Jaunas iespējas, atliekot grūtniecību. Cik ilgi var glabāt sasaldētu olšūnu un citi jautājumi 0
Demogrāfijas problēmas, sabiedrības dzīves stila izmaiņas un medicīnas tehnoloģiju attīstība ir galvenie faktori, kāpēc pasaulē pieaug gan sieviešu, gan arī pāru interese par sievietes olšūnu sasaldēšanas iespējām. Sabiedrības procesu pētnieki to saista ar trīs tendencēm – atliktā grūtniecība, pāra otrreizējā neauglība un smaga saslimšana, piemēram, ļaundabīgie audzēji, kuru sekas ietekmē sievietes, vīrieša un pāra dzīves kvalitāti. Tomēr Latvijā par olšūnu sasaldēšanu vēl pastāv daudzi mīti.
Nesen lielu uzmanību demogrāfijas un reproduktīvās veselības jomā izraisīja ASV kompāniju “Apple” un “Facebook” paziņojums par jaunu sociālās atbildības politikas virzienu – plašāku atbalstu jaunajiem vecākiem, tostarp gan bērna kopšanas atvaļinājuma jomā, gan apmaksājot sievietēm olšūnu sasaldēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus, lai viņām, plānojot grūtniecību, nebūtu jāizvēlas starp karjeras izaugsmi vai ģimeni un bērnu.
Atliktā grūtniecība – auglības un demogrāfijas drauds
“Nevienam nav noslēpums, ka viena no demogrāfijas un arī neauglības problēmām ir t.s. atliktā grūtniecība,” stāsta reproduktīvās klīnikas “MAMA RĪGA” vadošā reproduktīvās veselības speciāliste Viktorija Zaletova. “Tas nozīmē, ka mūsdienās aizvien biežāk sievietes jaunībā cenšas iegūt izglītību, pēc tam darbu, pēc tam labāku un labāk apmaksātu darbu utt., kā rezultātā grūtniecība tiek atlikta. Taču sievietes bioloģiskais pulkstenis tikšķ, un nereti brīdī, kad karjera un finansiālā situācija būtu nostabilizējusies, dabiskai grūtniecībai ir par vēlu vai arī tās iestāšanās kļuvusi sarežģīta. Sarežģījumu iemesli var būt dažādi – dzīves laikā pārdzīvotas saslimšanas vai arī vienkārši tas, ka, novecojot sievietei, noveco arī viņas reproduktīvā sistēma un izsīkst olšūnu krājumi,” skaidro V.Zaletova. Tāpēc attīstītas ekonomikas valstīs aizvien vairāk tiek runāts par tādu sabiedrības tendenci kā atliktā grūtniecība (postponed motherhood), jo īpaši tādēļ, ka tā būdama cieši saistīta ar sabiedrības dzīvesveidu un auglību, ir arī viens no kopējās demogrāfijas pasliktināšanās cēloņiem.
Pāra otrreizējā neauglība
Lai gan vairums cilvēku uzskata, ka, runājot par auglību, tā, vai nu ir, vai arī nav, V.Zaletova skaidro, ka mediķi ļoti bieži un pēdējos gados aizvien biežāk saskaras ar tādu tendenci kā pāra otrreizējā neauglība. Tas nozīmē, ka pārim jau ir viens vai pat vairāki bērni, tie ieņemti dabiski, grūtniecība un dzemdības bijušas veiksmīgas, bērniņš piedzimis vesels utt. Taču pēc gadiem, kad jaunībā radītie bērni izauguši, un pāris nolēmis laist pasaulē vēl vienu bērnu, atklājas problēma – grūtniecība neiestājas.
Šajos gadījumos var runāt par divu veidu neauglības iemesliem: vienā gadījumā tās ir sievietes vai vīrieša pārslimoto slimību, kā arī dzīvesveida, uztura u.tml. sekas, otrā gadījumā – lai gan formāli ņemot, sieviete joprojām ir t.s. fertilajā vecumā, organisms ir sācis novecot, tāpēc reproduktīvā sistēma vairs nefunkcionē pilnvērtīgi.
Smagu saslimšanu sekas
Ja par pirmajām divām tendencēm ārpus reproduktīvās veselības jomas sākts diskutēt tikai pēdējos gados, tad olšūnu sasaldēšana kā “apdrošināšanas polise” sievietei ļaundabīgā audzēja saslimšanas gadījumos pacientu – ārstu sarunās ir bijis krietni senāks temats. “Ir bijušas klientes, kuras par šādu iespēju uzzinājušas gan no sava ginekologa, gan onkologa, gan ģimenes ārsta. Te droši vien būtiskais moments ir tas fakts, kurš no ārstiem sievietei ir īstā uzticības persona, ar kuru viņa apspriež ne tikai konkrēto saslimšanu, bet visu savu dzīvi, kas mainās līdz ar saslimšanu,” stāsta V.Zaletova. Tas nozīmē, ka sieviete pēc tam, kad ir izārstējusies no ļaundabīgā audzēja saslimšanas, var izmantot savu sasaldēto olšūnu, lai pati kļūtu par māti savam bērnam. Visbiežāk ļaundabīgā audzēja ārstēšanas procesā pēc ķīmijterapijas cilvēks zaudē reproduktīvās spējas jeb auglību.
