprīlī un kuras budžets ir 13,2 miljardi eiro.
Saskaņā ar nozares atbildīgā komisāra Tjerī Bretona prognozēm 2024. gadā vajadzētu parādīties arī jaunās paaudzes “Galileo” satelītiem. Janvārī Eiropas Komisija konkursa kārtībā uzticēja divpadsmit šādu satelītu būvi Francijas un Itālijas uzņēmumam “Thales Alenia Space” un “Airbus Defense and Space” par 1,47 miljardiem eiro.
Tāpat vajadzētu tikt iedzīvinātiem vēl vairākiem projektiem. Varbūt beidzot piepildīsies iecere ar Eiropas nesējraķeti palaist kosmosā Eiropas astronautus.
Jo, kā sacījis Bretons, “mums jābūt dinamiskākiem, inovatīvākiem un jāuzņemas vairāk risku”. Savukārt EKA ģenerāldirektors Jozefs Ašbahers pēc partnerības līguma parakstīšanas ar ES atgādināja, ka Amerikas Savienotās Valstis piešķir nozarei piecas, sešas vai pat septiņas reizes vairāk naudas nekā eiropieši.
Bet vispirms jātiek skaidrībā, ko tieši “Eiropa grib paveikt” un ciktāl iet, kas, viņaprāt, būtu diskusijas vērta tēma kosmosa politikai veltītā samitā nākamā gada sākumā.
