“Grammy”, “Kremerata Baltica”, Mečislavs Veinbergs. Jaunāko CD apskats 0
Esam jau pieraduši, ka klasiskās mūzikas laukā Latvijas mākslinieki plūc laurus gan kā nominanti, gan arī “Grammy” balvas ieguvēji (daži pat vairākkārt!).
Gidons Krēmers un orķestris “Kremerata Baltica”, diriģenti Mariss Jansons un Andris Nelsons, komponisti Pēteris Vasks un Uģis Prauliņš, orķestris “Sinfonietta Rīga” un Latvijas Radio koris un vēl citi, kuri bijuši iesaistīti labākajos mūzikas ieskaņojumos, pārliecinoši nesuši Latvijas vārdu pasaulē.
Orķestra “Kremerata Baltica” un tā dibinātāja vijolnieka Gidona Krēmera panākumi “Grammy” balvas kontekstā aizsākās vēl tālajā 2002. gadā, kad izcilā rīdzinieka veidotā mūziķu vienība ar jaunajiem māksliniekiem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas balvu saņēma par labāko ansambļa priekšnesumu un albumu “After Mozart”, kuru izdeva kompānija “Nonesuch Records”. Savukārt 2003. gadā orķestris balvai nominēts par tās izdoto Džordžes Enesku mūzikas ieskaņojumu.
“Grammy” nominēto un godalgoto “Kremeratas” skaņuripu vidū izceļas 2014. gadā izdotais komponista Mečislava Veinberga (1919–1996) mūzikas albums, kas aizsāk veselu albumu un koncertu sēriju – pēdējo gadu laikā Veinberga opusi kļuvuši par Gidona Krēmera un orķestra “Kremerata Baltica” nozīmīgu repertuāra daļu.
Varšavā dzimušais ebreju komponists 1939. gadā nonāca Padomju Savienībā, kur totalitārisma apstākļos sarakstīja virkni dziļu un skaudru darbu, tāpat arī veidoja skaņu ietērpu daudzām filmām, teātra izrādēm, cirka uzvedumiem (Brežņeva laika bērnu atmiņā spilgti iegūlusi Veinberga mūzika animācijas filmām “Bonifācija brīvdienas” un “Vinnijs Pūks”).
Komponista renesanse pasaules mūzikas arēnā lielā mērā ir arī Gidona Krēmera nopelns.
Vijolnieks ne reizi vien uzsvēris, ka Veinberga daiļrade nepelnīti palikusi Dmitrija Šostakoviča ēnā. Abi komponisti savulaik bijuši arī tuvi draugi. Veinbergs, tāpat kā Šostakovičs, tika kritizēts 1948. gadā par formālismu, bet vēlāk, 1953. gadā, represēts “ebreju ārstu” un “ebreju nacionālistu” lietu ietvaros, un tikai Staļina nāve komponistu paglāba no nāvessoda.
Pirmo Veinberga mūzikai veltīto albumu (2014, Sonāte No 3, Trio, Sonatīne, Concertino vijolei un stīgu orķestrim) izdeva kompānijā ECM un leģendārais Manfrēds Eihers. Sadarbībā ar Eiheru tapuši vairāki Krēmera ieraksti.
Ieguvis 2002. gadā “Grammy” kā gada labākais klasiskās mūzikas producents, Eihers vēlākos gados nominēts šai balvai par ierakstiem ar Gidona Krēmera un “Kremerata Baltica” piedalīšanos (“Hymns & Prayers” ar Sezāra Franka un Gijas Kančeli mūziku).
Veinberga darbu ieskaņojumu turpinājumā 2017. gadā ECM izdeva dubultdisku – četras “Kremerata Baltica” atskaņotas Veinberga kamersimfonijas un Klavieru kvintetu (1944) jaunā, Gidona Krēmera un orķestra timpānista Andreja Puškarjova veidotā versijā. Savukārt šogad izdoti vēl trīs Veinberga mūzikas albumi.
Viens no tiem – “24 prelūdijas” – ir cikls, kas pagājušā gadsimta 60. gados sarakstīts čello solo un veltīts Mstislavam Rostropovičam. Krēmers šo mūziku transkribēja vijolei, bet ieskaņojumu vinila plates formātā izdeva kompānija “Accentus music”. Nule oktobrī “Deutsche Grammophon” laidusi klajā Veinberga kamermūzikas disku, kuru ierakstījis Gidons Krēmers, Julianna Avdejeva un Ģiedre Dirvanauskaite.
Savukārt šīgada “Grammy” balvai nominēts albums, kas tapis kopā ar Birmingemas Simfonisko orķestri,
jauno lietuviešu diriģenti Mirgu Gražinīti-Tīlu (Andra Nelsona pēcnācēju Birmingemas simfoniskā orķestra vadītājas amatā) un Gidonu Krēmeru. Tas laists klajā izdevniecības “Deutsche Grammo-phon” paspārnē un ietver divas simfonijas: Otro simfoniju stīgu orķestrim op. 30 (1946) “Kremeratas” sniegumā, kā arī komponista pēdējo, 21. simfoniju “Kaddish” (1991; “Kaddish” ir viena no svarīgākajām lūgšanām Visaugstākajam jūdu reliģijā). Tās atskaņojumā kopā ar slavenajiem baltiešu orķestra mūziķiem piedalās Birmingemas simfoniskais orķestris un solisti Gidons Krēmers, Olivers Džeinss, Georgijs Osokins un Juris Gavriļuks.
Nevar noliegt, ka Veinberga mūzikā sajūtamas noskaņu un stilistikas paralēles ar Šostakoviča skaņu pasauli – modernisma vēsmas, ekspresionistiski sakāpināta, bet vienlaikus racionāla mūzikas valoda, neoklasicistiskas līnijas traģiskā pretnostatījums farsam, izteiksmīgi instrumentu balsu soloposmi, kas kontrastē ar piesātināto orķestra skaņurakstu. Visbeidzot – kopīga ir eksistenciāli nozīmīgā tematika, kuras centrā ir cilvēks un viņa attiecības ar varu vai nenovēršamo. Abu komponistu tuvība jūtama pat mūzikas valodas mikrolīmenī, taču tā neiedragā Veinberga individuālo talanta un spriegās esības mērogu. Orķestra un solistu lasījums pārliecina ar izcilu niansētību, toņa un emociju piesātinātību, dramaturģijas loģiku un interpretācijas dziļumu. Jaunā lietuviešu diriģente Mirga Gražinīte-Tīla patiesi ir brīnumains atradums. Vairāki vadošie mūzikas kritikas izdevumi jauno albumu iekļāvuši nedēļas, mēneša, arī 2019. gada finālistu – izcilāko ierakstu skaitā. Ieskaņojuma izteiksmības spēks pārliecinājis arī “Grammy” žūriju iekļaut ierakstu šīgada piecu izcilāko klasiskās mūzikas albumu skaitā nominācijā par labāko orķestra sniegumu. Vai tā vainagosies ar balvu – to uzzināsim nākamā gada sākumā.
