Jaunākie medikamenti vairumam Latvijas vēža pacientu nav pieejami 36
Finanšu ministrijas ieskatā, lielākajai daļai onkoloģijai piešķirtā finansējuma būtu jāaiziet zālēm, TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” teica Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.
Tomēr viņa akcentēja, ka Finanšu ministrija nav veselības politikas veidotāja, līdz ar to nevar ietekmēt piešķirtā finansējuma sadalījumu. Pēc Karinas Plokas domām, svarīga ir arī uzstājība no ārstu puses, pasakot, ka papildu finansējums ir jādod zālēm, jo tās pacientiem ir nepieciešamas.
Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, skaidroja, ka nesen veiktajā revīzijā secināts, ka no 11 izplatītākajām onkoloģisko slimību diagnozēm tikai olnīcu vēža un nemetastātiska zarnu vēža pacientus mediķi Latvijā pašlaik var ārstēt atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām. Savukārt, vērtējot terapiju pieejamību visu ļaundabīgo audzēju diagnožu pacientiem, Valsts kontroles secināja, ka sākotnējā un pēctecīgā jeb pirmā un otrā terapijas līnija pieejama tikai 27% no visām vēža diagnozēm Latvijā. “Šie ir divi pamatpostulāti, uz kuriem balstās revīzijas secinājums, ka onkoloģijas jomā Latvijā nav nodrošināts medicīniskās palīdzības minimums visiem pacientiem un nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas ārstēties. Mums ir ļoti nepilnīgs un nevienlīdzīgs pret pacientiem kompensējamo zāļu saraksts,” norādīja Maija Āboliņa.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite, Rīgas Stradiņa universtitātes vadošā pētniece Elīna Sīviņa apstiprināja, ka ārsti ikdienas darbā izjūt medikamentu trūkumu, kuri ir nepieciešami pacientiem gan pirmās līnijas, gan sekojošo līniju terapijās. Ir vairākas vēža lokalizācijas, kur vadlīnijās ir ieteikti vairāki medikamenti, bet Latvijā nav pieejams nevienas no šīm zālēm. Jaunās terapijas pasaulē attīstās ļoti strauji, ienāk patiešām efektīvas zāles, bet līdz Latvijas pacientiem diemžēl to ceļš ir ļoti lēns. Paiet gadi, kamēr medikaments ienāk Latvijā. Pacienti no tā cieš, jo netiek ārstēti.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis informēja, ka veselības ministrs ir pieprasījis pārskatīt kompensējamo zāļu sarakstu: “Pirmkārt, ir jāskatās uz sarakstā iekļauto zāļu efektivitāti, cik tās spēj efektīvi ārstēt. Otrkārt, ir jāpaplašina kompensējamo zāļu saraksts, un, treškārt, ir jāpalielina finansējums.” Viņš skaidroja, ka indikatīvi 2024. gada budžetā Veselības ministrija pretvēža medikamentiem papildus varētu piešķirt 30 miljoni eiro, no tiem ap 15 miljoniem jaunām zālēm, bet septiņus miljoni eiro – esošās terapijas turpināšanai. Kopumā nākamgad onkoloģijai papildus finansējums ir paredzēts 42 miljonu eiro apmērā, lielākā daļa no tā – zālēm.
Karina Ploka uzsvēra, ka onkoloģija ir viena no veselības aprūpes prioritātēm, kurai tiek piešķirti līdzekļi. Pēc viņas domām, ne vienmēr visas veselības aprūpes vajadzības var atrisināt ar papildus naudas piešķiršanu. Piešķirtie līdzekļi ir jāpārvalda daudz mērķētāk, sasniedzot konkrētus rezultātus. Tāpat ļoti nozīmīgs ir datu jautājums, ir nepieciešams vēža reģistrs, lai ir zināms pacientu skaits un to vajadzības. Šis jautājums Veselības ministrijai ir jārisina.
