Jaunākās šķirnes profesionāliem audzētājiem 0
Latvijā zaļie zirņi, pupiņas un saldā kukurūza tiek audzēta samērā maz, tikai dažās saimniecībās. Patērētāji arvien vairāk tos iepazīst, un jau vairākus gadus šie vietēji dārzeņu produkti tiek piedāvāti arī lielveikalos.
Saldā kukurūza
Pirmsākumos saldās kukurūzas vālītes ieguva no tā sauktajām SU šķirnēm. Šī tipa šķirņu vālītes ir garšīgas un saldas tikai noteiktā attīstības fāzē, piena gatavībā, bet vēlāk cukuri pārvēršas cietē un garša pasliktinās. Šī tipa šķirnes ir vērts audzēt, ja realizācijas ķēdes ir īsas un dažu dienu laikā pēc novākšanas vālītes tiek patērētas.
Pirmās patiesi saldās kukurūzas šķirnes tika izveidotas pirms aptuveni četrdesmit gadiem, bet Latvijā lielražošanā tās tiek audzētas tikai pēdējos septiņos astoņos gados. Šķirnes, kas pieder tipam Sh–2, satur divas līdz četras reizes vairāk cukura nekā parastās, graudiem paredzētās kukurūzas šķirnes un ilgāku laiku nepārvēršas cietē. Šo šķirņu vālītes ilgi saglabā pārtikas kvalitāti transportēšanas un realizācijas laikā. Lielāka daļa šīs grupas šķirņu vislabāk garšo pēc īsās termiskās apstrādes (piecas minūtes ilgas vārīšanas). Šīs grupas šķirņu vālītes ilgāku laiku izskatās svaigas tirdzniecības ķēdē. Audzējot saldās kukurūzas šķirnes, svarīgi nodrošināt pietiekamu telpisku izolāciju no citām, galvenokārt lopbarības, šķirnēm, jo, savstarpēji apputeksnējoties (kā mēdz teikt, saziedoties), vālīšu kvalitāte – garša – ievērojami pasliktinās. Sh–2 dīgsti mēdz ciest no fizioloģiskās dīgstu izkrišanas, tādēļ ir ļoti svarīgi iesēt sēklas optimālā dziļumā, labi sagatavotā augsnē un nodrošināt optimālus mitruma apstākļus. Visvienkāršāk to var panākt, audzējot šī tipa šķirnes ar dēstu, nevis ar tiešu sēju. Kaut gan arī tiešā sēja ir iespējama. Sēklām jābūt kodinātām.
Kukurūzas sēklu gatavība ir tieši atkarīga no aktīvo temperatūru summas. Kukurūzai par aktīvām temperatūrām uzskata vidējo diennakts temperatūru virs 10 oC. Tā, piemērām, ja diennakts vidējā temperatūra ir 19 oC, aktīvā temperatūra ir 19–10=9 oC. Agrīnākām šķirnēm ir nepieciešama mazāka aktīvo temperatūru summa, vēlīnākām lielāka. Šis rādītājs atvieglo ražas novākšanas perioda noteikšanu, bet tā izmantošana prasa meteoroloģisko datu uzskaiti.
* ‘Spirit’ – (Syngenta). Agrīna saldās kukurūzas (SU) šķirne. Raža ir vācama, uzkrājot aktīvo temperatūru summu 760 oC. Augi vidēji 190 cm augsti. Vālītes izvietojas 50 cm virs augsnes līmeņa, tās ir vidēji 20 cm garas, 4,7 cm diametrā. Šķirne izturīga pret helmintosporiozi (Bipolaris maydis) (Bm). Šo šķirni var audzēt ar tiešo sēju un no dēsta, atklātā laukā un plēves siltumnīcās.
* ‘Boston’ – (Syngenta). Agrīna saldās kukurūzas (SU) šķirne. Raža ir vācama, uzkrājot aktīvo temperatūru summu 829 oC. Augi vidēji 210 cm augsti. Vālītes vidēji 21 cm garas, 4,8 cm diametra.
* ‘Garrison’ – (Syngenta). Supersalda (Sh2 tipa) šķirne, raža ir vācama, uzkrājot aktīvo temperatūru summu 921 oC. Vidējais auga augstums 210 cm, vidējais vālītes garums 20 cm, diametrs 5,0 cm. Šķirnei piemīt laba slimību izturība pret bakteriozi (Erwinia stewartii), helmintosporiozēm (Bipolaris maydis un Exserohilum turcicum) un parastās rūsas (Puccinia sorghi) celmiem Rp1–i un Rp1–d, kā arī pret kukurūzas pundurmozaīku ( Pst, Et, Bm, Rp1–d, Rp1–i, MDMV).
* ‘Overland’ – (Syngenta). Supersaldā (Sh2 tipa) šķirne, raža ir vācama, uzkrājot aktīvo temperatūru summu 960oC. Vidējais auga augstums 220 cm, vidējais vālītes garums 20 cm, diametrs 5,2 cm. Šķirnei piemīt laba slimību izturība pret bakteriozi (Erwinia stewartii), helmintosporiozēm (Bipolaris maydis un Exserohilum turcicum) un parastās rūsas (Puccinia sorghi) celmu Rp1–i (Pst, Et, Bm, Rp1–i).
Zaļie zirņi
Citur pasaulē zaļie zirņi tiek audzēti lielākoties konservēšanai, Latvijā tos piedāvā svaigam patēriņam kopā ar zaļajām pākstīm. Svarīgi, lai pākstis būtu zaļas un izskatīgas, lai graudi iekšā būtu visi labi aizmetušies, pietiekami lieli, bet ne pārauguši. Firmas Syngenta standarta zirņu šķirne ilgus gadus bija ‘Avola’, to labi pazīst arī mūsu audzētāji. Tā ir tik populāra, ka jaunas zirņu šķirnes pēc agrīnuma un citiem rādītājiem tiek salīdzinātas ar to kā ar standartu.
* ‘Prelado’ – (Syngenta). Šķirne ar lielām tumši zaļām pākstīm. Vienu dienu agrīnāka nekā ‘Avola’. Lielākā daļa zirņu sasniedz 8,75–10 mm diametru. Šķirne ir izturīga pret fuzariozi (Fop:1).
* ‘Jof’ – (Syngenta). Relatīvi vēlīna šķirne, 16 dienas vēlīnāka nekā ‘Avola’. Veido lielas tumši zaļas pākstis, lielākās daļas zirņu diametrs pārsniedz 10 mm. Šķirne ir izturīga pret fuzariozi (Fop:1).
* ‘Skinado’ – (Syngenta). Šī šķirne ir vienu nedēļu (8 dienas) vēlīnāka nekā ‘Avola’. Lielākajai daļai zirņu ir 8,75–10 mm diametrs. Šķirne ir izturīga pret fuzariozi (Fop:1).
* ‘Grundy’ – (Syngenta). Augstražīga šķirne, veido lielas tumši zaļas pākstis ar vidēja lieluma zirņiem. Augi 70–80 cm augsti. Šī šķirne labi pielāgojas dažādiem klimatiskiem apstākļiem, ir izturīga pret sakņu puvi un labi pacieš karstumu. Pākstīm un zirņiem skaista viendabīga krāsa. Ziedēšana sākas pēc 16 lapu izveidošanās. Šķirne ir divas nedēļas (13 dienas) vēlīnāka nekā standartšķirne ‘Avola’. Raža vācama, uzkrājot temperatūru summu 890 oC (rēķinot temperatūru, kas augstāka par 4,5 oC). Šķirne ir izturīga pret īsto miltrasu un fuzariozi (Ep / Fop:1)
Sviesta pupiņas
Sviesta pupiņu šķirņu klāstu šogad paplašina divas jaunas šķirnes.
* ‘Carson’ – (Syngenta). Agrīna šķirne ar 13–14 cm garām pākstīm dzeltenā krāsā. 80% ražas veido 9–10,5 mm diametra pākstis. Šķirne ir izturīga pret pupiņu mozaīku (BCMV) un antraknozi (Colletotrichum lindemuthi annum).
* ‘Konza’ – (Syngenta). Jauna vidēji agrīna šķirne ar zaļām spīdīgām pākstīm. Pākstis 15–17 cm garas, ap 7–9 mm diametrā. Augi ap 45 cm augsti, ļoti veselīgi, jo šķirne ir izturīga pret dažiem antraknozes (Colletotrichum lindemuthi annum) celmiem un pupiņu virālo mozaīku (BCMV). Daļēji izturīga pret bakteriozēm (Xanthomonas campestris un Pseudomonas syringae pv phaseolicola), kā arī pret pupiņu rūsu (Uromyces appendiculatus). Ražas novākšana sākas, uzkrājot temperatūru summu 700 oC (rēķinot temperatūru, kas augstāka par 10 oC).
Polijā abu šo šķirņu ražība sasniedz 8–14 t/ha.
