Jaunās koalīcijas aprises sola janvārī 1
Ziemassvētku laikā pierima arī valdības veidošana, kas turpinājās tikai neformālajās sarunās, bet to saturs netiek atklāts. Atskaņas no tām liecina, ka jaunās valdības aprises kļūs skaidrākas janvāra sākumā. Tās veidošanas iniciatīva joprojām ir “Jaunās Vienotības” (“JV”) rokās, taču Krišjānis Kariņš šo procesu jau vada ne vairs kā premjera kandidāts, bet kā “JV” priekšsēdētājs.
Kā viens no nopietnākajiem pretendentiem uz Ministru prezidenta amatu tiek vērtēts līdzšinējais ekonomikas ministrs, premjera biedrs un “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Vismaz sākotnēji varētu būt mēģinājums izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un “Saskaņas”.
K. Kariņa vadībā aizvadītajā nedēļā par sadarbību vienojās “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “Attīstībai/Par!” (“AP”) un Nacionālā apvienība (NA), kurām kopā ir 50 balsis. “Tas ir labs kodols, bet tas nav stabils vairākums,” pirms svētkiem sacīja K. Kariņš pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Pārējās partijas vēlas, lai “JV” turpina tās veidošanu.
Kā viens no premjera kandidātiem bija minēts arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. “JV” parlamentā ir tikai astoņi mandāti, taču tieši tai paredz vislielākās iespējas apvienot partijas. “JV” ir arī pārstāvēta ietekmīgajā Eiropas Tautas partiju grupā, kas potenciālajam valdības vadītājam ļautu labāk aizstāvēt Latvijas intereses Eiropā.
“JV” priekšsēža K. Kariņa vadībā sarunās bija iesaistīta arī “KPV LV”, taču tās lēmums iekšlietu ministra amatam izvirzīt Aldi Gobzemu attiecības sarežģīja. “Mani iebildumi pret Gobzemu nav personīgi, bet viens no lielākajiem izaicinājumiem ir finanšu sektora sakārtošana. Tāpēc ir nepieciešams iekšlietu ministrs ar nevainojamu reputāciju, kurš no pirmās dienas varētu nevainojami strādāt,” paskaidroja K. Kariņš, pieļaujot, ka A. Gobzemam varētu būt grūtības.
“KPV LV” frakcijas politiķu izteikumi atklāja, ka tajā pastāv viedokļu dažādība, kas mazina iespaidu par to kā prognozējamu politisko spēku. “KPV LV” dibinātājs Artuss Kaimiņš publiski aicināja neņemt valdībā ne A. Gobzemu, ne arī “personas no vecajām partijām, kuras jau reiz bijušas valdībā”. Pie tām pieder arī A. Ašeradens, kurš aģentūrai LETA ir atzinis, ka viens viedoklis ir A. Kaimiņam, cits – A. Gobzemam, bet frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs paužot vēl citu, no abiem atšķirīgu pozīciju.
Neoficiāli izskan, ka valdību varētu atbalstīt atsevišķi “KPV LV” biedri. Vēl kā risinājums sadarbībai ar to ir minēta atbildības jomu pārdale, Iekšlietu ministriju uzticot citai partijai.
Līdz svētkiem valdības veidotāji bija noskaņoti koalīcijai bez ZZS.
Taču daži ZZS biedri atzina, ka esot “saņēmuši signālus”, kas devuši cerības tajā varbūt tomēr iekļūt.
Lūgts to komentēt, ZZS līderis Armands Krauze sacīja: “Atbildība būtu jāuzņemas tiem, kas nav gājuši uz kompromisiem, bet ir mēģinājuši sabotēt šo procesu, novelkot sarkanās līnijas. Gada nogale ir labs laiks, lai partijas paskatītos valstiski un aizmirstu apvainojumus.” JKP priekšsēdis Jānis Bordāns pēc tikšanās ar “JV” vadību pagājušajā nedēļā vairs sarkanās līnijas nepieminēja, bet uzsvēra, ka JKP uzticas K. Kariņam kā sarunu vedējam.
“Mēs esam K. Kariņu uzmundrinājuši un pilnvarojuši runāt ar partijām. Viņš kā “Jaunās Vienotības” vadītājs var brīvāk veidot valdību,” sacīja J. Bordāns.
Pēc neatkarības atjaunošanas šī ir pirmā reize, kad pēc Saeimas vēlēšanām valdības veidošana tiks turpināta nākamajā gadā. Taču Valsts prezidents R. Vējonis to vēl neuzskata par politisko krīzi. “Tas ir normāls demokrātijas process. (..) Ja jūs nespēsiet atrast kopsaucējus, tad būsiet pievīluši savus vēlētājus. Nespēja vienoties vēl vairāk graus ticību partijām,” sacīja R. Vējonis.
Arī K. Kariņš notiekošajā nesaskata politisko krīzi: “Mums ir izaicinājumi, bet šie izaicinājumi ir pārvarami, ja katrs ir gatavs nedaudz ievērot kompromisu un atkāpties no savām prasībām.” Viņaprāt, vislabāk būtu, ja valdību veidotu visi seši centriskie labējie spēki.
