‘Rigonda’ un “Jogla’. Jaunas vietējo kartupeļu šķirnes Latvijas saimniekiem 0
Ilze Skrabule, AREI Priekuļu pētniecības centrs
Jaunas šķirnes selekcija notiek ilgā laika posmā – vismaz 10–15 gadu. Selekcijas darbs sākas jau ar šķirņu jeb genotipu izvēli krustošanai, lai pēcnācēji apvienotu vecāku šķirņu labās īpašības. Krustošanas ceļā no kartupeļu ogām iegūst sēklas, katra sēkla var būt aizsākums jaunai šķirnei. Tāpēc tālākajā selekcijas jeb izlases gaitā tiek atlasīti labākie augi, izvērtējot ražu, izskatu, garšu un izturību pret slimībām un kaitēkļiem. Kartupeļu augi tiek pavairoti ar kartupeļu bumbuļiem, kas veidojas augsnē, tātad veģetatīvā ceļā. Tas nozīmē, ka katra auga, ko izaudzē no sēkliņas, ģenētiskais kods saglabājas nemainīgs, tādējādi vienveidīgu šķirni gadu gaitā var pavairot ļoti plaši.
‘Rigonda’ – agro šķirņu audzētājiem
Kartupeļu tirgus piedāvājumā liela nozīme ir agro šķirņu izmantošanai. Agrās kartupeļu šķirnes nodrošina jau vasaras pirmajā pusē svaigu jaunās ražas bumbuļu piedāvājumu. Eiropas tirgū jaunās ražas bumbuļi no Vidusjūras zemēm ienāk jau martā, tomēr ne vienmēr to kvalitāte un garša atbilst Latvijas pircēju prasībām. Tāpēc patērētāji Latvijā labprāt iegādājas jaunos Latvijā izaudzētos kartupeļus.
Agras ražas audzēšanai piemērotas ir agras kartupeļu šķirnes ar samērā īsu veģetācijas periodu. Bet nozīmīgas šķirnes īpašības ir arī bumbuļu lielums un garša. Kartupeļu šķirne ‘Rigonda’ ir piedāvājums tieši agro šķirņu audzētājiem. Izlase veikta no krustojumā iegūtas populācijas, kā vecākus izmantojot Latvijā izveidotu agro šķirni ‘Monta’ un Baltkrievijas vidēji agro šķirni ‘Dina’, kurai piemīt laba izturība pret slimībām.
‘Rigonda’ ceri ir augsti un stāvi, tos veido kupls aplapojums ar vidēju lapu lielumu. Zied ļoti bagātīgi baltiem lieliem ziediem. Bumbuļu forma ir apaļi ovāla, acis vidēji dziļas, mizas krāsa dzeltena, arī bumbuļa mīkstums dzeltens. Jaunās šķirnes ‘Rigonda’ veģetācijas periods jeb laiks no stādīšanas līdz lakstu atmiršanai ir apmēram 110 dienas, kas atbilst agrai līdz vidēji agrai šķirnei. Salīdzinājumam – standartšķirne ‘Arielle’ (Nīderlande) Priekuļos sadīga divas dienas vēlāk, bet ‘Monta’ piecas dienas vēlāk nekā ‘Rigonda’. Tiek uzskatīts, ka jaunie ražas bumbuļi sāk veidoties, iestājoties kartupeļu augu ziedēšanas fāzei. Pārbaudes laikā šķirnei ‘Rigonda’ ziedēšanas fāze iestājās 53 dienas pēc stādīšanas – vienu dienu agrāk nekā šķirnei ‘Monta’, bet trīs dienas agrāk nekā šķirnei ‘Arielle’.
Kartupeļu šķirņu ražas lielums un struktūra vērtēta Vidzemē Priekuļos un Kurzemes pusē Stendē no 2013. līdz 2016. gadam, paralēli gan integrētās, gan bioloģiskās saimniekošanas laukos. Jaunās šķirnes raža bija augstāka nekā vecāku šķirnei ‘Monta’ gan integrētajā, gan bioloģiskajā laukā (1. tabula). Var secināt, ka šķirne labi aug gan integrētās, gan bioloģiskās saimniekošanas apstākļos.
Agrai ražai šķirnes ‘Rigonda’ jaunie bumbuļi veidosies nedaudz vēlāk kā vācu šķirnei ‘Solist’, tomēr jaunajai šķirnei bumbuļi veidojas strauji un samērā lieli. Jaunajā ražā gandrīz puse ir lielu bumbuļu diametrā virs 50 mm. ‘Rigonda’ ir izturīga pret zeltainās nematodes patotipiem Ro1, Ro3, Ro4. Ar īpašu metodi, izmantojot molekulāros marķierus, noteikts, ka jaunā šķirne satur pret lakstu puvi izturību noteicošā gēna R3 rezistentu alēli, kas nodrošina pilnīgu izturību pret vienu no lakstu puves rasēm. Lauka izturība pret lakstu puvi šķirnei ‘Rigonda’ līdzīga kā standartšķirnēm ‘Monta’ un ‘Arielle’ – relatīvi zema. Mitrās vasarās integrētajā laukā noderēs apstrāde ar fungicīdu, lai ierobežotu lakstu puves bojājumus. Tomēr, ņemot vērā, ka raža veidojas agri, labu ražu bioloģiskajos laukos iespējams iegūt pirms lakstu puves izplatīšanās laukos. Glabāšanas laikā jaunajai šķirnei vēlams pievērst lielāku uzmanību, nodrošinot ventilēšanu un bumbuļu apžāvēšanu, īpaši glabāšanas sākumā.
Izvērtējot kulinārās īpašības,’Rigonda’ atbilst B gatavošanas tipam – vārīti bumbuļi ir viegli miltaini, diezgan stingri, piemēroti pasniegšanai ar gaļas un zivju ēdieniem vārītā vai tvaicētā veidā, var izmantot arī salātu gatavošanai. Pēc mizošanas bumbuļiem konstatēta vāja tumšošanās, kā arī pēc vārīšanas novērota vāja krāsas maiņa. Garšas īpašības ‘Rigondai’ līdzīgas šķirnei ‘Monta’ – vērtējums 7,3 balles no 9, nedaudz atpaliekot no šķirnes ‘Arielle’ vērtējuma – 8,7 balles.
Foto: Ilze Skrabule
‘Jogla’ – piemērota cietes ražošanai
Latvijā veiksmīgi darbojas cietes ražošanas uzņēmums “Aloja-Starkelsen”, kas pārstrādei cietē izmanto gan integrētajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecības sistēmā audzētus kartupeļus. Tāpēc kartupeļu piegādātāji ir ieinteresēti audzēt šķirnes, kurām ir augsta kartupeļu raža un liels cietes daudzums bumbuļos.
Jaunā šķirne ‘Jogla’ nākusi no krustojuma populācijas, kur vecāku radu rakstos ir vairākas kartupeļu šķirnes ar lielu cietes daudzumu un labu izturību pret postīgo slimību – lakstu puvi. Viena no vecmāmiņu šķirnēm ir Latvijā izveidotā šķirne ‘Gauja’ ar ļoti labu izturību pret lakstu puvi. Izturības gēnus pret nematodi un labu izturību pret lakstu puvi jaunā šķirne varēja mantot arī no baltkrievu šķirnes ‘Sož’. Tuvāk radu rakstos ir šķirnes ar raksturīgu lielu cietes daudzumu bumbuļos un labu lauka izturību pret lakstu puvi – Ukrainas šķirne ‘Zarevo’ un Nīderlandes šķirne ‘Kuras’. Uzmanība tika pievērsta pēcnācējiem ar lielu cietes daudzumu, kas būtu piemēroti cietes kartupeļu audzētājiem.
Latvijas audzēšanas apstākļiem labāk piemērotas šķirnes ar īsāku veģetācijas periodu nekā Rietumeiropas valstīs. Tā kā krustojumā izmantotās šķirnes pārsvarā ir vēlas ar ilgu augšanas periodu, izlases procesā lielāka uzmanība tika veltīta agrīnākiem perspektīvajiem kloniem. Šķirnes ‘Jogla’ veģetācijas laiks no stādīšanas līdz lakstu atmiršanai vidēji bija 123 dienas, kas atbilst vidēji vēlam agrīnuma veidam. Salīdzinājumam – vidēji vēlajai šķirnei ‘Brasla’ vidēji trīs gados veģetācijas periods bija 115 dienas, bet šķirnei ‘Imanta’ – 126 dienas.
‘Jogla’ ceri ir vidēji augsti, izklaidus stāvi, lapas vidēji lielas. Ziedu krāsa ir sārti violeta, zied samērā maz, bet ziedi diezgan lieli. Bumbuļu forma ir apaļi ovāla, acis vidēji dziļas, mizas krāsa dzeltena, bet bumbuļa mīkstums gaiši dzeltens. Pārbaudes laikā ‘Jogla’ ražas līmenis sasniedza 55–60 t/ha integrētajā laukā (Priekuļos un Stendē 2013.–2016. gadā), bet bioloģiskajā laukā ap 20 t/ha. Tomēr abās saimniekošanas sistēmās ražas līmenis bija augstāks nekā vidēji vēlajām šķirnēm ‘Brasla’ un ‘Imanta’. Konstatēts, ka jaunā šķirne ir atsaucīga barības vielu nodrošinājumam augsnē, veidojot lielāku ražu, ja augsnē ir vairāk barības vielu. Pētījuma gados konstatēts diezgan augsts lielo bumbuļu (>50mm) īpatsvars ražā – 40–55% integrētajos audzēšanas apstākļos.
Pētījumu laikā Priekuļos un Stendē 2013.–2016. gadā gan integrētajos, gan bioloģiskajos apstākļos šķirnes ‘Jogla’ cietes daudzums pārsniedza ‘Braslas’ un ‘Imantas’ rezultātus – attiecīgi vidēji 19,97; 18,79; 18,53%. Pēc iegūtajiem rezultātiem Priekuļu integrētajā laukā 2013.–2016. gadā noskaidrots, ka vidēji četros gados šķirnes ‘Jogla’ cietes daudzums bija lielāks nekā šķirnēm ‘Brasla’ un ‘Imanta’, bet nesasniedza cietes ražošanā plaši izmantotās Nīderlandes šķirnes ‘Kuras’ līmeni (2. tabula), tomēr iegūto cietes ražu var vērtēt kā līdzvērtīgu ‘Kuras’ ražai. Šķirne ‘Kuras’ ir ļoti vēla, savukārt ‘Joglai’ ir nedaudz agrīnāka – vidēji vēla. Tas nozīmē, ka līdzvērtīgu bumbuļu un cietes ražu šķirnes ‘Jogla’ stādījumā iegūst īsākā veģetācijas periodā nekā ‘Kuras’, novākšanas darbus ieplānojot agrāk, iespējams, piemērotākos laika apstākļos.
Jaunā šķirne ir izturīga pret zeltainās nematodes patotipiem Ro1-Ro4. Šķirnes ‘Jogla’ izturības vērtējums pret lakstu puves bojājumiem lauka apstākļos būtiski neatšķīrās no vidēji vēlo šķirņu ‘Brasla’ un ‘Imanta’ vērtējuma 2015. un 2016. gadā integrētajā laukā. Kopumā var secināt, ka lauka izturība pret lakstu puvi šķirnei ‘Jogla’ ir relatīvi augsta. Jaunās šķirnes glabāšanās īpašības ir salīdzinoši labas.
Raksturojot kulinārās īpašības, jaunā šķirne atbilst C–BC tipam, vārīti kartupeļi ļoti miltaini, diezgan stipri izjūk. Garšas vērtējums – 6,9 balles no 9. Salīdzinājumam: ‘Brasla’ – 7 balles, ‘Imanta’ – 7,1 balle. Pēc mizošanas bumbuļu virsma viegli tumšojas, bet pēc vārīšanas nemaina krāsu.
Kopumā ‘Jogla’ ir atbilstoša pārstrādei cietē, un jādomā, ka labi augs zemnieku laukos, kas ražo kartupeļus cietes ražošanas uzņēmumam. Lai pārbaudītu ‘Jogla’ piemērotību pārstrādei cietē un izstrādātu pilnu ciklu cietes kartupeļu ražošanai, uzsākts jauns pētniecības un sadarbības projekts, sadarbojoties AREI Priekuļu pētniecības centra selekcionāriem un sēklaudzētājiem, zemnieku saimniecībai Tūži Valkas novadā un cietes ražošanas uzņēmumam “Aloja-Starkelsen”.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
