Jaunas ieceres par NĪN mājokļiem. Saruna ar Jāni Bordānu 0
Līdz ar jaunu pieeju kadastrālo vērtību noteikšanā Tieslietu ministrija (TM) vēlās būtiskas pārmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmā, potenciāli piedāvājot arī apspriest iespēju līdz 100 000 eiro vērtas iedzīvotāju dzīvojamās mājas ar nodokli neaplikt, izriet no tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) sacītā intervijā LNT raidījumā “900 sekundes”.
Viņš uzsvēra, ka ir izstrādāts precīzs kadastrālās vērtības modelis, bet tas tiks ieviests tikai ar noteikumu, ja tiks izstrādāta cita NĪN sistēma. Turklāt TM arī esot attiecīgs piedāvājums.
Pēc viņa paustā, attiecībā uz iedzīvotājiem un viņu dzīvojamām mājām modelis būs pilnīgi cits.
“Lielā mērā tas nozīmē, ka vismaz lauku reģionos principā vispār iznāks, ka nav jāmaksā,” sacīja ministrs.
Viens no priekšlikumiem paredzot līdz 100 000 eiro vērtus īpašumus ar NĪN neaplikt – tas būtu tā saucamais neapliekamais minimums, klāstīja Bordāns.
Plašāk viņš solīja informēt, kad būs panākta vienošanās valdībā.
Vienlaikus ministrs pauda, ja nebūs vienošanās par NĪN, tad arī nebūs jauna kadastrālās vērtēšanas sistēma.
Kadastrs ir neitrāli nosakāma vērtība, kurai faktiski nav nekādas saistības ar nodokļiem, savukārt nodoklis ir nodoklis, pamatojot minētos priekšlikumus, pauda ministrs.
Ministrs intervijā komentēja arī citas aktualitātes. Skatieties LNT “900 sekunžu” video:
LETA jau ziņoja, ka TM izstrādājusi jaunu kadastrālās vērtēšanas sistēmu. Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina iepriekš žurnālistiem atzinusi, ka ar jaunajiem noteikumiem daudzu īpašumu kadastrālās vērtības augs, tāpēc vēl tiks lemts par to ietekmi uz NĪN maksājumiem.
Arī Bordāns atzina, ka jauno kadastrālās vērtēšanas metodiku drīkst ieviest tikai tad, ja valdību veidojošās partijas vienojas par NĪN sistēmas reformu, proti, valstij ir jābūt pieejamai objektīvai informācijai par kadastrālo vērtību, bet tas nedrīkst nesamērīgi paaugstināt nodokļa slogu ikviena iedzīvotāja primārajam mājoklim.
TM izstrādātā sistēma paredz speciālo vērtību un tās aprēķina principus, proti, individuālās apbūves zemei nodokļa vajadzībām būs paredzētā speciāla vērtība.
Speciālās vērtēšanas noteikšanas princips paredz sadalīt zemes vienību trīs daļās – zeme zem mājas, normatīvos noteiktā platība un pārējā platība. Katrai zemes platībai paredzēts piemērot atšķirīgu vērtību. Līdz šim ticis noteikts, ka individuālās apbūves zemei ir noteikta standartplatība, bet virsstandarta platībai piemērojams speciāls samazinošs koeficents, proti, jo lielāka zemes vienība, jo mazāka viena kvadrātmetra vērtība.
Savukārt daudzdzīvokļu māju apbūves zemei jaunā kārtība paredz ieviest standartplatību, kas būs atkarīga no apbūves intensitātes un ēku stāvu skaita. Attiecīgi standartplatībai tiks piemērota daudzdzīvokļu māju apbūves zemes bāzes vērtība, bet platība, kas pārsniegs standartplatību, tiks vērtēta kā zaļā zona. Paredzēts, ka jaunais regulējums uzlabos novērtējumus situācijās, kad dzīvojamai ēkai piesaistīti lielāki zemes gabali nekā nepieciešams un tos izmanto citu māju iedzīvotāji. Ministrijā uzsvēra, ka tas ir īpaši svarīgi piespiedu nomu gadījumos.
Kadastra vērtību noteikšanai jaunajā kārtībā tāpat plānots ņemt vērā ēkas būvniecības gadu. Attiecīgi vērtības aprēķinā tiks ieviesti korekcijas koeficienti par būvniecības periodiem un nolietojuma grupām. Būvniecības periodus paredzēts sadalīt sešās grupās – līdz 1914.gadam, no 1915.gada līdz 1945.gadam, no 1946.gada līdz 1990.gadam, no 1991.gada līdz 2000.gadam, no 2001.gada līdz 2014.gadam, kā arī ēkas, kas celtas no 2015.gada.
Piedāvātā kārtība tāpat paredz visām ēkām piemērot vienu ēku nolietojuma metodiku, par pamatu ņemot tos principus, kas līdz šim izmantoti pēc 20120.gada būvētām ēkām, vienlaikus plānojot visu ēku automātisku nolietojuma pārrēķinu. Pārrēķinam paredzēts izmantot tikai ārsienu materiālu un to faktisko kalpošanas ilgumu (ēkām ar metodiku pirms 2012.gada).
Būtiskas izmaiņas skars arī apbūves zonējumus, proti, līdzšinējo trīs apbūves zonējumu vietā paredzēts izmantot tikai vienu. TM skaidro, ka tas nepieciešams, jo sabiedrībai līdz šim ir bijis grūti orientēties sadalītajos zonējumos. Savukārt lauksaimniecības zonējumā turpmāk pagasta teritoriju varēs sadalīt vairākos zonējumos.
Jaunajā regulējumā paredzēts noteikt, ka zemes vērtēšanai deviņās grupās tiks apvienoti vairāki lietošanas mērķi. Vienā vērtību zonā katrai apbūves lietošanas mērķu grupai būs noteikta viena bāzes vērtība. Paredzēts, ka, ja nekustamā īpašuma tirgus neuzrādīs atšķirīgus vērtību līmeņus, tad tiks noteikta vienāda bāzes vērtība vairākām grupām. Savukārt ēku vērtēšanai grupās tiks apvienoti vairāki ēku tipi. Vienā vērtību zonā, katrai ēku grupai kopā ar apakšgrupām, plānots noteikt vienu bāzes vērtību. Ja nekustamā īpašuma tirgus uzrādīs atšķirīgu vērtību līmeni, tad bāzes vērtību noteiks apakšgrupai, skaidroja ministrijā.
TM izstrādātajā jaunajā kadastrālās vērtēšanas metodikā arī paredzēts nesummēt zemes apgrūtinājumu platības, bet noteikt reālo apgrūtināto platību. Tāpat piedāvāts no 140 līdz 51samazināt zemes apgrūtinājumu skaitu. Savukārt lauku zemei, kurai līdz šim varēja noteikt vairāk nekā 250 apgrūtinājumus, turpmāk plānots noteikt astoņus apgrūtinājumus.
Ministrija arī iecerējusi kadastrālo vērtību bāzi turpmāk publicēt portālā “kadastrs.lv” pirms tās izskatīšanas Ministru kabinetā.
