Jaunākie reitingi: kurām divām partijām lielākais kritums? 0
Kopš Saeimas vēlēšanām atbalsts krities četriem no parlamentā iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem, bet vislielāko popularitātes kritumu piedzīvojusi nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (“VL”-“TB”/LNNK), liecina pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma pētījumu centrā SKDS tapušie partiju reitingi.
Aptauja veikta laika posmā no 3. līdz 15. novembrim, kad Valsts prezidents premjera amatam bija nominējis Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētāju Jāni Bordānu.
“VL”-“TB”/LNNK reitings krities par 2,5 procentpunktiem. Oktobrī tas bija 8,4%, bet novembrī – 5,9%.
Otro lielāko kritumu reitingā – 2,2 procentpunktu atbalsta zudumu – mēnesi pēc vēlēšanām piedzīvojusi “Attīstībai/Par!” (“AP”), par kuru oktobrī bija gatavi balsot 8,9% aptaujas dalībnieku, bet novembrī – vairs tikai 6,7%.
Pēc vēlēšanām par 1,7 procentpunktiem krities arī “KPV LV” reitings – no 11,5% oktobrī līdz 9,8% novembrī, liecina pēc LTV pasūtījuma veiktā SKDS aptauja.
Savukārt “Saskaņas” atbalsts krities par vienu procentpunktu – no 19,2% oktobrī līdz 18,2% novembrī.
JKP reitings mēneša laikā piedzīvojis 0,1 procentpunkta kāpumu, novembrī sasniedzot 10,2% aptaujas dalībnieku atbalstu.
Mazliet vairāk jeb par 0,3 procentpunktiem – no 4,4% oktobrī līdz 4,7% novembrī – audzis “Jaunās Vienotības” (“JV”) reitings.
No Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem vislielāko atbalsta kāpumu – par vienu procentpunktu – mēneša laikā piedzīvojusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras reitings novembrī sasniedzis 6,4%.
Līdz ar to, ja vēlēšanas notiktu novembrī, partiju spēku samērs parlamentā būtiski nemainītos. Pirmajā vietā joprojām būtu “Saskaņa”, tai sekotu JKP, “KPV LV”, “AP”, ZZS, “VL”-“TB”/LNNK un “JV”.
No Saeimā neievēlētajiem politiskajiem spēkiem reitinga kritumu novembrī piedzīvojusi Latvijas Reģionu apvienība, kuras atbalsts sarucis par 1,6 procentpunktiem – no 4,2% oktobrī līdz 2,6% novembrī.
“Progresīvie” mēnesi pēc Saeimas vēlēšanām aptaujā uzrādījuši minimālu atbalsta kāpumu – no 1,7% oktobrī līdz 1,8% novembrī.
Savukārt Latvijas Krievu savienības atbalsts mēneša laikā pieaudzis par 0,2 procentpunktiem – no 1,4% oktobrī līdz 1,6% novembrī, liecina pēc LTV pasūtījuma veiktā SKDS aptauja.
0,1% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka Saeimas vēlēšanās balsotu par citām partijām, bet oktobrī šādu atbildi bija snieguši 0,2% respondentu.
Savukārt 17,7% aptaujāto novembrī norādījuši, ka nezina, par ko balsotu Saeimas vēlēšanās. Oktobrī šādu neizlēmušo skaits bija krietni mazāks – 12%.
Ja vēlēšanas notiktu novembrī, tajās nepiedalītos 14,3% respondentu, bet oktobrī saskaņā ar aptauju parlamenta vēlēšanās nebija gatavi piedalīties 12,6% aptaujāto.
SKDS aptaujā piedalījās 833 respondenti no visiem Latvijas reģioniem.