Jaunākie barības izdales risinājumi slaucamo govju mītnēm 0
Juris Priekulis, Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Katra pieaugusi govs diennaktī apēd ne mazāk kā 50–60 kilogramu lopbarības. Tas nav maz, it īpaši liela dzīvnieku skaita gadījumā. Tāpēc ir nepieciešama lopbarības izdales mehanizācija. Vēl noskaidrots, ka pareizāk ir izēdināt nevis atsevišķus barības līdzekļus, bet gan to maisījumus. Šādi sagatavotu barību govis spēj vairāk apēst, un palielinās to izslaukumi. Maisījumu izmantošana atvieglo arī barības izdali, jo vairāku barības līdzekļu vietā ir jāizdala to sajaukums. Arī Latvijā lopbarības maisījumu sagatavošanai un izdalei jau lieto dažādus tehniskus risinājumus, kas būtiski atvieglo strādājošo darbu.
Vācijas pilsētā Hannoverē notikušajā starptautiskajā lopkopības tehnikas izstādē EuroTier 2018 lopbarības maisījumu sagatavošanai un izdalei bija pievērsta liela uzmanība. Pasaulē notiek šīs tehnikas un barības izdales tehnoloģiju nepārtraukta pilnveide. Par atsevišķiem Hannoverē redzētajiem jaunumiem pastāstīsim šajā rakstā.
Mobilie lopbarības maisītāji izdalītāji
Mobilo lopbarības maisītāju izdalītāju izmantošana ir viens no populārākajiem barības izdales risinājumiem. Arī Hannoveres izstādē šāda veida tehniku demonstrēja daudzas pasaulē vadošās firmas: Siloking, BvL, Kuhn, Strautmann, Trioliet un citas. Protams, izstādes laikā nebija iespējams iedziļināties visas piedāvātās tehnikas konstruktīvajās un tehnoloģiskajās īpatnībās, taču varēja konstatēt tās raksturīgākās attīstības iezīmes.
Firmas piedāvā lopbarības maisītājus izdalītājus ar ļoti atšķirīgu barības tilpņu ietilpību un gabarīta izmēriem, tāpēc ir plaša šīs tehnikas izvēles iespēja atkarībā no apkalpojamā ganāmpulka lieluma, barības eju platuma un kūts ārdurvju izmēriem. Maksimālā barības tilpņu ietilpība mēdz sasniegt pat 45–50 m3.
Maisītāji izdalītāji ar tilpnes ietilpību lielāku par 10–15 m3 var būt pašbraucoša tipa, kā arī aprīkoti ar barības pašiekraušanas sistēmu (frēztrumuļa vai kausa tipa). Tas būtiski uzlabo šādu agregātu manevrētspējas un darba ražīgumu, ietaupot arī strādājošo darba laiku. Turklāt šādiem kompleksiem agregātiem par aptuveni 25% samazinās degvielas patēriņš salīdzinājumā ar atsevišķa iekraušanas agregāta izmantošanu.
Enerģiju vairāk taupoša un, šķiet, arī ražīgāka ir kausa tipa lopbarības pašiekraušanas sistēma. Tās īpatnība – agregātam ir vairākus kubikmetrus ietilpības kauss, kura apakšējā apmale aprīkota ar aktīviem griezējnažiem. Ar šādu kausu var paņemt vajadzīgo maisījuma komponentu, piemēram, atgriezt konservētās lopbarības gabalu no tranšejas un to ieraust maisītāja tilpnē, bet pēc tam veikt šo barības gabalu saplucināšanu un sajaukšanu ar pārējiem maisījuma komponentiem. Taču šādam atgriešanas risinājumam mēdz būt ierobežots maksimālais lopbarības kaudzes augstums.
Firmas piedāvā arī tādus pašbraucošus maisītājus izdalītājus, kuriem ir satuvināti aizmugurējie riteņi (veidojot trīspunkta balstsistēmu). Tas uzlabo šādu agregātu manevrēšanas spējas, bet īpaši šaura barības galda gadījumā novērš iespējamo aizmugurējo riteņu pārvietošanos pa iepriekš izdalītās lopbarības klājienu.
Notiek pakāpeniska pāreja no mobiliem maisītājiem izdalītājiem ar horizontāli novietotiem maisīšanas gliemežiem uz vertikāliem gliemežiem, kuriem piestiprināti lopbarības smalcināšanas naži, jo praksē pierādīts, ka šādu maisītāju konstrukcija mēdz būt vienkāršāka un darbā drošāka.
Turpinās vertikālo gliemežu konstrukcijas pilnveide, lai samazinātu to piedziņas jaudu, panāktu vienmērīgāku rupjās lopbarības smalcinājumu, uzlabotu lopbarības maisījuma viendabīgumu, saīsinātu nepieciešamo maisīšanas ilgumu. Piemēram, firma Strautmann izstrādājusi vairākus gliemežu konstruktīvos risinājumus, ar kuriem var komplektēt savus gatavotos maisītājus izdalītājus. Tas atkarīgs no konkrētās situācijas – vai maisījumā ietilpstošie zālaugu lopbarības komponenti sagatavoti rituļos, iepriekš safrēzēti, maisījumam tiek pievienoti sakņaugi utt.
Maisītāju izdalītāju darbīgās daļas aprīkotas ar pastāvīgiem magnētiem, kas paredzēti lopbarībā esošo metāla svešķermeņu uztveršanai.
Sagatavotā maisījuma izvadei lieto dažādus risinājumus. Taču agrāk izmantoto izkraušanas transportieru vietā arvien biežāk izmanto tilpnes sānos ierīkotās izkraušanas lūkas. Tas ir vienkāršāks un lētāks risinājums (patentējusi firma BvL, bet tagad lieto arī citas firmas). Turklāt lielākiem agregātiem, piemēram, firmu BvL, Siloking, Strautmann atsevišķiem modeļiem ierīkotas vairākas barības maisījuma izkraušanas vietas – gan izmantojot lentes transportieri, gan arī sānu lūkas. Tas rada labākas iespējas pielāgoties dažādām praksē esošajām situācijām.
Atsevišķos gadījumos agregāts var būt aprīkots ar izkraušanas pneimotransportieri. Tad to var izmantot arī salmu pakaišu ievešanai un izkliedēšanai dzīvnieku mītnē.
Lai nodrošinātu maisījuma sastāva sagatavošanu atbilstoši tā receptei, agregātus aprīko ar programmējamiem svariem, kas informāciju saņem no zibatmiņas (USB), viedtālruņa vai rokas vadības pults. Turklāt šo svaru pārraudzību iespējams realizēt arī no atsevišķa traktora agregāta, ar ko veic lopbarības maisījuma komponentu iekraušanu.
Tiek piedāvātas speciālas ēdināšanas menedžmenta programmas, kas paredzētas optimālo ēdināšanas recepšu sastādīšanai atkarībā no konkrētās situācijas (galvenokārt maisījuma komponentu sausnas daudzuma un cenas). Šī datorprogramma arī nodrošina visas informācijas saglabāšanu, kas saistīta ar dzīvnieku ēdināšanu, bet, izmantojot interneta pieslēgumu, uzkrātie dati ir pārskatāmi jebkurā ar interneta pieslēgumu saistītā personālā datorā.
Firmas Siloking maisītāji izdalītāji, kas aprīkoti ar lopbarības pašiekraušanas sistēmu, tiek papildus komplektēti ar iekraujamās lopbarības sausnas daudzuma sensoru. Šā sensora iegūtā informācija tiek nodota programmatūrai, kas precizē iekraujamās lopbarības faktisko nepieciešamo daudzumu un koriģētos datus parāda uz lopbarības svaru displeja. Tādējādi sagatavotais maisījums precīzāk atbilst iepriekš apstiprinātajai receptei.
Lopbarības maisītājus izdalītājus aprīko ar papildu monitoru un novērošanas kamerām, kas atvieglo atsevišķo darba operāciju vadību: komponentu iekraušanu (skābbarības atgriešanu no kopējās kaudzes), maisījuma sagatavošanu, barības izdali, kā arī atpakaļgaitas braukšanu.
Lopbarības izdales roboti
Lopbarības izdales robotu galvenā priekšrocība – tie darbojas automātiskā režīmā. Tādējādi lopbarības izdale var notikt 6–8 reizes diennaktī, bet tas palielina govju izslaukumu. Taču barības izdales robotiem ir arī citas priekšrocības: tos var izmantot vecajās kūtīs ar salīdzinoši šaurām barības ejām un zemiem griestiem, robota darbināšanai lieto galvenokārt elektroenerģiju, nevis traktoru, tāpēc barības izdale notiek bez liekiem trokšņiem un kūts gaisa piesārņojuma ar dūmgāzēm, samazinās arī lopkopībā nodarbināto cilvēku darba patēriņš.
Taču robotu izmantošana palielina lopbarības maisījuma sagatavošanā un izdalē iesaistītās tehnikas daudzumu, jo maisījuma komponenti, piemēram, kukurūzas skābbarība, zālaugu barība, kombinētā spēkbarība, barības piedevas utt., mēdz glabāties dažādās vietās. Tāpēc tās ir iepriekš jānogādā vienkopus barības stacijā, kur notiek barības robota uzpilde. Tas nozīmē, ka arī šai gadījumā nevar iztikt bez mobiliem (traktoru) agregātiem, ar kuriem veic zālaugu lopbarības izkraušanu no tranšejām un kaudzēm, kā arī tās nogādi līdz barības stacijām. Bet tas samazina barības izdales robotu popularitāti un ekonomisko izdevīgumu.
Izstādē savus barības izdales robotus demonstrēja vairākas firmas: One2Feed, Trioliet, GEA, Wasserbauer, Hetwin un citas.
Neapšaubāmi, pašlaik vislielākā vērība tiek pievērsta lopbarības iekraušanas stacijas vienkāršošanai un tās darbības uzlabošanai. Jau izstādē EuroTier 2012 viens no nozīmīgākajiem jauninājumiem bija firmas Lely demonstrētais lopbarības maisījuma sagatavošanas un izdales komplekts ar robotu Lely Vector. Tā īpatnība, ka barības uzpildes stacijas netiek komplektētas ar dozatortilpnēm, jo stiebrainā lopbarība tiek nokrauta atsevišķās kaudzēs, no kurām to vajadzīgā daudzumā paņem tilta tipa krāvējs un ar dakšām iekrauj robota tilpnē.
Savukārt izstādē EuroTier 2016 parādījās informācija par Holandes firmas Schuitenmarker robotu Innovado, kas aprīkots ar GPS navigācijas sistēmu un tāpēc spēj patstāvīgi pārvietoties līdz dažādām maisījuma komponentu atrašanās vietām un iekraut vajadzīgo barības daudzumu. Šāds risinājums nodrošina, ka barības maisījuma sagatavošanai un izdalei ir nepieciešams minimāls tehnikas daudzums, turklāt dzīvniekiem izēdināmā barība ir vienmēr svaiga. Taču diemžēl līdz sērijveida ražošanai šie lopbarības izdales roboti vēl nav nokļuvuši.
Savukārt izstādē EuroTier 2018 tika demonstrēts firmas Wasserbauer izstrādātais barības izdales aprīkojuma komplekts, kas ieguva izstādes sudraba medaļu. Tas sastāv no barības izdales robota un pusautomātiski strādājoša lopbarības tranšejas izkrāvēja. Šis izkrāvējs veic tranšejā sagatavotās lopbarības atdali no kopējās kaudzes (barības monolīta) un nodrošina tās iekraušanu barības izdales robotā. Bet pēdējais savāc nepieciešamos maisījuma komponentus no dažādām to atrašanās vietām, kā arī veic to savstarpēju sajaukšanu un izdali dzīvniekiem. Robota virzīšanās ceļš tiek marķēts ar magnētiem, tāpēc tas var apkalpot arī vairākās kūtīs izvietotos dzīvniekus.
Jāpiebilst, ka šai Austrijas firmai jau ir liela pieredze lopbarības maisījuma sagatavošanas un izdales robotu izgatavošanā, jo ar šādas tehnikas jaunradi un realizāciju tā nodarbojas daudzus gadus. Turklāt šī ir viena no pirmajām firmām, kas ieviesa pašbraucošus barības maisījuma sagatavošanas un izdales robotus, kuri aprīkoti ar balstriteņiem. Šādam risinājumam ir liela priekšrocība, jo robotu virzīšanai nav vajadzīgs gaisa sliežu ceļš, kura iekārtošana ir saistīta ar ievērojamiem papildu izdevumiem.
Vienlaikus tiek pilnveidoti arī ražošanā esošo robotu modeļi. Piemēram, firma Lely demonstrēja uzlabotu barības maisīšanas un izdales robotu Lely Vector, kam ir izmainīta barības maisīšanas mezgla konstrukcija, nodrošinot straujāku lopbarības komponentu pārjaukšanu un barības izdales cikla laika saīsināšanu.
Lopbarības piebīdīšanas roboti
Ēšanas laikā govis mēdz cilāt galvu un izsvaidīt daļu no mutē satvertās barības, tāpēc tā pakāpeniski pārvietojas uz priekšu, nokļūstot dzīvniekiem neaizsniedzamā zonā. Lai situāciju uzlabotu, praksē lieto dažādus mobilus barības piebīdītājus: traktoram pievienotu slīpi nostiprinātu skrāpi, horizontāli novietotu un rotējoši nostiprinātu riepu utt. Taču praksē šāda barības piebīdīšana ir jāveic 4–8 reizes dienā, lielākās fermās tas aizņem daudz laika. Tādēļ tagad tiek piedāvāta šā darba automatizācija, lietojot citus risinājumus.
Izsvaidītās barības piebīdīšanas skrāpji ir pievienoti barības maisījuma sagatavošanas un izdales robotiem. Tad šī piebīdīšana notiek katrā barības izdales reizē.
Lieto speciālus barības piebīdīšanas robotus. Latvijā labi pazīstami un atzinīgi novērtēti firmas Lely gatavotie barības piebīdīšanas roboti Lely Juno. Tagad līdzīgus robotus piedāvā apvienība GEA, firma JOZ u. c. Taču šāda tipa robotiem ir arī atsevišķi jauninājumi.
Piemēram, firmas BauMatic piedāvātajam robotam sānu daļa nav cilindriska, bet daudzšķautņaina, kas var uzlabot piebīdīšanas efektu. Savukārt firmas Hetwin robots aprīkots ar spēkbarības tilpni un dozatoru. Tā tiek nodrošināta piestumtās lopbarības vāla papildināšana ar spēkbarību, kas uzlabo barības garšu un apēdamību. Turpretim firma Wasserbauer jau pirms vairākiem gadiem izstrādāja lopbarības piebīdīšanas robotu, kam ir gliemeža tipa darbīgā daļa. Šāds risinājums samazina piebīdītās lopbarības sablīvējumu. Bet pašlaik šī firma ir izstrādājusi pilnveidotu robotu Butler Gold, kas papildus nodrošina arī spēkbarības piejaukšanas iespēju. Tagad līdzīgu gliemeža tipa lopbarības piebīdītāju izstrādājusi arī firma DeLaval, kam arī iespējams piemontēt spēkbarības pievienošanas aprīkojumu.
Lentes tipa barības izdalītāji
Lentes tipa barības izdalītājus praksē lietoja jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Šādiem izdalītājiem var būt divi varianti. Pirmajā gadījumā lente virzās pa barības siles dibenu, nogādājot padoto barības plūsmu līdz pat ēdināšanas zonas tālākajam galam, bet otrajā gadījumā lente atrodas virs barības siles dzīvniekiem nesasniedzamā augstumā. Vispirms notiek šīs lentes uzpilde ar barību (visā tās garumā), bet pirms ēdināšanas to nostumj no lentes ar speciālu skrāpi, un tā iekrīt zemāk esošajā barības silē.
Šādu barības izdalītāju priekšrocība: tie neaizņem lielu kūts platumu un kūts daļā, kur atrodas dzīvnieki, nav jāiebrauc ar traktoru. Turklāt ēšanas laikā barība netiek izmētāta, jo govis to ēd no siles, tādējādi tā vienmēr atrodas dzīvniekiem sasniedzamā attālumā. Taču šādi izdalītāji nav paredzēti lopbarības maisījuma sagatavošanai. Tas jāveic ar kādu no iepriekš aprakstītajiem mobilajiem lopbarības maisītājiem izdalītājiem vai arī šim nolūkam jāizmanto stacionārs maisītājs, kas var padot uz lentes vienmērīgu lopbarības plūsmu.
Hannoveres izstādē pirmā veida lentes tipa izdalītāju demonstrēja vācu firma Eder, to īpaši iesakot vecām rekonstruējamām kūtīm. Lente ir gatavota no dilumizturīga materiāla, kas nodrošina tās ilgu kalpošanas laiku. Tā var būt līdz 50 m gara, un darba gājiena laikā lentes vilkšanai izmanto tai pievienoto trosi un vinču. Otrs lentes gals ir uztīts uz spoles, kurai ir atsevišķa piedziņas stacija.
Darba gājiena laikā ir ieslēgta troses vinča, bet spoles piedziņa ir atslēgta. Vienlaikus notiek barības dozēta padeve uz lentes (spoles tuvumā) un tā tiek nogādāta līdz siles tālākajam galam. Pēc tam troses piedziņa automātiski atslēdzas un govis var ēst piegādāto barību. Pēc barības apēšanas ieslēdz spoles piedziņu, un lente tiek attīta atpakaļ izejas pozīcijā. Attīšanas laikā lente slīd gar speciālu skrāpi, kas norauš barības paliekas. Tās var izmantot pakaišiem vai kādiem citiem nolūkiem.
Lentes tipa izdalītāju ar barības nosviešanu no augšas izstādē demonstrēja vācu firma Brἄuer, papildus atzīmējot, ka šāds aprīkojums ir noderīgs arī govju guļvietu kaisīšanai ar salmu pakaišiem.
Spēkbarības izēdināšanas stacijas
Spēkbarības izēdināšanas stacijas ir noderīgas tad, ja govis tur nepiesietas un kūtī ir ieviesta menedžmenta sistēma. Šādas stacijas izmanto galvenokārt divos gadījumos:
– ja govju skaits ir nepietiekams, lai tās sadalītu vairākās ēdināšanas grupās (parasti mazāks par 150 dzīvniekiem). Šādā situācijā tās izdevīgāk ēdināt ar viena veida pamatbarību, bet spēkbarību izbarot individuāli atkarībā no govju izslaukuma un fizioloģiskā stāvokļa, šim nolūkam izmantojot spēkbarības stacijas;
– ja atsevišķās govju grupās (parasti augstražīgās) esošiem dzīvniekiem ir ievērojama izslaukuma dažādība un tādēļ produktīvākajām govīm ir jāizēdina lielāks spēkbarības daudzums.
Spēkbarības izēdināšanas stacijas jau sekmīgi izmanto vairākas Latvijas saimniecības. Taču pakāpeniski notiek arī šo staciju konstruktīvā risinājuma un izmantošanas iespēju izmaiņas. Tagad šādas stacijas sāk aprīkot ar ieejas vārtiņiem, kuru atvēršanos un aizvēršanos vada menedžmenta sistēma. Tas nodrošina, ka stacijā esošā govs ir ēšanas laikā pasargāta no pārējo govju, īpaši augstāka ranga, uzmācīgas rīcības. Turklāt šie ieejas vārtiņi atveras, virzoties uz augšu, tāpēc to izmantošanai nav vajadzīga papildu telpa.
Vēl pastāv iespēja, ka spēkbarības izēdināšanas stacijas aprīko ar caurstaigājamu nožogojumu. Tādā gadījumā tām ir divi vārtiņi – gan ieejas, gan izejas. Turklāt izejas vārtiņi var būt ierīkoti nožogojuma sānos vai tā otrajā galā, t. i., frontāli. Šāds risinājums samazina govju apmaiņas laiku, jo tajā brīdī abi vārtiņi ir atvērti. Tādēļ paēdusī govs var drošāk iziet no iežogojuma, virzoties uz priekšu, un to vēl papildus sekmē nākamā govs, kas vēlas iekļūt ēdināšanas vietā.
Jāpiebilst, ka šādas ēdināšanas stacijas var būt izmantojamas ne tikai sausās spēkbarības (granulētas, miltveida), bet arī speciālās šķidrās barības izēdināšanai. Taču tādā gadījumā tās komplektē ar speciālu aprīkojumu – attiecīgām tilpnēm, sūkni un dozatoru.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops marta numurā
