Jaunam pārim – rūgts!!! Kā mūsdienās iepazīstas, precas un cik daudz gatavi maksāt par kāzām 0
Kā ļaudis mūsdienās iepazīstas un precas? Tā vien šķiet, visbiežāk viens otru nolūko caur internetu. Taču izrādās, ka joprojām pastāv arī citi veidi, kā atrast mīļoto – ne tikai publiskās vietās, piemēram, atpūtas un deju klubos, bet arī ar iepazīšanās dienestu starpniecību. Kā tie, kas viens otram iekrituši sirdī, rīko kāzas? Vai tā, ka no ēdienu un dzērienu smaguma galdi lūst, vai klusi un rāmi?
Kopā saveda internets
Andris un Tamāra (vārdi ir mainīti) strādāja vienā starptautiskajā kompānijā, viņš – Rīgas, viņa – Kišiņevas birojā. Vārds pa vārdam, starp viņiem iedegās dzirkstelīte. Mājinieki pamanīja, ka Andris skaipā bieži sarunājas ar kādu meiteni. Tā viņi caur skaipu sazinājās aptuveni trīs mēnešus, līdz ap jauno gadu puisis nolēma braukt pie meitenes ciemos. Lai gan ikdienā Andrim reizēm gadījās aizmirst pat tuvinieku dzimšanas dienas, braucienam uz Kišiņevu viņš gatavojās ļoti rūpīgi – sagādāja dāvanas gan meitenei, gan viņas ģimenes locekļiem.
Atgriezies no ciemošanās pie Tamāras, puisis no laimes lidoja. Abi turpināja sazināties skaipā, līdz ap Lieldienām Tamāra nolēma atbraukt ciemos pie Andra. Andris, kurš ikdienā ir diezgan lēnīgs, šoreiz visu bija lieliski izplānojis. Vienā vakarā abi tikās ar puiša tuvākajiem radiniekiem, citā – kopā ar vecākiem gāja uz operu, pāris dienas veltīja, lai paceļotu pa Latviju un atpūstos pie jūras. Tieši tur – jūras krastā – Andris bija bildinājis Tamāru, un jau nākamajā dienā viņi devās uz dzimtsarakstu biroju, lai pieteiktu laulības reģistrāciju. Vecāki un citi radi tika nostādīti fakta priekšā, ka tajā un tajā dienā būs kāzas.
Pēc Latvijā pavadītajām dienām Tamāra atgriezās Kišiņevā, bet Andris aizbrauca strādāt uz Angliju. Latvijā abi ieradās neilgi pirms kāzu dienas. Reģistrēja laulību. Svinības notika ļoti šaurā lokā. Nepilnu nedēļu padzīvojuši Latvijā, katrs atkal aizbrauca savā virzienā.
Zināms, ka novembrī abi gatavojas paviesoties gan pie tēva, kurš dzīvo Latvijā, gan pie mātes, kura mitinās Īrijā, bet ap Ziemassvētkiem plāno beidzot būt kopā – varbūt Anglijā, varbūt Īrijā vai Šveicē. Abi jaunieši jau iepriekš paziņoja, ka nevēlas dzīvot ne Latvijā, ne Moldāvijā. Ņemot vērā, ka Moldāvija nav Eiropas Savienības valsts, Tamārai dokumentu kārtošana var aizņemt vairākus mēnešus.
Kas atliek tuviniekiem? Nekas cits kā atbalstīt jauno pāri un cerēt, ka viņiem viss izdosies, neraugoties uz to, ka pirms laulības reģistrācijas viens otru dzīvē viņi bija redzējuši tikai desmit dienas.
Jo patiesāka anketa, jo lielākas izredzes
Joprojām darbojas arī iepazīšanās dienesti, kuri cenšas savest kopā divus cilvēkus, lai tie veidotu kopīgu, laimīgu nākotni. Man izdevās atrast piecus šādus dienestus – “Aurelia Agency”, “Love in Riga”, “Meet Me” un “Follow Me”. Renātes Mohles dibinātais “Follow Me” darbojas jau trīspadsmito gadu.
– Sākums bija smags, jo tajā laikā tikko bija sākuši darboties interneta iepazīšanās portāli un ļaudis caur tiem meklēja savas otrās pusītes, cits veiksmīgāk, cits – neveiksmīgāk. Tomēr arī tajā laikā bija cilvēki, kuri partnera meklējumus uzticēja profesionāļiem. Atšķirībā no iepazīšanās portāliem, kuros nereti publicēti viltus profili un gan sievietes, gan vīrieši melo par savu patieso vecumu, iepazīšanās dienests “Follow Me” garantē, ka “otrā galā” ir reāls cilvēks konkrētā vecumā. Klientiem ierodoties mūsu dienestā, lūdzam parādīt personu apliecinošu dokumentu. Turklāt tie, kuri ieradušies iepazīšanās birojā, patiešām ir gatavi veidot nopietnas attiecības, pretstatā tiem, kuri interneta iepazīšanās portālos bieži vien meklē tikai izklaidi. Noslēdzot līgumu un samaksājot 30 eiro, klients tiek iekļauts iepazīšanās dienesta datubāzē un paliek tajā līdz veiksmīgam rezultātam, – stāsta Renāte.
Reģistrējot jaunu klientu, iepazīšanās dienesta darbinieks lūdz iesniegt fotogrāfijas. Labām bildēm ir ļoti liela nozīme, uzsver Renāte. Gluži tāpat kā pie ārsta, cilvēkam, kurš vēlas iepazīties, vismaz reizi gadā vajadzētu aiziet arī pie laba fotogrāfa. Reiz kāda dāma birojā iesniegusi bildi, kurā viņa redzama ar vīna glāzi rokā, tad arī rakstīja visādi dīvaiņi, līdz sieviete nofotografējās no jauna. Jāatzīst, ne reizi vien ir bijis arī tā, ka sieviete vai vīrietis, skatoties tikai uz iespējamā partnera bildēm, nevēlas ar viņu tikties, bet pēc mana ieteikuma tomēr satiekas, un viņiem izveidojas skaistas attiecības, pieredzē dalās “Follow Me” vadītāja.
Klientiem jāaizpilda arī diezgan plaša, detalizēta anketa. Iepazīšanās dienesta vadītājas pieredze liecina – jo patiesāks anketā ir cilvēks, jo lielākas izredzes atrast mīļoto. Kāda sieviete anketā ļoti nevēlējās norādīt to, ka viņai nevar būt bērni. Partnera meklējumi neveicās, līdz viņa beidzot sadūšojās to atklāt. Drīz pēc tam viņa sastapa vīrieti, kuram arī nevar būt bērni, un viņiem abiem izveidojās sirsnīgas attiecības.
Gadās visādi brīnumi. Reiz kāda sieviete brieduma gados uz iepazīšanās dienestu atnāca kopā ar mammu… Reizēm Renātei lielu izbrīnu rada viena otra klienta augstās prasības. Piemēram, reiz “Follow Me” ieradās aptuveni 40 gadus veca sieviete, kurai ir divi mazi bērni, un paziņoja, ka par katru cenu vēlas iepazīties ar krietni jaunāku vīrieti, kuram noteikti ir bentlijs… Dāma turpināja uz pirkstiem uzskaitīt savas daudzās vēlmes.
– Man labāk patīk tie klienti, kuri neuzskaita, kādām prasībām jāatbilst partnerim, bet teic – mana sirds ir atvērta, esmu gatavs veidot attiecības un mīlēt. Šajos gadījumos atrast partneri ir daudz vieglāk, – stāsta Renāte.
Agrāk Renāte vadīja arī iepazīšanās dienestu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet diemžēl Eiropas Savienība šo projektu finansiāli atteicās atbalstīt, līdz ar to patlaban tas nedarbojas. Taču joprojām pieejama šim nolūkam radītā bezmaksas interneta mājaslapa:www.i-love.eu.
Iepazīšanās dienests “Follow Me” sadarbojas arī ar vairāku citu valstu iepazīšanās dienestiem. Vislabākie kontakti izveidojušies ar Spāniju. Vai tikties Latvijā vai partnera mītnes zemē, šo lēmumu ļauts pieņemt sievietei. Renāte stāsta, ka reizēm, kad tikšanās vieta ir Latvija, ārzemju vīrieši ir tik galanti, ka atsūta dāvanu karti, lai sieviete ar taksometru var ērti nokļūt norunātajā vietā. Taču nereti sieviete izvēlas braukt uz tikšanos ar vīrieti citā valstī. Tad kungam caur aģentūru jāapmaksā viņai lidojuma biļetes, kā arī numuriņš četru zvaigžņu viesnīcā uz trim dienām, stāsta Renāte.
Brīžiem jūtos kā burve
– “Follow Me” datubāzē ļoti trūkst latviešu sieviešu, lai gan tieši viņas pasaulē ir ļoti pieprasītas. Vislielākais pieprasījums ir pēc 25 līdz 35 gadus vecām daiļā dzimuma pārstāvēm. Ja viņām nav bērnu, var izvēlēties labus partnerus un dzīvot kā karalienes daudzās valstīs. Otras pieprasītākās ir 35 līdz 50 gadus vecas sievietes, taču zinu, ka arī viena otra sieviete ap 70 aktīvi dodas uz randiņiem. Ja cilvēkā nav apdzisusi uguntiņa, viss ir iespējams. Nesen man piezvanīja 87 gadus vecs vīrietis no Vācijas, kurš pārvalda krievu valodu. Iepazīstināju viņu ar 70 gadus vecu kundzi no Latvijas. Viņi abi visu nakti bija norunājuši pa telefonu, nākamajā rītā kundze paziņoja – es lidoju pie viņa ciemos… – stāsta Renāte. Latvietes, kuras ierodas pie manis, lielākoties vēlas iepazīties ar savas tautības vīriešiem. Bet mūsu valstī, kā zināms, vīriešu ir daudz mazāk nekā sieviešu. Daudzi cilvēki vairs nemeklē partneri tikai savas valsts, bet vismaz Eiropas robežās. Kāda nozīme, kur dzīvo cilvēks, ja viņš atbilst tavām vēlmēm! Ja Latvijas pārstāvis nerunā angļu valodā, nodrošinām tulku. Pirms dažām dienām es pati trīs vakarus kā tulks asistēju kādas latviešu sievietes un britu vīrieša tikšanās reizēs. Mani ļoti priecē, kad starp viņiem pamanīju iedegamies interesi. Diezgan bieži pie manis, nestāstot dēlam vai meitai, vēršas mammas, – stāsta Renāte. Reiz kāda māte “Follow Me” vadītājai stāstījusi, ka viņas meita gatavojas precēties, bet mātei ir sajūta, ka šis nav īstais cilvēks, ar kuru to darīt. Mamma lūgusi meitai noorganizēt tikšanos ar citiem puišiem, lai viņa saprot, ka var atrast labāku un izglītotāku līgavaini.
– Priecē tas, ka pēdējā laikā arvien vairāk uz iepazīšanās dienestu nāk latviešu vīrieši, turklāt viņu vidū ir diezgan daudz to, kuri dzīvo ārzemēs. Jo latvietim citā valstī izveidot attiecības ir tikpat kā nereāli. Tomēr vietējo vīriešu – latviešu un krievvalodīgo – mūsu datubāzē joprojām nav daudz – tikai aptuveni 15%, – stāsta iepazīšanās dienesta vadītāja.
“Follow Me” saviem klientiem rīko arī seminārus, piemēram, par komplimentu mākslu, mentalitāšu atšķirībām, žestu valodu u.c. Nav noslēpums, ka daļai cilvēku, kuriem ilgstoši neizdodas iepazīties, ir kāda neatrisināta psiholoģiska problēma. Ar šiem semināriem palīdzam tās risināt, stāsta “Follow Me” direktore. Dažkārt iepazīšanās dienesta klientiem tiek organizēta iespēja kopā doties uz operu vai atpūtas klubu. Šajā rudenī iecerēts sarīkot iepazīšanās ballīti.
Cik pārus ir izdevies savest kopā trīspadsmit darbības gados, Renāte precīzi atbildēt nevar, jo lielākā daļa pāru, kuri iepazinušies caur “Follow Me”, pēc tam nepiezvana un nepastāsta, kā viņiem klājas.
– Tie mirkļi, kad uzzinu – pāris, kas iepazinies ar mūsu dienesta starpniecību, ir nodibinājis ģimeni, gaida mazuli vai bērns jau ir piedzimis, ir vispriecīgākie. Šajos brīžos, kad stāvu tik tuvu mīlestības rašanās brīdim, jūtos kā burve, – teic Renāte.
Kāzas par 20 tūkstošiem!
Kā pēdējos gados ļaudis precas, stāsta kāzu aģentūras “Smalkais stils” vadītāja Ilze Bula un projektu vadītāja Solvita Poikāne:
– Latvijas īsā vasara ir lielisks kāzu laiks. Mūsu aģentūra visvairāk kāzu organizē no maija līdz septembrim, bet visvisvairāk – jūlijā un augustā. Šajā laikā katru nedēļu “Smalkais stils”, reizēm sadarbojoties ar citiem kāzu rīkotājiem, piedalās vairāku kāzu radīšanā. Mūsu aģentūra šajā nozarē strādā astoņus gadus. Lepojamies ar to, ka esam vieni no celmlaužiem, kas aizsāka skaistu, smalku svētku svinēšanu.
Vārdu salikums “bagātīgas kāzas” katram pārim nozīmē ko citu, tomēr, jāatzīst, kopumā kāzu budžets pēdējos gados ir pieaudzis. Lielākā summa, ko šai skaistajai dienai iztērēja kāds pāris, ir 20 tūkstoši eiro. Visbiežāk svinībās piedalās 50 līdz 60 viesu, kuplākajās kāzās, kuras rīkojām, bija 100 viesu. Vismazākajās mūsu līdz šim organizētajās kāzās piedalījās 15 cilvēki, taču tagad, augustā, rīkosim kāzu ceremoniju pārim no Krievijas, kurā būs tikai četri cilvēki – jaunais pāris un vedēji.
Lai gan Latvijā jau vairākus gadus jāvārdu drīkst teikt jebkurā vietā, mūsu rīkotās laulības reģistrācijas ceremonijas visbiežāk notiek baznīcā. Taču šo skaisto procedūru esam organizējuši arī Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī un Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā. Dažkārt jaunais pāris izvēlas sareģistrēties kādā viņiem nozīmīgā vietā, piemēram, dzimtas mājās, pie jūras, klusā meža ielokā. Dzimtas mājas nereti izvēlas arī par svinību vietu. Šajos gadījumos svētki parasti izdodas īpaši, jo apkārtne ar vectēva stādītajiem kokiem dod spēku un iedvesmu. Bieži vien par svinību vietu kļūst skaistas muižas, piemēram, Mālpils muiža, Bīriņu pils, Skrundas muiža. Ir pāri, kuri vēlas, lai svinības notiek skaistā vietā pie ūdens netālu no Rīgas. Šādiem gadījumiem ļoti piemēroti ir restorāni viesnīcā “Baltic Beach Hotel”, “Hotel Lielupe”, “36. līnija” vai mazāki ar lielisku skatu un noskaņu, kā, piemēram, “Ostas skati”, “Jaunciema osta”, “Rāmavas muiža”, “Baltvilla”.
Daudziem pāriem ir svarīgi, lai kāzās piedalītos sabiedrībā zināms vakara vadītājs, uzstātos pazīstams mākslinieks un notiktu atmiņā paliekošs, nebijis šovs. Tomēr arvien vairāk ļaužu nebaidās atšķirties. Ir pāri, kuri svinību telpu vēlas rotāt tikai ar baltiem ziediem vai lūdz viesiem dāvināt tikai baltus ziedus. Citi pāri izvēlas viņiem īpašu svinību vai foto sesijas vietu, piemēram, atjaunotā dzimtas īpašumā vai abu iepazīšanās vietā.
Reizēm ir notikušas arī diezgan trakas lietas, piemēram, kādās kāzās jauno pāri apstādināja iepriekš sarunāta policija. Visneprātīgāk, manuprāt, bija rīkot kāzu ceremoniju, līgavai nezinot. Līgaviņa, protams, bija bildināta, bet nezināja, ka kāzas notiks tajā vietā un laikā. Mums, kāzu rīkotājiem, trīcēja sirds, vai pārsteigums nebūs par lielu. Bet viss izvērtās lieliski un ļoti aizkustinoši.
Lai svētki jaunajai sievai un vīram
Kā mūsdienu kāzas izskatās no svinību vietas īpašnieka viedokļa? Stāsta atpūtas bāzes “Valguma pasaule” līdzīpašniece žurnāliste Vita Beļavniece:
– Mums nav ne muižas, ne pils, ne arī ļoti lielas greznības, te svinības rīko pāri, kuri labi jūtas dabā. “Valguma pasaulē” ir notikušas gan tradicionālās latviešu, gan jestrākās un atraktīvākās krievu, gan noskaņas ziņā atšķirīgās starptautiskās kāzas. Reiz uzņēmām geju pāra kāzu svinības. Salaulājušies ārzemēs, mierīgus svētkus rīkoja pie mums. Mūsu pavāriem labs izaicinājums bija tas, ka maltītei bija jābūt veģetārai un vegāniskai.
Tie pāri, kuri “Valguma pasaulē” arī laulājas, visbiežāk vēlas izstaigāt gotisko labirintu, kuru izveidojām pirms sešiem gadiem. Lai noslēgtu laulību, pie mums ir viesojušies gan dzimtsarakstu nodaļas darbinieki, gan dažādu konfesiju mācītāji.
Vēl nesen pāri rīkoja bagātīgākas svinības ar lielāku viesu skaitu, bet pēdējos gados vairs neuzskata par savu uzdevumu vienīgi pieēdināt, piedzirdīt, izklaidēt, ar krāšņām dekorācijām pārsteigt kāzu dalībniekus – šo dienu svin šaurākā lokā un intīmāk. Tā, lai paši var izbaudīt svētkus! Reizēm svinības noslēdzas jau ap pulksten vienpadsmitiem vakarā, viesi aizbrauc, nakšņot mūsu viesnīcā paliek tikai jaunlaulātie. Izpildījuši pienākumu pret radiem un draugiem, nākamo dienu viņi pavada divatā – sadevušies rokās, nesteidzīgi izstaigā baskāju taku un meditācijas labirintus, pavizinās romantiskajā rozā laivā, bauda rožlapiņu kāju peldi un SPA procedūras, pasēž pie vēju zvana un sagaida to ieskanamies. Citi pēc atpūtas bāzē pavadītas dienas dodas uz lidostu, lai baudītu medusmēnesi ārzemēs.
Bieži vien “Valguma pasauli” izvēlas kā pieturvietu svinību dienā. Rituāls Godu labirintā vai pie Saules zīmes, pirmais valsis uz laipām ezera promenādē, īpašas izjūtas baskāju takā – mūs atrod pāri, kuri meklē citādo, atšķirīgo.
Šovasar, parasti darbdienās, katru nedēļu pie mums ierodas vismaz viens pāris, lai pēc svinībām citā viesu namā pārnakšņotu jaunlaulāto numuriņā un nākamajā dienā divatā atpūstos. Reizēm savās kāzās jaunlaulātie no daudzajiem pienākumiem un atrakcijām ir tā pārguruši, ka teju var izturēt līdz mičošanai pusnaktī…
Gatavojoties kāzām, pārim vienmēr lieku pie sirds – tie ir jūsu svētki, vispirms jau jums pašiem jājūtas labi. Jūsu prieks, miers, harmonija izstaros tālāk, un svinības izdosies.
Omulīgākās, ģimeniskākās bija kāzas, kurās tieši līdzās jaunlaulāto galdam iekārtojām mazuļu rotaļu stūrīti. Šajās svinībās lielākā daļa viesu bija mazi bērni, viņu mammas un tēti.
Visemocionālākās bija kāzas, kurās laulības notika kalna galā, labirinta centrā, bez dekorācijām un atribūtiem – vienīgi pāris un viņu viesi. Labirinta 780 metru garo ceļu nogāja itin visi, bet pēc tam devās baskāju takā, arī līgava garajā baltajā kleitā. Sagaidījām pie ugunskura ar zupas katlu. Un tikai pēc vienkāršas piknika maltītes baudīšanas atvērām āra nojumes priekškaru, lai aicinātu pie balti klāta galda.
Taču pavisam nesen bijām liecinieki teju vietējam bēgošās līgavas stāstam. Svinībām bija jānotiek piektdienas pēcpusdienā, bet ceturtdienas vēlā vakarā no līgavaiņa saņemam īsu e-pastu: “Piedodiet, kāzas nenotiks.” Nodomājām, ka tas ir joks, puisis vecpuišu ballītē par daudz iedzēris. Bet – nē, šīs kāzas patiešām nenotika, lai gan nebija atgadījies nekas traģisks. Jau svinību plānošanas gaitā šķita, ka jauniešiem grūti vienoties par to, kā pie galda sēdināt radus un draugus, kā dekorēt zāli, kādus dzērienus pasniegt…
Tomēr lielākā daļa kāzu norit aizkustinoši sirsnīgi. Esam pateicīgi, lasot vēstules: “Pie jums mēs saņēmām daudz, daudz vairāk, nekā gaidījām. Esam laimīgi, ka savu lielo dienu pavadījām šeit.”
Priecājamies par ikvienu pāri, kurš pie mums vēlas atgriezties. Pēc gada, diviem vai desmit. No Rīgas, Tukuma, Saulkrastiem, Parīzes, Londonas vai Tokijas.
Stāsts:
Zane (25) un Artūrs (32) Lejas iepazinās pagājušā gada novembra beigās, ar kopīgiem draugiem atpūšoties kādā restorānā Vecrīgā. Kāzas nolēma rīkot jau šajā vasarā. Tās notika 4. jūlijā. Laulības reģistrācija notika Dolē, Ķekavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, bet pēc tam, jaunlaulātajiem par lielu pārsteigumu, kāzu aģentūra, kura rīkoja Zanes un Artūra kāzas, pāri ar limuzīnu nogādāja restorānā “Aqua Luna” Andrejostā, kur bija noticis abu jauniešu pirmais randiņš. Telpa bija skaisti izrotāta un uzklāts galds ar gardām uzkodām. Svinību turpinājums notika Zanes mammas privātmājas dārzā Baltezerā. Kāzu aģentūra bija parūpējusies par pasakaini skaisti izrotātu viesu namiņu un dārza teritoriju. Viesu namiņš bija izdekorēts gan ar ziediem, gan baltiem baldahīniem, skuju koki izgaismoti ar romantiskām uguntiņām. Viesus ar savu uzstāšanos smīdināja improvizācijas teātra puiši, kāda jauna māksliniece smilšu gleznā attēloja Zanes un Artūra mīlestības stāstu. Jaunā pāra pirmās dejas laikā divi puiši uz ģitāras spēlēja abu jauniešu iemīļoto dziesmu no grupas “Instrumenti” repertuāra.
Viss, kas notika kāzās, abiem jaunlaulātajiem bija liels pārsteigums. Tajās piedalījās 17 cilvēki. Rīkot nelielas un intīmas kāzas – tā bija Zanes un Artūra vēlme. Sākumā jaunieši gribēja aicināt tikai katrs savus vecākus, bet žēl bija mājās atstāt opīšus, omītes un citus vistuvākos radus un draugus. Tā viesu skaits pamazām izauga līdz minētajam skaitlim.
– Mūsu kāzas bija perfektas, gluži kā pasaka. Skaistākās, kurās man līdz šim nācies būt. Mums abiem ar vīru tās paliks atmiņā uz visu mūžu, – teic Zane.
Cik maksā telpas?
Bīriņu pils (1. un 2. stāva zāle): līdz 50 personām – 1400 + PVN; vairāk nekā 50 personām – 25 eiro + PVN; vairāk nekā 100 – 20 eiro + PVN. Ēdienkarte, sākot no 20 eiro/pers. + PVN līdz 40 eiro/pers. + PVN; nakšņošana (42 personām) – 1523 eiro.
Mālpils muiža: telpas, āra teritorija, viesnīca, brokastis 60 personām (nedēļas nogalē) – 3800 eiro, 30 personām – 2500 eiro; darba dienās – 20% atlaide, ēdināšana vienam cilvēkam, sākot no 45 eiro.
“Jaunciema ostas” restorāns: telpu īre – 7 eiro no cilvēka; ēdināšana, trauki, galdi, apkalpošana – 45 eiro personai, mazākie viesnīcas numuriņi – 150 eiro diennaktī, lielais – 300 eiro diennaktī.
Viesnīcas “Baltvilla” restorāns: līdz 3 stundām telpas par brīvu, katra nākamā stunda – 50 eiro; ēdienkarte – 25 – 40 eiro no cilvēka; nakšņošana – 36 līdz 140 eiro diennaktī.
