Laukos bez optimisma nekādi. Jaunais zemnieks par veiksmīgu saimniekošanu. 0
Jauniešu vēlme sākt pašiem savu biznesu laukos nebūt nav mazinājusies, tomēr raizes sagādā naudas trūkums galvenā saimniekošanas resursa – zemes – iegādei. Piedāvājumi no komercbankām, protams, ir, tomēr ne vienmēr attiecīgās prasības pa spēkam jaunietim, kuram ir tik vien kā vecāku padoms un liela apņēmība.
Latvijas Jauno zemnieku kluba biedri ir vienisprātis, ka šādā situācijā labākais risinājums ir vēršanās pēc valsts atbalsta. “Tehnoloģijas attīstās, tirgus vienots ar visu pasauli, tas nosaka cenu, un ir jādomā, kā saimniekot efektīvāk. Tādēļ “Altum” finanšu instrumentu piedāvājums bieži vien ir izdevīgākais ceļš, kuru izvēlas jaunie, lai varētu iegādāties zemi, tehniku vai arī sākt savu produktu pārstrādi,” saka kluba vadītājs, Smiltenes novada augkopības saimniecības “Jaunkalējiņi” īpašnieks Kārlis Ruks. Viņa vērtējumā pagājušais gads neražas dēļ nebija tas veiksmīgākais biznesa sākšanai, taču spēcīgs jau esot nevis tas, kas nekrīt, bet gan tas, kurš spēj piecelties. Tāpēc šogad palielinājis sējplatības un cer uz labu ražu. “Plānoju arī pats vērsties pie valsts pēc aizdevumiem, jo zeme ir tas, kas nepieciešams, lai paplašinātos,” saka jaunais zemnieks.
Trūkst zemes
Savukārt Aivars Brambats, kurš no mammas pārņēmis saimniecību Burtnieku novada Vecates pagastā, valsts garantēto kredītu iespējas jau izmanto. Saimniekošanu sācis ar aptuveni 100 hektāriem, tagad lauki jau 122 hektāru platībā. Saimniecībā audzē ziemas un vasaras kviešus, rudzus, miežus, griķus. Līdz ar jaunajām zaļināšanas prasībām šogad pirmo reizi iesētas pupas, nākotnē ieplānota ziemas rapšu audzēšana. Izaudzētos graudus saimnieks pārdod Jeru pagasta kooperatīvam “Daiva” un kooperatīvam VAKS. Katru gadu visi brīvie līdzekļi tiek ieguldīti attīstībā – īstenoti divi modernizācijas projekti, iegādājoties miglotāju “Jacto” un “Unia” sējmašīnu, nopirkts jauns četru korpusu maiņvērsēja arkls “Vogelnoot”. Tāpat izdevies palielināt kulšanas jaudu, nomainot esošo kombainu pret jaudīgāku, lietotu “Claas Dominator 98 SL”, kas lieti noderējis sarežģītajā ražas vākšanas laikā. Gribētos vairāk strādāt ar jaunu tehniku, bet saimniecības lielums to vēl neļauj.
Attīstīties varētu ar vēl plašāku vērienu, bet problēma esot tā, ka Ziemeļvidzemē trūkst piemērotas lauksaimniecības zemes, konkurences dēļ tiekot plēsti ar kokiem sen aizauguši tīrumi un apstrādātas pat ne pārāk piemērotas platības. Zemes iegādi jaunais zemnieks uzskata par stabilu ilgtermiņa ieguldījumu, līdz ar to raudzījies pēc kredīta, komercbankas vietā izvēloties valsts piedāvāto aizdevumu Zemes iegādes programmā. “Ņemot kredītu uz 30 gadiem, nav jūtama tik liela finanšu slodze, kas ļauj saimniecībai turpināt attīstību. Komercbankas nepiedāvāja ilgāku termiņu par 10 gadiem, kā arī procentu likmes bija lielākas. Cik ir sanācis saskarties ar komercbankām, tās vispār šķībi skatās uz privātpersonām, kas veic saimniecisko darbību. Ar “Altum” šajā jautājumā problēmu nebija,” stāsta zemnieks. Viņš gan nevēlas atklāt aizdevuma summu, vien atzīst, ka tā ir pietiekami liela, “lai naktīs nenāktu miegs”. Pagaidām viņš nesteidzas ar pamatsummas pirmstermiņa atmaksu, jo ir vēlme turpināt saimniecības attīstību.
Izlīdzinās plaisa konkurencē par zemi
Aivars arī uzsver, ka abas valsts programmas – Zemes fonds un Zemes iegādes programma – ir labs, lai gan nedaudz novēlots risinājums Latvijas lauku atdzīvināšanā, jo daudzos novados puse lauksaimniecības un meža zemju jau ir ārzemju investoru īpašumā. “Pēc būtības tas nav nekas slikts, jo Eiropas Savienībā ikvienam teorētiski ir iespēja pirkt zemi jebkurā dalībvalstī, bet, ņemot vērā mūsu nevienlīdzīgās iespējas ar ārvalstu investoru kapitālu, uzskatu, ka zemes tirgus atvērts nepārdomāti un krietni par ātru. Mūsu pašu zemnieku vairākums joprojām nespēj līdzvērtīgi konkurēt ar veco dalībvalstu zemniekiem. Arī nevienlīdzīgie tiešmaksājumi neveicina konkurētspējas izlīdzināšanos. “Altum” programma ir labs instruments, kas palīdz izlīdzināt šo dziļo plaisu konkurencē par lauksaimniecības zemēm starp vietējiem Latvijas zemniekiem un ārvalstu investoriem, saka zemnieks.
“Cerams, ka valsts atbalsts šai programmai tiks saglabāts maksimāli ilgu laiku. Ļoti sāpīgi ir redzēt, ka labus, iekoptus, meliorētus laukus apstāda ar kārkliem, vienlaikus ir diezgan daudz lauku, kas varētu daudz labāk kalpot šādam mērķim. Domāju, ka būtu nepieciešama daudz lielāka informācija par valsts zemes rezerves fondu, kas jau darbojas, bet nav īsti skaidrības par noteikumiem. Saimniecība arī nomā no pašvaldības lauksaimniecības zemi, kas ir iekļauta valsts zemes rezerves fondā un par kuru katru gadu jāatjauno zemes nomas līgums, tomēr pati pašvaldība neko nevar pateikt, jo nav sakārtota likumdošana,” saka jaunais zemnieks.
Aivars arī spriež, ka pagājušais gads bijis sarežģīts, bet ļoti pamācošs. No katras situācijas var kaut ko iemācīties, kaut vai to, kā nevajag darīt. Uz šo sezonu viņš raugās cerīgi, neskatoties uz visai vēlo pavasari, bet laukos bez optimisma nekādi nevarot. Vasarāji iesēti, atlicis iesēt griķus, tad nu paliek sējumu kopšana un gatavošanās jaunās ražas vākšanai. “Runājot par nākotni, bažas rada nestabilā situācija pasaulē, kā arī globālā sasilšana noved pie aizvien neraksturīgākiem laikapstākļiem, kas jau tā apgrūtina lauksaimnieku darbošanos. Mierina apstāklis, ka pasaulē iedzīvotāju skaits aizvien palielinās, kas savukārt nozīmē, ka lauksaimnieki un maizīte būs nepieciešami arī nākotnē.”
Vairāk rakstu sadaļā “Nauda laukos”
Izdevīgs papildinājums banku pakalpojumiem
Esam vienā ritmā ar zemniekiem
Studentes izvēlas lauksaimniecību
Atdzīvināti 3000 hektāru zemes
Miljoni uzņēmējdarbībai laukos
