Jaunās nozvejas kvotas pa prātam vairumam Latvijas zvejnieku 0
Eiropas Savienības (ES) piešķirtās nozvejas kvotas vairumu Latvijas zvejnieku apmierina, lai gan atsevišķiem nozares uzņēmumiem varētu būt problēmas, atzina Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.
“Piecām no 26 nozarē esošajām firmām būs problēmas, jo mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinātas par 15%, neraugoties uz mencu zvejas iespēju palielinājumu Baltijas jūras rietumu daļā. Šīm piecām firmām nav citu zivju, izņemot mencas, līdz ar to tām būs apgrozījuma kritums,” sacīja Voits, pieļaujot, ka daļa no šiem zvejniecības uzņēmumiem varētu apvienoties, bet kāds varētu pārdot savus kuģus un pārtraukt zvejot.
Vienlaikus viņš sacīja, ka vairumam Latvijas zvejnieku, pateicoties piešķirtajām zvejas kvotām, nākamgad būs lielākas zvejas iespējas.
“Palielinājums brētliņu kvotai Baltijas jūrā un reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī ir daudz lielāks nekā reņģu kvotas samazinājums Baltijas jūrā, tāpēc tiem, kas strādā ar reņģēm un brētliņām, nākamgad palielināsies ieņēmumi,” sacīja Voits.
Viņš piebilda, ka minēto apstākļu dēļ Latvijas zvejniekiem jādomā, kā palielināt zivju pārstrādes jaudas un kur realizēt zivis. Ja nozares asociācijai, kā plānots, līdz gada beigām izdosies nodot ekspluatācijā miltu un eļļas rūpnīcu, problēmu šajā ziņā nebūs. Arī šā gada sākumā nozares uzbūvētā saldētava Ventspilī tam lieti noderēs.
Pēc Voita sacītā, kopumā Latvijas zvejniekiem pārsteigumu nebija par piešķirtajām kvotām zivju krājumiem Baltijas jūrā 2019.gadam.
Jau vēstīts, ka ES ministru padomē par Latvijas zvejniekus interesējošiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2019.gadam apstiprinātā vienošanās paredz, ka mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinātas par 15% jeb par 365 tonnām un nozvejas kvota Latvijai būs 2060 tonnas. Turpretī mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā palielinājušās par 70% jeb par 141,4 tonnām un nozvejas kvota Latvijai būs 343,4 tonnas.
Brētliņu zvejas iespējas par 3% palielinātas, kas Latvijas zvejniekiem 2019.gadā papildu nozīmē 1171 tonnas brētliņu zvejas iespējas – nozvejas kvota Latvijai noteikta 37 460 tonnas.
Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī būs 7% zvejas iespēju pieaugums, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir par 1101 tonnu vairāk – kvota noteikta 16 708 tonnas.
Reņģu nozvejas kvota Baltijas jūrā krājuma pasliktināšanās dēļ samazināta par 26%, kas Latvijas zvejniekiem nozīmē 1636 tonnu samazinājumu. Nozvejas kvota Latvijai noteikta 4723 tonnas, ko galvenokārt izmanto kā piezveju brētliņu zvejā.
Tikmēr lašu zvejas iespējas Baltijas jūrā saglabājas nemainīgas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un nozvejas kvota Latvijai 2019.gadā noteikta 12 012 gabali.
